Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Varbūt šī būs atbilde, kāpēc ārsti mīl skarbus jokus. Ulrike Willinger no Vīnes ar komandu veica eksperimentu: 156 cilvēkiem (no tiem 76 sievietes, vidējais vecums 33 gadi) novērtēja melnā humora izjūtu un IQ līmeni — izrādījās, ka tiem, kas spēj uztvert melno humoru, ir augtāks IQ un mazāk agresijas un īgnuma. Tas ir pretrunā ar Freida hipotēzi, ka humors atbrīvo agresiju. Pētnieki norāda, ka melnais humors ir sarežģītas informācijas apstrādes uzdevums, un, ja cilvēks ir agresīvs, tad šādu uzdevumu nespēj veikt.
Kādā pētījumā par ķirurgiem (131) un internistiem (72) lūkoja, vai ir saistība starp humora izjūtu un izdegšanu. Ķirurgu un internistu humora stils neatšķīrās, taču mazāk izdeguši bija tie ārsti, kuri spēja pajokot par sevi un kuru joki bija saprotami ikvienam. Interesanti, ka biežāk tie bija ķirurgi. [Paran M, Sover A, et al, 2022] Līdzīgi secinājumi citā pētījumā, kurā piedalījās 104 medicīnas māsas: agresīvs humors (cinisms, sarkasms) uz citu rēķina negatīvi korelē ar māsu mentālo veselību, bet labsirdīga sevis pavilkšana uz zoba — pozitīvi. [Navarro-Carrillo et al, 2020]
Humors iederas jebkurā no medicīnas jomām, arī paliatīvajā aprūpē — 13 pētījumu meta–analīze rāda, ka tas pozitīvi ietekmē pacientus, tuviniekus, aprūpētājus. [Linge-Dahl LM, Heintz S, Ruch W, Radbruch L, 2018]
Eksperti iesaka jokojot izmantot asprātīgas, spontānas, gudras vārdu spēles, laipnību, piedodošu skatu uz vājībām, kļūdām. Melnais humors var būt resurss un vienot, ja joks nevēršas pret otru cilvēku (pacienta vai kolēģa uzvedību, izskatu), bet gan “pazemo” slimību.
Lai droši jokotu, pirmkārt, jābūt uzticamām attiecībām (skarbiem jociņiem nebūs vietas pirmajā tikšanās reizē ar pacientu), otrkārt, joka brīdī nedrīkst būt spēcīgas emocijas (pacients ļoti noraizējies, kādu zaudējis), treškārt, jāsaglabā empātija. [Julia Raecke, Rene Proyer, 2022]
Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.
Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam — esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicies, ka Nodokļu izmaiņu darba grupa augustā gaida veselības ministres Līgas Meņģelsones piedāvājumu veselības apdrošināšanas modelim. Izskanējis, ka tas varētu būt līdzīgs Igaunijas veselības apdrošināšanai, mainot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) struktūru. No VSAOI joprojām tiktu veikti maksājumi pensijām un bezdarbnieku pabalstiem, atlikušo novirzot veselības aprūpes budžetā.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Apakšējo elpceļu infekcijas, t.sk. sadzīvē iegūta pnemonija (SIP) ir ceturtais biežākais iemesls hospitalizācijai. Līdz šim maz zināms, cik bieži pacientiem slimnīcas etapā SIP diagnoze noteikta neatbilstīgi un kādi riska faktori varētu būt atbildīgi par šādu notikumu gaitu.
Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.