Dr. med. Simona Doniņa, onkoloģe, ķīmijterapeite, imunoloģe, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte
Rudenī vakari kļūst arvien garāki, apstākļu spiesti arvien biežāk tos pavadām mājās... un tad ir īstais laiks ņemt rokās žurnālu, kurā varam lasīt gan par jaunām atziņām mūsu profesijā, gan sasniegumiem vienā vai otrā medicīnas nozarē, gan ieskatīties kolēģu ikdienas gaitās un iepazīt personīgi nepazīstamus kolēģus.
Novembra Doctus mani neklātienē iepazīstina ar Kalvi Briuku — mugurkaula ķirurgu, par kuru esmu daudz laba dzirdējusi no kolēģiem, paziņām un pacientiem. Patiesā saruna ar kolēģi ļauj ieskatīties viņa personībā, ceļā uz profesionālo briedumu, atklāt mūsu, ārstu, vidē valdošās vairāk vai mazāk slēptās kolīzijas.
Ar interesi izlasīju cienījamās oftalmoloģes Ievas Trēziņas rakstu par sausās acs slimību, kas īpaši aktuāla tagad, kad tik ilgu laiku pavadām pie datora. Rakstā daudz var uzzināt par asarām no fizioloģiskā viedokļa, to funkciju un nozīmi acs veselības kontekstā, kaut arī parasti tās saistās vien ar emocionālām izpausmēm.
Rubrikā “Pieredze” saruna ar NMPD Ārkārtas situācijas gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītāju Juri Raudovu, kura galvenajos principos paša veselības saglabāšanai ir vērts ieklausīties. Kolēģa otro principu (nenest darbu uz mājām) pati vēl joprojām neesmu spējusi pilnībā ievērot, bet es cenšos!
Ārsta darbā svarīga darbošanās komandā, prasme lūkoties uz slimību plašāk — no dažādu specialitāšu skatupunkta — un nodot zināšanas nākamajām paaudzēm. Tāds ir arī mūsu (mans un kolēģu Dr. Lanas Miezes un Dr. Ievas Vaivodes) vēstījums uz šā Doctus numura vāka.
Šajā žurnāla numurā ir vēl daudz saistošu rakstu. Lasīsim!
Ņemot vērā, ka priekškambaru mirdzēšanas pacients kļūst arvien jaunāks, arī antikoagulantu patēriņš pacientu vidū aug. Lai no šīs medikamentu grupas izgūtu labāko iespējamo klīnisko efektu, svarīga ir to atbilstīga ordinēšana un pacienta izglītošana.
Fakti ir satraucoši: katram desmitajam pasaules iedzīvotājam ir cukura diabēts, ap 2045. gadu pasaulē būs apmēram 700 miljoni cukura diabēta pacientu. Šobrīd aptuveni pusei cukura diabēts vēl nav diagnosticēts, taču neārstēta slimība nozīmē nopietnas komplikācijas: kardiovaskulāras, neiroloģiskas, nefroloģiskas utt. [1]
Sadzīvē iegūta pneimonija ir akūta plaušu parenhīmas infekcija, kas iegūta sadzīves apstākļu ceļā, nevis slimnīcā. Tā ir nopietna infekcijas slimība ar pietiekami augstiem mirstības riskiem.
Zināms, ka cilvēka B šūnas spēj sintezēt miljardiem dažādu antivielu, kuru pamatuzdevums mūsu organisma imūnajā aizsardzībā ir neitralizēt baktērijas un vīrusus, pateicoties to spējai atpazīt patogēnu svešās molekulārās struktūras — epitopus.
Reibonis nav slimība, drīzāk tas ir simptoms, zem kura slēpjas buķete dažādu sindromu un slimību, — reibonis ir iemesls līdzsvara traucējumiem un ierobežotām ikdienas aktivitātēm.
Konkrēti definētu sistēmisku reimatisku patoloģiju nevar noteikt līdz pat 25 % reimatisko slimību pacientu. Visbiežāk tiek noteiktas tādas diagnozes kā nediferencēta reimatiska slimība vai pārklājējsindroms. [1]
Polineiropātiju (PN) izplatība vispārējā populācijā ir 2—3 %, bet cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem, var sasniegt pat 8 %. [1] Vairāk nekā simt iedzimtu un iegūtu stāvokļu var būt iemesls PN attīstībai, tāpēc pie lielākās daļas ārstu neatkarīgi no specialitātes uz konsultāciju var ierasties pacienti, kuriem ir iespējama vai apstiprināta PN diagnoze. [1; 2]
Mākslīgo asaru jeb acs mitrinātāju (lubrikantu) pilienus mūsdienās izmantojam aizvien plašāk, sevišķi pēdējos gados, jo mākslīgās asaras ir vispāratzīts simptomātiskas terapijas līdzeklis sausās acs slimības (SAS) ārstēšanā.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ķirurgs vertebrologs KALVIS BRIUKS ir viens no pašlaik vadošajiem mugurkaula ķirurgiem Latvijā. Prasīgs pret sevi un citiem, ar augstu atbildības izjūtu un profesionālajiem standartiem, ar lielām darba spējām un nerimstošu izzinātāja garu. “Manuprāt, mugurkaula ķirurga profesija ir ļoti vīrišķīga,” viņš atzīst intervijas laikā.
Tā atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs JURIS RAUDOVS. Krīzes situācijās viņš jūtas kā zivs ūdenī, un izskaidrojums tam rodams gan ilggadējā, dinamiskos apstākļos aizvadītā darba pieredzē, gan nemitīgā vēlmē pilnveidoties un dalīties savās zināšanās.
