PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2010

Dr. MĀRTIŅŠ ŠICS, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos

PAR MARTA NUMURU

Daudz jauna atkal var smelties marta Doctus numurā. Jauna iespēja dekompensētas aknu cirozes radīto komplikāciju ārstēšanā daudziem ģimenes ārstiem un NMP speciālistiem ar citām acīm liks paskatīties uz “bezcerīgajiem” gadījumiem.

Man patika Jelgavas pilsētas slimnīcas kardioloģes M. Kovaļovas analīze par akūtu koronāro sindromu un slimnīcas kardiologu sadarbību ar Latvijas Kardioloģijas centru. Šis raksts ļauj aizdomāties, cik bieži un kurā posmā kāds no mums neizdara visu iespējamo, lai arī šajā publikācijā analizētie slimnieki tagad būtu dzīvojuši pilnvērtīgāk. Arī G. Dansones apkopotais par metabolā sindroma vai tā komponentu dramatisko saikni ar sirds-asinsvadu saslimšanām rosina līdzīgas pārdomas. Šie raksti kliedē bažas un apliecina, ka šajos pārmaiņu laikos slimnīcu kolektīvi nav stagnējoši, bet radoši.

Mani personīgi visvairāk uzrunāja intervija ar dakteri Viju Grigali. Emocionāla un sirsnīga saruna! Augsts profesionālisms, mīlestība pret darbu, slimniekiem, kolēģiem un cilvēciskums, kas staro no katra viņas vārda. Šīs īpašības, šķiet, ļauj viņai un viņas komandai paveikt neiespējamo (pat brīnumu!) šajā nestabilitātes laikā. Nav augstākas vērtības un augstāku tiesību kā tiesības palikt dzīvam. Bet sakārtots glābšanas pirmais, iespējams, efektīvākais posms būs bez turpinājuma un izcila rezultāta, ja mūsu mediķu veikums nebūs savīts vienotības un pēctecības ķēdē: starp ģimenes ārstiem, neatliekamās palīdzības sniedzējiem, slimnīcām un rehabilitācijas iestādēm.

Esmu pārliecināts, ka attieksmi pret darbu varam (un vajag!) mācīties no Latvijas olimpiešiem, kuru gadiem veiktais titāniskais un mērķtiecīgais darbs apsudrabojis Latviju. Tāpat mūsu uzdevums ir spodrināt Latvijas medicīnu.

Lasot šo Doctus un pārdomājot gadījumus no dzīves, kad slimniekiem nav palīdzēts pēc augstākās mākslas likumiem, vēlreiz nostiprināju sevī atziņu - mēs nezinām, ko un kur spēj izdarīt mūsu kolēģi. Daudz racionālāk, ātrāk par mums un ar izcilāku rezultātu. To žurnāla raksti pierāda arī šoreiz.

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Autoimūnā orbitopātija: gaita un terapija

Pasaules praksē plašāk ieviesies termins “autoimūnā oftalmopātija”, tomēr, šķiet, pareizāks ir termins “autoimūnā orbitopātija”, jo izmaiņas skar ne tikai pašu acs ābolu (ophthalmos), bet visus audus orbītā un pat ap to, piemēram, plakstus. Autoimūno orbitopātiju (AO) patiešām visbiežāk vērojam Roberta Greivsa tireotoksikozes slimniekiem, retāk – arī slimniekiem ar normālu vairogdziedzera funkciju, vēl retāk – slimniekiem ar hipotireozi. Pēdējā variantā ar zināmu varbūtību tā ir posttireotoksiska hipotireoze, varbūt arī tad, kad tireotoksikozes fāze palikusi nediagnosticēta, kas nemaz nav nereāli, zinot, ka tireotoksikozes slimniekiem uz simpatotonijas fona ir tieksme disimulēt, slimību neatzīt.

A. Štifts

Transjugulāra intrahepāra portosistēmiska šuntēšana Jauna iespēja dekompensētas aknu cirozes radīto komplikāciju ārstēšanā

Aknas ir komplicēts orgāns. Vīrusu, kā arī citi aknu iekaisumi, dažādu toksisku vielu lietošana, apkārtējās vides faktori, dzīvesveids, iedzimtība un pat izvēlētā profesija ietekmē aknu funkcionālo stāvokli un strukturālās pārmaiņas, radot aknu cirozi. Šajā rakstā aktualizēta portālās hipertensijas biežāko komplikāciju (barības vada varikozo vēnu asiņošana, ascīts, aknu encefalopātija) neķirurģiska ārstēšana, īpašu uzmanību pievēršot vienai no visnopietnākajām portālās hipertensijas komplikācijām – varikozo vēnu asiņošanai un tās ārstēšanas iespējām Latvijā.

H. Plaudis, S. Rudņicka, S. Ponomarjova, G. Selecka

Akūta koronāra sindroma reģistrs Jelgavas slimnīcas datu analīze

Sirds un asinsvadu slimību izplatība Latvijā ir nozīmīga veselības aprūpes problēma, tās ir vadošais nāves iemesls ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā (skat. 1. attēlu). Akūts koronārs sindroms (AKS) ir saistīts ar augstu pacientu mirstību un hospitalizācijas biežumu. Lai mazinātu AKS pacientu mirstību un uzlabotu ārstēšanas kvalitāti visā Latvijas teritorijā, 2001. gadā tika sākta Akūta koronāra sindroma reģistra izveide. AKS reģistra datubāzes veidošanā piedalās arī Jelgavas slimnīca. Rakstā apkopota šīs slimnīcas datu analīze.

M. Kovaļova

Visbiežāk sastopamās acu slimības ģimenes ārsta praksē. I daļa

Oftalmoloģijā ir plašs acs stāvokļu un slimību spektrs: no vienkāršiem redzes traucējumiem, ko izraisa paaugstināti redzes sasprindzinājumi, līdz pat tādām saslimšanām kā glaukoma un cukura diabēts, kuru komplikācijas ir viens no biežākajiem akluma iemesliem dažādiem cilvēkiem visā pasaulē. Gan oftalmologiem, gan arī ģimenes ārstiem praksē jāsastopas ar pacientiem, kas sūdzas par “sarkano aci”. Šajā rakstā mēģināsim apkopot biežākos tās iemeslus, parādot to daudzo stāvokļu iespējamību, pie kuriem novēro “sarkano aci”.

I. Trēziņa, I. Mitre

Varfarīna terapijas problēmas ambulatorajā praksē

Perorālie antikoagulanti klīniskajā praksē zināmi jau sen. Tomēr, lai gan pieredze antikoagulantu lietošanā ir pietiekami liela, tie joprojām nereti sagādā daudz grūtību un neskaidrību, un tieši tāpēc daļa pacientu, kam būtu indicēta antikoagulantu terapija, to nesaņem. Latvijā visbiežāk nozīmētais antikoagulants ir K vitamīna antagonists varfarīns. Raksta mērķis  – apkopot un sistematizēt informāciju par varfarīnu, izveidojot lakonisku materiālu par varfarīna terapiju un ar to saistītām problēmām.

G. Kamzola, L. Lismane

Liekais svars – nopietns drauds bērnu veselībai

Aptaukošanās bērnu vecumā jāuzskata par nopietnu veselības problēmu, ko daudzās pasaules valstīs novērtē līdzvērtīgi epidēmijai. Atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas datiem no 1963. gada aptaukošanās biežums pusaudžu vidū trīskāršojies – saslimstība palielinājusies no 5% līdz 17%. Par adipozitātes pieaugošo problēmu liecina vēl daži fakti – Eiropas Savienības valstīs 8,5% sešus gadus vecu bērnu jau ir liekais svars, ASV 4,2% bērnu – metabolais sindroms, Latvijā 10 procentiem 14–17 gadu vecu meiteņu – adipozitāte.

I. Dzīvīte-Krišāne

Metabolais sindroms

Metabolais sindroms ir viena no tipiskākajām veselības problēmām attīstītās valstīs. Tas ir komplekss daudzfaktoru stāvoklis ar plašām asociācijām dažādās orgānu sistēmās, no kurām visredzamākā ir metabolā sindroma vai tā komponentu dramatiskā saikne ar sirds-asinsvadu saslimšanām. Šobrīd literatūrā pieejami ļoti daudzi darbi par šīm tēmām, kuri tomēr sniedz visai maz jaunu ziņu, pamatā apstiprinot vai niansējot jau iepriekš atklāto.

G. Dansone

Pacients ar malignu izčūlojumu kuņģī

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis – pastāstīt par pacientu, kuram sasniegts labs ārstēšanas rezultāts, lai gan ir augsta malignitāte, kas strauji progresē, un smags vispārējais stāvoklis. Prof. Valdis Pīrāgs: “Gadījums norāda, kāda ir nozīme Klīniskajai universitātes slimnīcai, kur ir tāda speciālistu kapacitāte. Pacientam paveicās – gastroenterologs poliklīnikā pamanīja, ka tas ir netipisks gadījums, kas prasa stacionēšanu, ķirurgs pēc apskates Neatliekamās medicīnas centrā atteicās pacientu operēt. Pēc rūpīgas izmeklēšanas tika noteikta pareizā diagnoze.”

V. Kozirovskis, I. Lase, K. Bernarde

Vijolīte. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste Vija Grigale

“Mana dzīve ir tikai un vienīgi darbs, un nekā cita sakāma man nav!” ar šādiem argumentiem pieklājīgi, bet noteikti VIJA GRIGALE centās izvairīties no intervijas. Tomēr galu galā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra vadītāja padevās. Un izrādījās, ka par 32 ātrajā palīdzībā pavadītajiem gadiem viņai ir daudz sakāmā. Aiz loga gar Kr. Valdemāra ielas namu gaudojot regulāri aiztraucas ātrās palīdzības mašīnas. Šķiet, tas ne mirkli neļauj aizmirst, cik svarīgs darbs te tiek organizēts. “Toties skaidrā laikā pa logu redzu, kā ostā ienāk kuģi,” smaidot saka Vija, ko kolēģi mīļi sauc par Vijolīti.

G. Gauja

Inspektors atbraucis! Par ģimenes ārsta prakses inspicēšanu

Nez vai reiz pienāks tāda diena, kad inspektorus mīlēs un gaidīs atplestām rokām. Taču ne par to stāsts. Drīzāk – kāda ir kontroles jēga un kāds ir prakses ārsta papīru darba lietderības koeficients. Mēģinot noskaidrot, kura rokās ir padarīt prasības racionālas, vienlaikus novēršot riskus un nepadarot ārstu par rakstvedi, atbildības bumbiņa tā arī palika karājamies gaisā...

D. Ričika

Gadījums, kas sniedz cerību un gandarījumu

Viņš būtu varējis nomirt vairākas reizes, ja ne virkne labvēlīgu apstākļu, kas radīja to trauslo pārliecību – izdosies. Ja Dievs stāv tik tuvu no paša sākuma, ir jāizdodas. Taču rezultāts pārspēja gaidīto. Šis klīniskais gadījums rāda ne tikai laimīgu apstākļu sakritību un spīdošu mediķu profesionalitāti vien. Tas uzdod arī jautājumu: ko darīt, lai šādu gadījumu būtu vairāk?

I. Vainovska

Īsta aptieka internetā. DINA KURZEMNIECE, LIGIJA VILCIŅA

Pazīstamais aptieku zīmols Pils aptieka vedina domāt par uzņēmumu ar stabilām, tradīcijās balstītām un pārbaudītām vērtībām farmācijas vidē, pat ar zināmu senatnības piesitienu. Tas arī atbilst patiesībai. Taču tieši šis uzņēmums pagājušajā gadā īstenojis Latvijā vēl īsti nenovērtētu projektu. Jau gadu pastāv interneta aptieka pilsaptieka.lv, kas ieguvusi arī bezrecepšu medikamentu tirgošanas licenci internetā.

L. Ribkinska

Modus vivendi

Stradiņu simtgadē atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Stratēģijas padomes loceklis un Internās medicīnas klīnikas vadītājs prof. Valdis Pīrāgs.

A. Valtere

Futrāļa efekts

 Izcilajam krievu rakstniekam un ārstam Antonam Čehovam ir brīnišķīgs stāsts par cilvēku futrālī – grieķu valodas skolotāju Beļikovu, kurš pat tad, kad laiks bija labs, izgāja ar galošām kājās, lietussargu rokā un vatētu mēteli mugurā; lietussargs bija ielikts ietvarā, tāpat pulkstenis un nazis, šķita, ka pat viņa seja ir it kā ietvarā. Viņam bija tieksme radīt sev visapkārt kaut ko līdzīgu futrālim. Vai tāpēc, ka bail? Vai arī tāpēc, ka tā ir ērti? Futrāļa efekts ir arī viens no ne tik reti sastopamiem veselības aprūpes sistēmas simptomiem.

Doctus