Publiskajā telpā viņas bija pamanāmas pirms desmit, piecpadsmit gadiem. Lūcija Akermanes vārds bija saistīts ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru, bet Inetas Zīriņas — ar Veselības veicināšanas centra vadību. Abas šīs iestādes vairs nepastāv. Bet abas vadītājas joprojām ir... vadītājas. Tikai tagad vada ārstniecības iestādes.
No 19. - 21.novembrim Veselības ministrijas (VM) delegācija piedalījās Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) rīkotajā otrajā starptautiskajā konferencē par uzturu „Labāks uzturs, labāka dzīves kvalitāte".
Daudzi ārsti šodien vairs nepiekrīt Paula Stradiņa domai — dodot gaismu citiem, pats sadedz. Ir jānopelna un jāvelta laiks arī sev. Taču formulējums “medicīna kā bizness” joprojām tiek saukts par mazliet nekorektu. Ar ko īpašs medicīnas pakalpojumu tirgus? Un kā tam vēl trūkst bez naudas injekcijas?
Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.
No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā?
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.