PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Decembris 2012

Dr. VLADISLAVS SEMEŅUKS, “Veselības centra 4” ķirurgs, flebologs, asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas metodes speciālists

PAR DECEMBRA NUMURU

Tuvojas noslēgumam 2012. gads, klāt pēdējais šā gada numurs. Laiks apzināt padarītā rezultātus un izdarīt secinājumus. Domāju, katram ir bijuši panākumi un kaut nelielas, bet uzvaras.

Ar skumjām jākonstatē, ka medicīna, kurai jābūt ārpus politikas, mūsu valstī kļuvusi par politisko manipulāciju objektu. Gada beigās un vēlēšanu priekšvakarā valdība "dāsni" apdāvināja veselības aprūpes nozari ar dažiem miljoniem latu. Pirms trim gadiem tā pati valdība budžeta konsolidācijas nolūkā, samazinot slimnīcu skaitu, būtībā sagrāva ar lielām grūtībām izveidoto valsts veselības aprūpes sistēmu. Pašsaprotami - lai nodrošinātu normālu veselības aprūpes darbību, nepieciešams atbilstīgs un regulārs finansējums. Tikai tad mediķa profesijas prestižs paaugstināsies un nebūs simtiem no Latvijas aizbraukušu profesionāļu.

Apbrīnoju publikāciju autorus, kuri, cīnoties ar problēmām, tomēr paliek dzimtenē, turpina aizrautīgi strādāt un atklāt ko jaunu.

Ar interesi izlasīju rakstu par Hidradenitis suppurativa, ko sagatavojuši kolēģi no Brūču klīnikas. Šis raksts ieinteresēs ne tikai ķirurgus un dermatologus, bet arī vispārējās prakses ārstus. Noderīgi būs padomi par to, kā tikt galā ar dažādām trauksmēm un fobijām. Gribētu, lai žurnāla autori vairāk pievērstos klīniskiem gadījumiem ar sarežģītu diagnostiku. Tāpēc šā numura "rozīnīte", manā ieskatā, ir raksts "Ceļš līdz pareizajai diagnozei". Piekrītu katrai šā raksta tēzei. Arī tēze "cilvēks par savas enerģijas atjaunošanu ir atbildīgs pats" man ļoti tuva.

No praktiskā viedokļa ne mazāk noderīgs raksts ir "Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība", kurā apkopoti un strukturēti daudzu pētījumu rezultāti. Osteoporoze mūsdienās ir milzīga problēma, tāpēc svarīgi novērtēt pareiza un sabalansēta uztura nozīmi šīs slimības profilaksē. Raksts par ultraskaņas iespējām kreisā priekškambara funkciju novērtēšanā lai kļūst par diskusiju objektu funkcionālo diagnostu un kardiologu vidū.

Visiem kolēģiem un lasītājiem novēlu gaišus, baltus Ziemassvētkus un profesionāliem panākumiem bagātu Jauno gadu! Veiksmi mums visiem, draugi!

Numurā lasi:

I daļa: ultraskaņas iespējas kreisā priekškambara funkcijas novērtēšanā

Pēdējos gados arvien lielāku pētnieku interesi izraisa kreisā priekškambara (KP) funkcijas izpēte. Viens no šīs intereses iemesliem saistīts ar jaunāko ehokardiogrāfijas (EhoKG) metožu izmantošanas iespējām priekškambaru funkcijas izvērtēšanā un agrīnu KP funkciju traucējumu diagnostiku. Šajā numurā aplūkosim ultraskaņas iespējas kreisā priekškambara funkcijas novērtēšanā, savukārt janvāra numurā - kreisā priekškambara funkciju saistībā ar arteriālo hipertensiju.

A. Kalinin, I. Krauča, V. Mešečko, J. Zaharova

Trauksme, ar to saistītās problēmas un to pārvaldība

Trauksme un bailes var būt normāla ikdienas parādība, reaģējot uz bīstamu vai saspringtu situāciju. Taču trauksme un bailes, kas nav adekvātas situācijai vai izpaužas pārāk intensīvi, var liecināt par psihiskiem traucējumiem vai somatisku saslimšanu. Rakstā apkopoti biežākie trauksmes veidi un to pārvaldības iespējas.

E. Tērauds, I. Zārde

Uzturvielu nozīme kaulu slimību attīstībā

Maksimālā kaulu masa parasti tiek sasniegta dzīves trešās desmitgades sākumā, to veido 26% no kaulu masas, kas attīstījusies līdz 4 gadu vecumam, un 60% pubertātes gados. Pieradīts, ka no trešās līdz piektajai dzīves dekādei kaulu masa ievērojami nepalielinās. [1] Lūzumi pēc dzīves piektās dekādes bieži saistīti ar strukturālām un biomehāniskām deformācijām, kas kaulos radušās otrajā dzīves dekādē. [2]

V. Mackēvičs, J. Sizova, L. Meija

Pēcdzemdību depresija?

Lai arī bērna piedzimšana ir priekpilns notikums, reizē tā ir arī eksistenciāla krīze. Emocionāls krīzes stāvoklis ar dažādām emocionālām izmaiņām tāpēc, ka notikušas pārmaiņas sievietes dzīvē un ierastajās aktivitātēs. Tā ir jauna loma un atbildība un ar to saistīts nemiers. Nozīme ir arī fiziskajam nogurumam, miega trūkumam, straujajām hormonālajām pārmaiņām un izsīkumam pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu, kas dažām sievietēm saistīts ar dzemdībām un bērna ierašanos pasaulē, apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums. Tādos gadījumos sievietes var pieredzēt dažādus emocionālus traucējumus.

G. Ancāne, I. Pētersone

Muguras lejasdaļas sāpju pārvaldība

Par sāpēm muguras lejasdaļā sūdzas daudz cilvēku visā pasaulē, pacienti atšķiras pēc vecuma, etniskās piederības un ekonomiskā statusa. Četrām piektdaļām pieaugušo dzīves laikā bijušas sāpes muguras lejasdaļā. Muguras lejasdaļas sāpes ir nākamais darba kavēšanas iemesls pēc saaukstēšanās slimībām cilvēkiem, kas jaunāki par 45 gadiem, tās ir otrais biežākais iemesls ārsta apmeklējumam un trešais biežākais operāciju iemesls, tāpēc šoreiz apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par akūtu un hronisku muguras lejasdaļas sāpju pārvaldību.

I. Blumberga, S. Pildava

Hidradenitis suppurativa (acne inversa; Verneja slimība)

Hidradenitis suppurativa (Verneja slimība - fr. val. maladie de Verneuil; acne inversa) 1854. gadā pirmo reizi aprakstīja franču ķirurgs Aristīds Vernejs. 1921. gadā aprakstīja slimības patoģenētisko saikni ar apokrīniem sviedru dziedzeriem, 1955. gadā Šellijs (Shelley) modulēja patoģenētisko hidradenita suppurativa (HS) mehānismu. [2] HS ir reta slimība, globālā izplatība ir 1% visā populācijā. Biežāk slimo gados jauni cilvēki, sievietes trīsreiz biežāk nekā vīrieši (1 : 3,3). [16]

D. Ozols, O. Libermanis, M. Malzubris, K. Snipe, G. Ancāns, L. Repša, Ē. Ozols, M. Timofejevs

Pneimoniju diferenciāldiagnostika

Šīs demonstrācijas mērķis ir atgādināt par pleiropneimonijas diferenciāldiagnozi un netipiska pankreatīta norisi jaunam cilvēkam. Cistiskus veidojumus aizkuņģa dziedzerī nevar ignorēt - tie ir jāizmeklē. Tikai pēc izmeklējumiem var apsvērt terapijas taktiku (nogaidoša, konservatīva vai ķirurģiska).

E. Krustiņš, E. Mauliņš, L. Ciekure, A. Stāka

Pneimokoku infekcija un tās profilakse Latvijā

Pēdējos gados dažādu medicīnas nozaru vadošie speciālisti un praktizējošie ārsti Latvijā aktualizējuši jautājumu par pneimokoku infekcijas radīto slogu veselības aprūpei, par vakcinācijas nepieciešamību un vakcīnu izvēles principiem. Tāpēc Latvijas Infektologu un hepatologu asociācija uz diskusiju aicināja nozaru vadošos speciālistus un diskusijas mērķis bija noteikt nopietna riska grupas, kam būtu nepieciešama vakcinācija pret pneimokoku infekciju, kā arī izveidot rekomendācijas bērnu un pieaugušo vakcinācijai pret šo infekciju.

L. Vīksna

Ultrasonogrāfijas izmeklējums ar kontrastvielu

Ultrasonogrāfija (US) pašreiz ir viens no pieejamākajiem attēldiagnostikas izmeklējumiem gan profilaktiskās sijājošās atlases programmās, gan dažādu slimību gadījumā, turklāt izmantojams grūtniecēm un bērniem, kad citas radioloģiskās diagnostikas metodes nav ieteicamas. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, šajā metodē arvien paveras jaunas iespējas, tāpēc šoreiz par šā gadsimta nopietnāko jaunumu - kontrasta ultrasonogrāfiju (KUS).

M. Radziņa

Bez liekas dižošanās. Gastroenteroloģe Anita Grietēna

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centra bijusī 10. nodaļas vadītāja, gastroenteroloģe ANITA GRIETĒNA pieder vecā kaluma ārstu paaudzei, kam ir liela pietāte pret cilvēku. Kas prot pacietīgi uzklausīt pacientu, diagnosticēt un daudz ko izdarīt bez aparatūras. Kam būtiskāka par pakāpšanos pa karjeras kāpnēm ir apziņa, ka esi spējis pacientam uzlabot dzīves kvalitāti, ļāvis justies labāk kaut mēnesi, gadu vai vairākus. Jo pacients, kad ir slimības varā, ārsta rokās ieliek savu likteni.

M. Lapsa

Gads zemajā startā -- 2012. gada apskats veselības aprūpē

Kāds bijis aizvadītais gads? Katram no mums bijušas savas mazās veiksmes un neveiksmes, bailes un uzdrīkstēšanās, nopūtas un apņemšanās. Ceram, ka veiksmju, uzdrīkstēšanos, apņemšanos jums katram bijis vairāk. Kopumā 2012. gadu varētu dēvēt par gadu zemajā startā - aizkadra spēles, gatavošanās dažādām nākotnes reformām un labākai dzīvei. Nākamgad, aiznākamgad...

D. Ričika

Ceļš līdz pareizajai diagnozei...

Runājot par pareizās diagnozes noteikšanu, pieredzējusī gastroenteroloģe Gunta Geldnere sacīja: "Ārsta domāšanai jābūt līdzīgai labai datorprogrammai, tad trenēta loģiskā domāšana, klīniskā pieredze un literatūrā lasītais palīdz atrast pareizo krustpunktu: kas kam atbilst, kas ar ko sader." Savukārt izcilais diagnosts dermatologs Vilis Krasts savulaik stāstīja, ka ļoti svarīgi ir reāli praksē pieredzēti gadījumi, kā arī laba redzes atmiņa. Viņš medicīnas skolas audzēkņus vedis uz Talsu leprozoriju, jo uzskatījis, ka ir svarīgi, lai studenti būtu redzējuši reālu slimnieku, nevis tikai izlasījuši par slimību. Kādas ir būtiskās ceļazīmes kādreiz tik sarežģītajā un ilgajā ceļā līdz pareizajai diagnozei? Un vai pacients var palikt bez diagnozes?

S. Razgale

Tikai paši. Laimes lāci negaidot. 3. sērija: Doctus varoņi un temati 2008.–2011. gadā

Jau trešo numuru turpinām ieskatīties Doctus tematos, kas atspoguļo Latvijas medicīnas vēsturi piecpadsmit gadu garumā. Šoreiz par jaunievedumiem veselības aprūpes sistēmā, kas joprojām palikuši ieceru līmenī (ārstu obligātā profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana), un arī tādiem, kas paguvuši sevi pierādīt (Ģimenes medicīnas katedra un galvenā speciālista institūcija). Par stipriem kolēģiem - tiem, kas krīzes laikā nonākuši nulles punktā un tikuši no tā laukā, un tiem, kas uzdrīkstējušies no biznesa vides atgriezties praktiskajā medicīnā vai veidot karjeru ārpus Latvijas.

D. Ričika

Cilvēka enerģija – ar ko atšķiramies no mobilā tālruņa?

Pirmdienas rīts. Uzgaidāmajā telpā drūzmējas pacienti, ik pa laikam veras durvis un kāds lūdz pieņemt ārpus pieraksta. Medmāsa ir izklaidīga, jo līdz vēlai naktij vārījusi aveņu ievārījumu. Jau otro reizi viņa iedod jums nepareizo pacienta karti. Ir pagājusi stunda kopš darba nedēļas sākuma, bet nogurums ir sakrājies un šobrīd labāk gribētos visus labāk redzēt ejam nekā nākam.

L. Prikšāne

Latvijas starpdisciplināro ekspertu grupas vienotās rekomendācijas augsta riska grupas pacientu un pieaugušo vakcinācijai pret S.pneumoniae ierosinātu infekciju

Sadarbojoties Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedrai, Latvijas Infektologu un Hepatologu asociācijai, Latvijas Transplantologu asociācijai, Latvijas Hematologu asociācijai, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijai, Latvijas Specializēto pediatru biedrībai, Latvijas Pediatru - onkohematologu asociācijai, Latvijas Pediatru-gastroenterologu biedrībai, Latvijas Bērnu infektologu biedrībai, Latvijas Pediatru - reimatologu biedrībai, Latvijas Gerontoloģijas un geriatrijas asociācijai, Latvijas Reimatologu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, P. Stradiņa KUS Infekciju uzraudzības un kontroles dienestam un LR Veselības ministrijas Slimību profilakses un kontroles centram, organizēta speciālistu sanāksme, veltīta Streptococcus pneumoniae izraisīto saslimšanu profilaksei augsta riska grupas pacientiem un pieaugušajiem.

Doctus