PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Diskusija par onkoloģisko pacientu ārstēšanas aktualitātēm

Doctus
Asoc. prof. Harads Plaudis Doctus
Attālinātā diskusijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” pārrunāja aktualitātes onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.

Kā informēja RAKUS sabiedrisko attiecību preses sekretāre Ilga Namniece, tad, uzklausot onkoloģisko pacientu organizāciju pārstāvjus, tika nosprausti nākamie uzdevumi un apkopotas galvenās atziņas.

Pieaudzis Ķīmijterapijas dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits

Asociētais profesors Haralds Plaudis, valdes loceklis, ķirurģijas galvenais speciālists: “Aizvadītajā gadā, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, ir pieaudzis Ķīmijterapijas dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits, kā arī ķirurģiski operēto onkoloģisko pacientu skaits. Ir izdevies palielināt ķīmijterapijas gultu skaitu par 10 gultām, tādējādi vairāk pacientu saņēma ķīmijterapiju ātrāk, apstādinot slimības tālāku izplatību. Lai neradītu potenciālo apdraudējumu onkoloģisko pacientu veselībai, laikā, kad vīruss izplatās nekontrolēti, mūsu slimnīcas ārsti ir snieguši 7723 attālinātās konsultācijas.

Tiek kavēts onkoloģisko pacientu skrīnings

Asociētais profesors Jānis Eglītis, asociētais profesors, Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā, Onkoķirurģijas klīnika, 5B Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs: „Covid-19 pandēmija ienesusi būtiskas korekcijas onkoloģisko pacientu aprūpē. Šobrīd tiek būtiski kavēts onkoloģisko slimību skrīnings, kas ilgtermiņā, diemžēl, būs vērojams arī mirstības rādītājos. Ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta ārstniecības pakalpojumu pieejamība. Lai cilvēki ietu pie ārstiem un veiktu izmeklējumus.”

Lielākai daļai onkoloģisko pacientu vakcīna jāsaņem pie sava ģimenes ārsta

Asociētā profesore Iveta Kudaba, onkoloģijas galvenā speciāliste, Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja: ”Visaugstākais risks saslimt ar Covid-19 infekciju ir hematoloģisko audzēju, plaušu vēža un metastātiskā vēža pacientiem. Bet nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka visi onkoloģiskie pacienti ir ierindojami augsta riska īpaši pasargājamu pacientu grupā. Tādēļ “zaļā koridora” pacientiem ar pirmo reizi diagnosticētu audzēju pirms ķīmijterapijas un pacientiem pirms perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas, kā arī donoriem – nodrošināsim vakcināciju pret Covid-19 mūsu slimnīcā. Taču lielākai daļai onkoloģisko pacientu šo vakcīnu būtu jāsaņem pie sava ģimenes ārsta – tuvāk dzīvesvietai, kā prioritārajam pacientam. Ģimenes ārstam ir pieejama detalizēta informācija par pacienta veselības stāvokli.”

Ja ģimenes ārstam ir papildus jautājumi par onkoloģisko/hematoloģisko pacientu vakcināciju, kas iepriekš ārstējās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, aicinām rakstīt uz sekojošiem e-pastiem:

  1. onkologam-ķīmijterapeitam – vakcinācija.onkologija@aslimnica.lv
  2. ārstam-hematologam – vakcinācija.hematologija@aslimnica.lv

Jaunums: robotu tehnoloģijas ķīmijterapijā

Profesore Sandra Lejniece, Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja: “Uzstādot ķīmijterapijas zāļu šķaidīšanas robotus un veicot funkcionalitātes testēšanu, ārzemju speciālisti bija pārsteigti par tik lielu ķīmijterapijas zāļu apjomu, ko šķaidām vienas dienas laikā. Paralēli personāla apmācības procesam, martā sāksim nodarbināt robotus onkoloģisko pacientu ārstniecības nodaļu apkalpošanai, secīgi kāpinot pagatavojamo ķīmijterapijas zāļu apjomus. Saskatām daudz ieguvumu, kas paaugstinās personāla un pacientu drošību. Pirms katras ķīmijterapijas, robots katrreiz aprēķinās pacienta svara un auguma mērījumus un katrreiz automātiski sajauks precīzu daudzumu zāļu. Tā kā medicīnas māsu darbs līdz šim bija pielīdzināms darbam kaitīgos apstākļos, tad nevarējām cerēt uz personāla piesaisti.”

Top rehabilitācijas programmas dažādu vēža lokalizāciju pacientiem

Illa Mihejeva, Rehabilitācijas klīnikas vadītāja: “Rehabilitācijas pakalpojumus mūsu slimnīcas onkoloģiskajiem pacientiem nodrošinām visos ārstēšanās posmos. Šobrīd top rehabilitācijas programmas dažādu vēža lokalizāciju pacientiem, lai nākotnē palīdzētu definēt un precizēt valsts apmaksātu rehabilitācijas pakalpojumu apjomu.”

Vajadzīgs papildu finansējums biomarķieru testēšanai

Valdis Miķelsons, Patoloģijas centra vadītājs: „Personalizētā medicīna onkoloģijā un onko-hematoloģijā nav iespējama bez atbilstošas biomarķieru testēšanas, kas, veicot audzēja morfoloģisko izpēti vai atrodot retas, noteiktas hromosomu izmaiņas, pacientam ļauj piemeklēt mērķētu ārstēšanu, kas nodrošina labākus rezultātus, nekā ārstējot ar terapiju, kas paredzēta plašai pacientu grupai. Latvijā testu pieejamība ir ierobežota. No šobrīd akūti nepieciešamajiem marķieriem valsts budžets apmaksā tikai nelielu daļu. Onkologiem kopā ar pacientu organizācijām būtu jāaktualizē šis jautājums un jācīnās kopīgi par finansējuma palielinājumu.

Ir saprotama pacienta vēlme iegūt augstākās raudzes klīnicista un diagnosta vērtējumu. Saistībā ar “otra ārsta viedokli” un “četru acu principu” kopā ar Nacionālo veselības dienestu būtu jādefinē, kad par šo pakalpojumu maksā pacients un kurā brīdī to sedz valsts.”

Izmeklējumus uz onko-mutācijām no aprīļa apmaksās valsts

Natālija Rešetņaka, Laboratorijas dienesta vadītāja: „Līdz šim izmeklējumus uz onko-mutācijām apmaksāja mērķa terapijas medikamentu ražotāji, atbilstoši līguma nosacījumiem ar Nacionālo veselības dienestu. Bet, jau sākot ar šī gada aprīļa mēnesi, šiem izmeklējumiem ir plānots valsts finansējums. Lai gan pagaidām tas nav nepieciešamā apjomā, bet esam ceļa sākumā un tā ir ļoti laba ziņa onkoloģiskajiem pacientiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas dienests ir aprobējis un ievieš savā ikdienas praksē molekulāros izmeklējumus uz visiem onko-marķieriem, kuriem ir iespēja nodrošināt personalizētu terapiju.”

Foto: no Doctus arhīva

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Mazkustīgums saistīts ar smagāku Covid-19 norisi un pat nāvi

Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus