PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2022

Nr. 3 [252]

Dr. Ilze Skuja, Ilzes Skujas ģimenes ārsta prakse, Veselības centrs 4

Lasot Doctus marta numura rakstus, prieks, ka rakstošie kolēģi mūs virza sekot līdzi jaunajam, iztirzājot ļoti dažādas tēmas, ko ģimenes ārstam vajadzētu zināt, atcerēties.

Šajā Doctus numurā vairākas tēmas no kardioloģijas lauciņa: par antikoagulantu lietošanu pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu, par kardioprotektoriem un ekstrasistoliju. Patiesi vērtīga, labi strukturēta informācija, jo Covid ērā visa uzmanība veltīta Covid–19 un ir mazāk laika, lai iedziļinātos un ārstētu savu pacientu hroniskās slimības.

Mani aizrāva raksts par priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem — aktuāls ģimenes ārstiem, reizēm pietrūkst laika šajā jomā izlasīt jaunāko zinātnisko literatūru.

Praktisku apskatu par urīnceļu infekciju profilaksi sniedz profesors Harijs Čerņevskis, kurš šajā tēmā ir ļoti zinošs. Vadlīniju informācija ir izanalizēta un mums tiek pasniegta teju kā ar karotīti. Atliek tikai lasīt!

Vienmēr saistoši ir Doctus klīniskie gadījumi — šā numura klīniskais gadījums par elektrokonvulsīvo terapiju man bija interesants ar to, ka pat nosaukums svešs. Gadījums no pavisam cita plaukta, kas lieliski paplašina redzesloku. Ļoti drosmīgi, ka Doctus publicē gadījumus, kas nav bieži sastopami.

Kolēģiem kā personībām gribētu novēlēt neizdegt, būt stipriem, nezaudēt empātiju un cilvēcību, bet kā profesionāļiem — nenotrulināties, turpināt augt un vienmēr būt iecietīgiem pret pacientiem.

Numurā lasi:

Ekstrasistolija. Ko tas nozīmē un ko ar to iesākt?

Cilvēka sirds darbojas sinusa ritmā, kas tiek ģenerēts sinoatriālajā (SA) mezglā un fizioloģiski ir galvenais ritma devēja avots sirdī. Ekstrasistoles jeb priekšlaicīgas sirds saraušanās gadījumā impulss no cita mezgla ņem virsroku un rada sirdsdarbību pirms SA mezgla impulsa. Tas var rasties kā priekškambaros, tā arī kambaros, un to novēro gan veseliem pacientiem, gan pacientiem ar dažādām blakusslimībām. [1]

M. Lapšovs, K. Tenisa, M. Sorokina

Pēcherpētiska pseidotrūce

Varicella zoster vīrusa (VZV) infekcija skar 10—20 % no kopējās populācijas, [1] sastopamības biežums 3—5 uz 1000 iedzīvotājiem gadā. [2] Neiroloģiskās sekas ir no hroniskām sāpēm (pēcherpētiskā neiralģija) līdz meningoencefalītam. [3]

V. Gromakovskis