PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2009

ĒRIKS ŠMAGRIS, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas internists, topošais gastroenterologs

PAR MARTA NUMURU

Lai gan ārā vēss – bet aukstums piederas ziemai –, sirdī jau jūtams pavasaris. Tikai mazliet – un tas no sirds izplūdīs un pārņems visu apkārtni. Tomēr šis brīdis vēl jāgaida. Karsta augu tēja un jaunais Doctus žurnāls gaidīšanu vērtīs jaukāku.

 

Klīniskais gadījums parāda jau sen zināmo staru proktītu jaunā gaismā. Diskusija, kas izvēršas pēc apraksta, padara šo tēmu divreiz vērtīgāku. Raksts par atopisko dermatītu un pārtikas nepanesību norāda uz smalko saikni starp gremošanas traktu un joprojām slikti izprastu slimību – atopisku dermatītu.

Nopietni raksti par antibiotisko līdzekļu rezistenci un hormonaizvietojošo terapiju dos daudz vērtīgu atziņu un ļaus uzturēt savas zināšanas šajās jomās pasaules līmenī. Lasiet arī lielisku pārskatu par sirdi un hormoniem – ir intriģējoši uzzināt, ka sirds funkciju ietekmē ne tikai sen zināmie vairogdziedzera hormoni vai adrenalīns, bet arī dzimumhormoni, insulīns un maz pazīstamais grelīns!

Ciemojoties Ventspilī pie dr. Inas Zemtures, ir iespēja ielūkoties ģimenes ārsta darba gaitās; neraugoties uz lielo papīru kaudzi uz galda un nekārtībām medicīnas aprūpes sistēmā, rakstu caurstrāvo pozitīvisms – īpašība, kuras pēdējā laikā tik ļoti pietrūkst mūsu sabiedrībā.

Interesantā intervijā ar manu pašu pirmo pasniedzēju medicīnā – dakteri Ilvu Duļevsku – uzzināsim, ko gadu gaitā rāda jauniešu fiziskās attīstības rādītāji, kā mainās par konservatīvu dēvētā anatomija un kā saglabāt optimismu.

Ceru, ka izbaudīsit katru jaunā žurnāla rakstu!

Numurā lasi:

Pārtikas intolerance un atopiskais dermatīts. Kas vienam ēdiens, tas otram inde

Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz trīs gadu vecumam un 1- 3% pieaugušo populācijā [3; 7; 8; 9], turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. [5; 6; 9] Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas.

J. Pudova, S. Žīgure

Antibiotikas un mikroorganismu rezistence

Mikroorganismu ierosināto slimību terapija ir un paliek aktuāls medicīnas jautājums. Lai cīnītos pret patogēnajiem aģentiem, lieto t. s. antimikrobisko terapiju jeb pretmikrobu līdzekļus. Mikroorganismu rezis-tences intensīvā veidošanās un rezistento formu straujā izplatība ir radījusi gan daudzas teorētiskas problēmas, kas pašlaik tiek aktīvi pētītas, gan arī izvirzījusi praktiskus uzdevumus jaunu pretmikrobu preparātu ieguvē.

A. Žileviča

Klīniskās prakses pieredze. Latvijas antibiotiku patēriņš un rezistence

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē.

U. Dumpis

Staru proktosigmoidīts

Staru proktīts ir nopietna staru terapijas komplikācija, kura būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un kuras ārstēšanas iespējas ir ierobežotas. Problēma ir aktuāla, ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību. Slimības ārstēšanai nepieciešama multidisciplināra pieeja, sākot ar optimālākās onkoloģiskās slimības ārstēšanas metodes izvēli – staru terapijas deva, ilgums, nepieciešama turpmāka novērošana pie onkologa, gastroenterologa, endoskopiska terapija – un beidzot ar ķirurģisku ārstēšanu.

A. Grietēna, I. Lase, E. Bodnieks, K. Bernarde

Ambulatorās brūču aprūpes modernie aspekti

Trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču problēma skar apmēram 2% iedzīvotāju, tas ir vidējais statistiskais rādītājs Eiropā. Palūkosimies uz šo problēmu no praktiskās puses. Lai labāk izprastu trofisko čūlu vai ilgstoši nedzīstošu brūču ārstēšanu, nepieciešams atsaukt atmiņā zināšanas par brūces dzīšanas procesu un mediķu uzdevumiem katrā šā procesa stadijā.

A. Kušpelo

Cerebrālas išēmijas sekundārā profilakse II daļa

Žurnāla februāra numurā izklāstīti cerebrālas išēmijas cēloņi, riska faktori un primārā profilakse. Šis raksts turpina iesākto tematu, sniedzot ieskatu sekundārās profilakses rekomendācijās – ar mērķi izvairīties no atkārtotas cerebrālas išēmijas: insulta vai tranzitora išēmiskas lēkmes (TIL). Galvenie sekundārās profilakses virzieni ietver vaskulāro riska faktoru terapiju, trombocītu funkcijas un asins recēšanas izmaiņas, revaskularizāciju un smadzeņu apasiņošanas uzlabošanu.

S. Vestermane

Sirds un hormoni

Hormonālā regulācija nav iespējama bez sirds-asinsvadu sistēmas dalības, un sirdij ir īpaša loma hormonu darbībā, sintēzē un izdalē. Endokrīnā regulācija kardiovaskulārajā sistēmā var realizēties vairākos veidos. Salīdzinoši neliela daļa hormonu uz sirdi un asinsvadiem darbojas tieši caur specifiskajiem receptoriem, un šodien intensīvāk tiek pētīta to netiešā darbība – caur citu neiroendokrīno faktoru stimulāciju –, to signālsistēmas un mediatori. No klīniskā viedokļa šīs saiknes eventuāli atspoguļojas augstajā sirds-asinsvadu saslimšanu un metabolo traucējumu komorbidātē.

G. Dansone

Juvenīlā osteoporoze. Kāpēc bērnus sargāt no mazkustības?

Pēdējos gados pasaules klīnikās un zinātniskajā literatūrā sāk runāt par osteoporozi bērniem, kas var būt gan kā atsevišķa slimība, gan kā citas hroniskas slimības komplikācija. Rakstā vērsta uzmanība uz hroniskajām saslimšanām, kuru gaita un prognoze, attīstoties osteoporozei, pasliktinās. Bērnu vecuma galvenā problēma – sekundāra osteoporoze. Primāra osteoporoze bērniem ir samērā reta patoloģija.

I. Dzīvīte-Krišāne

Gide orgānu topogrāfijā. Anatomijas pasniedzēja Ilva Duļevska

Asprātīga, pacietīga, komunikabla, viņas sabiedrībā dzirkstī humors. Ar sev piemītošo aizrautību, šķiet, viņa arī apaļai nullei – ja vien ir kāda kripatiņa intereses – iemācītu anatomiju. Un vēl – viņa nav īpaši jāprovocē, lai itin viegli aizrunātos līdz puķēm, kaķiem un suņiem. Tā viņai īpaša mīlestība. Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta Anatomijas katedras docente un Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeja vadītāja Dr. med. Ilva Duļevska.

B. Vahere

Vai zāļu tirgus kļūs liberālāks pret pacientu?

Visticamāk, tas ir neizbēgams process. Liberalizācija nozīmē paplašināt pacienta izvēles iespējas, uzticēties zinīgam pacientam, un, kā zināms, pacienta tiesības tikai pieņemas spēkā! Rakstā gribam pieskarties diviem aspektiem, kas nule kā aktualizējušies. Pirmais - Eiropas Komisija pērnā gada decembrī visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izsūtījusi priekšlikumus, kas paredz sabiedrību vairāk informēt par recepšu zālēm. Arī Latvijai būs jāsagatavo sava pozīcija un jāpiedalās diskusijās. Otrs - Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departaments rosinājis diskusiju par bezrecepšu zāļu izņemšanu no pašapkalpošanās nodaļām, liedzot pacientam pašam zāles ielikt savā iepirkumu grozā.

A. Valtere, D. Ričika

Jāsapurinās un jāizdzīvo!

Augumā nelielo, trauslo ģimenes ārsti INU ZEMTURI pazīst daudzi ventspilnieki, jo viņa ir savējā – tepat dzimusi un augusi. Pēc studijām Ina varēja palikt Rīgā, tomēr atgriezās mājās. Piederība pilsētai, kurā bieži zēģelē dzeldīgais ziemeļrietumu vējš un ir mitrs gaiss, daudz labāk ļauj izprast astmas slimniekus, bet pirms diviem gadiem izraisītā autoavārija joprojām vieno Inu ar pacientiem, kam ir īpašas vajadzības. “Tagad zinu, ko nozīmē reanimācija, un saprotu, kā jūtas gultai piesaistīts cilvēks. Ja tas būtu manos spēkos, izveidotu Ventspilī rehabilitācijas centru,” apņēmīgi nosaka Ina un aicina iedzert kafiju. “Labi, ka atnācāt! Varam mierīgi pasēdēt, bet, kad sākas pieņemšana, jūtos kā konveijerā,” neslēpj ģimenes ārste. Mūsu sarunas laikā viņa četras reizes konsultē pacientus pa tālruni, vienu no viņiem mudinot nekavējoties izsaukt ātros un braukt uz slimnīcu.

M. Zvaigzne

Būs raibi rūtaini

Atbild Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs prof. Valdis Keris

A. Valtere

Daži onkoloģijas akcenti

Pretvēža dienas rīkotā diskusija bija pulcējusi gan onkologus, gan ģimenes ārstus, gan valsts un pacientu pārstāvjus. Tā vedināja uz pārdomām un uzdeva vairākus būtiskus jautājumus. Atbildiet, ja varat!

Doctus