PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Aprīlis 2024

Nr. 4 (277)

Raivis Logins, psihiatrs, narkologs, Strenču PNS, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība

Mediķiem ir jāspēj svarīgo un sarežģīto paskaidrot vienkāršā un saprotamā veidā ne tikai pacientiem, bet arī savstarpējā komunikācijā. Nekautrējoties varu atzīt, ka pats ik pa brīdim piedomāju, vai pacients ir sapratis ieteikumus profilaksei un terapijas plānu, nevis tikai pazemīgi pamājis ar galvu. Mūždien mainīgo algoritmu, rekomendāciju un zinātniskās informācijas plūsma var būt nogurdinoša. Visnotaļ ērts veids, kā paplašināt un atsvaidzināt zināšanas citās medicīnas nozarēs, ir lasīt Doctus.

Žurnāls Doctus saglabā līdzsvaru starp svaigākajām medicīniskajām aktualitātēm, klīnisko praksi un centrā — pašu ārstu, turklāt ne tikai kā kompetentu kolēģi vai savas nozares speciālistu, bet arī kā cilvēku.

Jaunākajā numurā ar interesi lasīju interviju ar asoc. prof. Agnesi Ozoliņu, kura vienlīdz aizrautīgi realizē gan savas profesionālās un akadēmiskās ambīcijas, gan pilnveidojas ārpus ierastā ampluā.

Savukārt Dr. Māris Skutelis kliedē drūmos stereotipus par paliatīvo aprūpi, vienlaikus to neizpušķojot un izceļot tās nozīmīgumu.

Rakstos par rozāciju un HOPS izklāstīta šo patoloģiju heterogēnā daba blakusslimību nozīmē gan primāri — šo slimību izcelsmē, gan sekundāri — nosakot smaguma pakāpi un potenciālos riskus. Jācer, ka PVO prognozētais smēķētāju īpatsvara kritumus līdz 2025. gadam nebūs citu vielu vai elektronisko cigarešu lietošanas pieauguma fonā.

Parkinsona slimības aprūpes aktualitātēs akcents arī uz nemotorisko simptomu laicīgu atpazīšanu un korekciju, kas būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Šīs agrīnās pazīmes ietver arī buķeti ar dažādiem neiropsihiatriskiem simptomiem, kas var paslēpties zem afektīviem, neirotiskiem un kognitīviem traucējumiem.

Novēlu katram no jums, kolēģi, atrast sev ko jaunu, noderīgu un interesantu šajā jaunākajā Doctus numurā!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Disbakterioze. Bieži sastopama, bet vai atpazīta?

Disbakterioze kā termins lielākoties sākotnēji saistās tikai ar problēmām zarnu traktā, nereti piemirstot mikroorganismu nozīmi ārpus tā. Līdzsvars visās jomās — to noteikti varam teikt arī par cilvēka mikrobiomu: pārmērīga nevēlamo baktēriju augšana un labvēlīgo baktēriju samazināšanās ietekmē gan zarnu traktu, gan citas orgānu sistēmas. Šajā rakstā ekspertes gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un zobārstniecībā stāsta par disbakteriozes nozīmi šo specialitāšu ietvaros.

I. Kikuste, L. Anarkulova, N. Bērza, I. Maldupa

Slīpā galda tests. Metodes apskats

Slīpā galda tests ir viens no standarta diagnostiskajiem izmeklējumiem sinkopes pacientam un joprojām “zelta standarts” vazovagālas sinkopes diagnozes apstiprināšanai. To plaši lieto sinkopes un citu ar transitorisku samaņas zudumu saistītu stāvokļu diagnostikā visā pasaulē jau no 20. gadsimta beigām, tomēr Latvijā tas oficiāli reģistrēts tikai 2021. gadā.

V. Anufrijeva

Asoc. prof. AGNESE OZOLIŅA, anestezioloģe reanimatoloģe: Dzīves vieglums

Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.

D. Ričika

MĀRIS SKUTELIS: Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika