Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.
Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Šobrīd pastāv ierobežotas farmakoloģiskas pirmsekspozīcijas profilakses iespējas Covid-19 gadījumā, ja neskaitām vakcināciju. Izpētīts, ka azelastīnam, kas ir antihistamīna intranazāls aerosols, pierādīta in vitro pretvīrusu aktivitāte, t.sk. pret SARS-CoV-2. Lai novērtētu, vai azelastīns var būt efektīvs un drošs līdzeklis Covid-19 pirmekspozīcijas profilaksē, veikts pētījums.
Šķiet uz šo jautājumu diemžēl jāatbild noliedzoši. Pētnieki ASV skaidroja, vai atgādinājumi pacientam par nepieciešamību vakcinēties pret gripu SMS veidā vai elektroniski pacientu portālā ir efektīvi, lai paceltu vakcinācijas aptveri. Rezultāti nebija iepriecinoši.
Lai mazinātu nevēlamu aterosklerotisku kardiovaskulāru notikumu risku un mazinātu mirstības rādītājus pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību aspirīns definēts kā medikaments ar labu efektivitāti un zemām izmaksām. Lai izprastu, kādas ir kopējās aspirīna lietošanas tendences dažāda ienākumu līmeņa valstīs sekundārai kardiovaskulārai profilaksei, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Vai labāka kardiovasklārā veselība nozīmē zemāku depresīvo simptomu attīstības risku? Lai atbildētu uz šo jautājumu tika veikts kohortas pētījums (GAZEL) Francijā, kura laikā novērtēja, vai laba sirds un asinsvadu sistēmas veselība un tās uzlabošana ir saistīta ar zemāku incidentu depresīvo simptomu risku.
Dānijā veikts kohortas pētījums, noskaidrojot, kā uzturs ar dārzeņiem ietekmē risku 2. tipa cukura diabēta (CD) attīstībai un vai ir saistība starp dārzeņu patēriņu, incidentu 2. tipa CD un ĶMI.
Galvassāpes dažādu iemeslu dēļ ir pasaulē plaši izplatīta problēma dažādās vecuma grupās, un nepilnvērtīga ārstēšanas taktika var būt par iemeslu pacienta sliktai dzīves kvalitātei, pieaugošai darba nespējai un socioekonomiskajām izmaksām. Lielu daļu galvassāpju sindromu pārvalda ģimenes ārsts, izvēloties primāro ārstēšanas un diagnosticēšanas taktiku.
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Elpceļu infekciju novēršanai ir būtisks efekts uz cilvēka dzīves kvalitāti, darba spējām. Infekcijas slimību mazināšana ietekmē arī antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas paradumus un to lietošanas uzraudzības iespējas. Šā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas paaugstina iespējamību saslimt ar elpošanas sistēmas infekcijām.
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Pagarinoties dzīves ilgumam, pieaug arī to vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuriem attīstās demences sindroms. Visā pasaulē ar demenci dzīvo aptuveni 50 miljoni cilvēku, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis palielināsies līdz 152 miljoniem, bet īpaši pieaugs valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, kurās dzīvo aptuveni ⅔ demences pacientu. [1]
Pusaudžiem, kuriem 12 gadu vecumā bija personīgais viedtālrunis, biežāk tika konstatēti ēšanas traucējumu simptomi gan 12 gadu vecumā, gan divus gadus vēlāk, salīdzinot ar pusaudžiem, kuriem 12 gadu vecumā viedtālruņa nebija.
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Apvienotās Karalistes Biobankas datu analīzē konstatēts, ka cilvēkiem, kuri ievēroja četrus vai piecus veselīga dzīvesveida paradumus, bija mazāks risks saslimt ar 13 vēža veidiem, tostarp mutes dobuma, rīkles, balsenes, barības vada, kuņģa, kolorektālo, aknu, aizkuņģa dziedzera, plaušu, nieru, urīnpūšļa un pēcmenopauzes krūts vēzi, kā arī mīksto audu sarkomu. No atsevišķajiem dzīvesveida faktoriem visplašākā ietekme bija saistīta ar nesmēķēšanu un normālu ķermeņa masu.
