PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Visbiežāk sastopamās acu slimības ģimenes ārsta praksē. I daļa

I. Trēziņa, I. Mitre
Visbiežāk sastopamās acu slimības ģimenes ārsta praksē. I daļa
Oftalmoloģijā ir plašs acs stāvokļu un slimību spektrs: no vienkāršiem redzes traucējumiem, ko izraisa paaugstināti redzes sasprindzinājumi, līdz pat tādām saslimšanām kā glaukoma un cukura diabēts, kuru komplikācijas ir viens no biežākajiem akluma iemesliem dažādiem cilvēkiem visā pasaulē. Gan oftalmologiem, gan arī ģimenes ārstiem praksē jāsastopas ar pacientiem, kas sūdzas par “sarkano aci”. Šajā rakstā mēģināsim apkopot biežākos tās iemeslus, parādot to daudzo stāvokļu iespējamību, pie kuriem novēro “sarkano aci”.

"Sarkanās acs sindroms" - kas tas ir?

Latvijas oftalmologi terminu "sarkanās acs sindroms" pieņēmuši no citu valstu pieredzes. "Sarkanā acs" būtībā ir tikai viens no simptomiem pie dažādiem acs stāvokļiem un saslimšanām. Līdzīgi varētu runāt par muguras vai galvas sāpēm vai paaugstinātu temperatūru, kad jāmeklē cēlonis, nevis jāārstē tikai viena izpausme. "Sarkanas acs" gadījumā, sniedzot tikai konkrētu simptomātisku palīdzību, nezinot nozeoloģisko vienību, mēs faktiski cēloni neārstējam, bet reizēm pat attālinām tā atklāšanas iespējas. Acs anatomisko uzbūvi skatiet 1. attēlā.

Acs uzbūve un mugurējais pols šķērsgriezumā Acs uzbūve un mugurējais pols šķērsgriezumā
1. attēls
Acs uzbūve un mugurējais pols šķērsgriezumā

Konjunktivīts

Viens no visbiežākajiem "sarkanās acs" iemesliem var būt konjunktivīts - acs gļotādas iekaisums. Acs gļotādas iekaisumi bieži ir kairinoši, sākas pēkšņi, vispirms vienā acī, pēc tam otrā. Slimnieki no rīta nevar atvērt acis, jo plakstiņus salipinājuši izdalījumi. Pacientam ir svešķermeņa sajūta acī, graušana, nieze, acs apsārtums, asarošana. Dažreiz var būt izteikta konjunktīvas tūska - hemoze. Konjunktīvas maisa saturs var kairināt radzeni un izraisīt keratītu - radzenes iekaisumu. Smagākos gadījumos var veidoties arī radzenes čūla.

Saistībā ar konjunktīvas anatomisko uzbūvi runā par plak stu, acs ābola vai konjunktīvas velves daļām, tātad arī par patoloģiskā procesa lokalizāciju.

Adenovīrusu izraisīts konjunktivīts Adenovīrusu izraisīts konjunktivīts
2. attēls
Adenovīrusu izraisīts konjunktivīts

Atbilstīgi izsaucējam šķir:

  • bakteriālu konjunktivītu;
  • virālu konjunktivītu- adenovīrusu (skat. 2.attēlu), herpes simplex konjunktivītu (skat. 3.attēlu), aktīvu hemorāģisku konjunktivītu, Molluscum contagiosum konjunktivītu;
  • hlamīdiju izraisītu konjunktivītu (skat. 4.attēlu);
  • alerģisku konjunktivītu (sezonas un pastāvīgo konjunktivītu, vernālu jeb pavasara un atopisku keratokonjunktivītu, milzu papillu konjunktivītu);
  • konjunktivītu vispārējas slimības gadījumā (konjunktīvas pemfiguss, Stīvena-Džonsona sindroms).

Bakteriālais konjunktivīts

Bakteriālas dabas konjunktivītu visbiežāk izraisa stafilokoki (Staphilococcus Epidermidis un Staphilococcus Aureus), citi grampozitīvi koki (Streptococcus Pneumonia) un gramnegatīvi mikroorganismi (Haemphilus Influenzae, Moraxella lacunata). Lai to noskaidrotu, jāveic uzsējumi no konjunktīvas maisa ar mikrofloras noteikšanu.

Bakteriālas dabas konjunktivītiem raksturīgi purulenti izdalījumi (skat. 5. attēlu). Ja izdalījumi ir masīvi, jādomā par gonokoku infekciju.

Vīrusu konjunktivīts

Vīrusu izcelsmes konjunktivītiem raksturīgi ūdeņaini izdalījumi, tie ir augsti kontagiozi, pacientam bieži ir palpējami preaurikulārie limfmezgli, kas atšķir vīrusu konjunktivītus no bakteriāliem. Konjunktivīts var asociēties ar augšējo elpceļu infekciju, drudzi, kas parasti pāriet desmit līdz 14 dienu laikā.

Herpes zoster izraisīts konjunktivīts Herpes zoster izraisīts konjunktivīts
3. attēls
Herpes zoster izraisīts konjunktivīts

Alerģisks konjunktivīts

Alerģiskus konjunktivītus raksturo izteikta asarošana, nieze, arī bailes no gaismas. Nieze ir raksturīga pazīme, bez šā simptoma alerģiskā konjunktivīta diagnoze ir apšaubāma. Plaksti parasti ir apsārtuši, tūskaini, reizēm noskrāpēti izteiktās niezes dēļ, konjunktīva ir hemotiska, bālgani "pienaina" vai sārta, ar paplašinātiem asinsvadiem (skat. 6. attēlu) - visbiežāk kombinējas ar ūdeņainiem atdalījumiem no deguna. Samērā bieži lieto jēdzienu "alerģiskais rinokonjunktivīts".

Alerģisku konjunktivītu var izraisīt arī antibakteriāli acu pilieni, kā arī jebkuri citi lokālie medikamenti, tostarp glaukomas ārstēšanai nozīmētie pilieni. Alerģiskas reakcijas sastop arī prettriomersālu kontaktlēcu šķīdumos. Alerģiska konjunktivīta izsaucēji ir sadzīves ķīmijas līdzekļi, kaķu un suņu spalvas, ziedputekšņi.

Svarīgi noteikt iespējamo alergēnu un censties pēc iespējas no tā izvairītie. Šādu konjunktivītu gadījumā ārstēšanā var izmantot:

  • aukstas kompreses uz abām acīm;
  • lokālus antialerģiskus preparātus (antihistamīna, vazokonstriktorus, tuklo šūnu stabilizatorus);
  • smagākos gadījumos- nesteroīdos pretiekaisuma pilienus, steroīdus;
  • nepieciešamības gadījumā izvēlas vispārējo terapiju;
    Hlamīdiju izraisīts konjunktivīts Hlamīdiju izraisīts konjunktivīts
    4. attēls
    Hlamīdiju izraisīts konjunktivīts
  • var lietot arī mākslīgo asaru pilienus, kas nodrošina acs barjeras funkciju, uzlabo acs gļotādas aizsardzības spējas, palīdz aizskalot alergēnus un iekaisuma mediatorus no acs virsmas. Mākslīgās asaras parasti lieto vieglāka alerģiskā konjunktivīta ārstēšanai četras līdz sešas reizes dienā (Oxyal; Tears Naturale; Hyal-drops; Systane; Hylo-care; Optive; Hypromeloza-P; Artelac; Oftagel).

Alerģijas gadījumā var būt skarta arī tikai viena acs, visbiežāk pēc konkrētu medikamentu vai kosmētikas līdzekļu lietošanas.

Papillu konjunktivīts

Milzu papillu konjunktivīta izsaucēji nereti ir mīkstās kontaktlēcas, svešķermeņi acī, šuves pēc acs operācijas, acs protēze, plombas atgrūšana pēc sklēras cirklāžas operācijām.

Anamnēzes ievākšana

Pacientiem ar sūdzībām par apsārtušu aci jāievāc detalizēta anamnēze. Reizēm precīza anamnēze var izvirzīt iespējamo diagnozi pat pirms acu izmeklēšanas. Svarīgi pajautāt, cik ilgi ir sarkana acs, vai ir citas sūdzības (asarošana, nieze, sāpes, bailes no gaismas, graušana, lokāls jutīgums), vai bijusi trauma, vai sākotnēji bijusi skarta viena acs, tad pievienojusies otra, vai mainījies redzes asums, kādi medikamenti tiek lietoti, vai ir kādas sistēmas slimības.

Strutains konjunktivīts Strutains konjunktivīts
5. attēls
Strutains konjunktivīts

Vajadzētu noskaidrot, vai pacients strādājis ar metālu, urbi, āmuru, jo šajos gadījumos var būt ievainojumi ar sīkām šķembām, kuras atbilstīgi lidojuma ātrumam un spēkam var nobrāzt acs audus, iestrēgt ārējos apvalkos vai, tos caursitot, penetrēt acs ābola iekšienē. Jāatzīmē, ka pie penetrējošiem, smagiem acs ievainojumiem pacientam reizēm ir mazāk subjektīvu sūdzību nekā pie virspusējiem radzenes bojājumiem. Tas, protams, ir ļoti bīstami, jo šādi pacienti ar perforējošiem vai penetrējošiem ievainojumiem pie acu ār­sta var griezties novēloti, nevis pirmajās stundās pēc traumas.

Bezrecepšu medikamenti

No ausu, kakla, deguna slimību praksē lietojamiem medikamentiem Latvijas aptieku tīklā bezrecepšu medikamentu klāsts ir visai neliels. Lietojot aptiekās iegādājamos Oculoheel (homeopātiskos), aseptiskos pilienus ar žibulīšu ekstraktu (Ocuflash), mākslīgo asaru pilienus (Systane, Hyal-drops, Oxyal, Hylo-care, Tears Naturale, Hypromelosa-P, Oftagel, Optive, Artelac), epitelizāciju veicinošos līdzekļus (Salkoseryla, Aktovegina, Corneregela, Lakripos acu gelus, VitA-pos acu ziedi, Sensivit acu pilienus) pacients nudien nevar sev kaitēt, ja šie preparāti lietoti atbilstīgi norādījumiem.

Nereti šos medikamentus pacienti jau sākuši lietot kā pirmās palīdzības līdzekļus, nemaz nekonsultējoties ar ģimenes vai acu ārstu. Jāatceras, ka tikai acu ārsts pēc detalizētas apskates un izmeklēšanas var noteikt iemeslu "sarkanajai acij" un ieteikt vai nu ambulatoru ārstēšanos, vai arī terapijas kursu stacionārā.

Alerģisks konjunktivīts Alerģisks konjunktivīts
6. attēls
Alerģisks konjunktivīts

Blefarīts

"Sarkano aci" var radīt arī plakstu malu iekaisums jeb blefarīts. Blefarītu klasificē pēc lokalizācijas: priekšējais, mugurējais, jauktais (skat. 7. attēlu).

Blefarīta izcelsmē liela nozīme ir organisma vispārējam stāvoklim un apkārtējās vides kaitīgajiem faktoriem. Blefarītu var izraisīt:

  • anēmija,
  • avitaminoze,
  • hroniskas kuņģa-zarnu trakta slimības,
  • seboreja,
  • ekzēma,
  • hronisks deguna blakusdobumu iekaisums,
  • angīna,
  • hronisks konjunktivīts,
  • dakriocistīts.

Blefarītu veicina arī:

  • refrakcijas anomālijas (hiper­metropija, astigmātisms),
  • pastāvīga saskarsme ar kaitīgām vielām;
  • infekcioza jeb priekšējā blefarīta biežākais izraisītājs ir stafilokoki.

Simptomi ir dedzināšana, svešķermeņa sajūta, plakstu, konjunktīvas apsārtums, putaini izdalījumi (seborejiska blefarīta gadījumā) uz plakstu malām, skropstās dzeltenīgi vai bālgani, eļļaini aplikumi; redzes miglošanās, atkārtoti krusas graudi.

Blefarīts Blefarīts
7. attēls
Blefarīts

Terapija

Terapijā lieto regulāru, rūpīgu plakstu malu higiēnu (siltas, mitras kompreses, mazgāšana ar bērnu šampūnu), lokālas antibakteriālas vai steroīdu ziedes vai to kombinētos preparātus, var lietot arī mākslīgo asaru preparātus. Plakstos atrodas meiboma dziedzeri, un, ja to izvadkanāli tiek nosprostoti, sekrēts uzkrājas un veidojas krusas grauds. Sākumā uz plakstiņa malas parādās jutīgs punkts, pēc tam norobežots pietūkums, kura virspusē pēc divām trim dienām izveidojas dzeltens iztilpums. Tam atveroties, izdalās strutas un nekrotiskie audi. Terapijā lieto sausas, siltas kompreses, plakstu masāžu, var lietot lokālas antibakteriālas ziedes. Ja tas spontāni neatveras, veic incīziju.

"Sarkanā acs" ar izteiktām sāpēm

Visbiežāk "sarkano aci" ar izteiktām sāpēm novēro gadījumos, kad ir:

  • radzenes erozija,
  • radzenes svešķermeņi,
  • svešķermeņi zem augšējā plaksta,
  • perforējoši ievainojumi vai kontūzijas,
  • saistībā ar kontaktlēcu valkāšanu,
  • nepareizi augošas skropstas.

Retāk:

  • akūta glaukomas lēkme,
  • uveīts,
  • radzenes čūla,
  • sklerīts, episklerīts,
  • pēc acu operācijām,
  • orbitāls celulīts,
  • tireoidālas acu komplikācijas.

Radzenes erozija

Radzenes erozijas (nobrāzumi) biežāk gadās pavasarī un vasarā dārzos ar zaru vai citu augu daļu, arī sēņojot, Ziemassvētku un Jaungada laikā ar eglītes skujām. Erozijas nereti izraisa bojājumi ar nagu, ar grāmatas, žurnāla, avīzes lapas stūri. Sievietes bieži savainojas ar skropstu tušas birstīti.

Radzenes eroziju konstatē spraugas lampā (biomikroskopā - BM), defektu labi redz, krāsojot ar fluoresceīnu, tas ļauj precīzi noteikt bojājuma robežas, īpaši uzskatāmi tas ir kobaltzilajā gaismā. Dažkārt par sevi atgādina iepriekš pārciesta radzenes erozija. Parasti tas notiek rītos pēc pamošanās, kad recidivē iepriekšējā radzenes erozija. Šis process ir ārkārtīgi sāpīgs. Ir gadījumi, kad pacients izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu.

Ārstēšana

Ārstēšanā lieto mākslīgās asaras pilienus, ko individuāli piemēro atbilstīgi nepieciešamajai viskozitātes pakāpei un pacienta komforta sajūtām. Diskomforta sajūtu mazina viegli midriātiskie (zīlīšu paplašinātājlīdzekļi) un lokālie nesteroīdu pretiekaisuma līdzekļi. Atsevišķos gadījumos lieto antibiotiķus saturošus preparātus (Akvokola, Vitabact, Tobrex pilieni, Fucithalmic viskozie acu pilieni). Tas nepieciešams, lai nerastos viena no smagākajām komplikācijām - radzenes čūla, kas var rasties pat pēc niecīga acs ievainojuma. Ārstēšanā izmanto arī radzenes virsmas epitelizāciju veicinošus medikamentus (Solcoseryla, Corneregela, Lakripos gelu un Vita-pos ziedi), kā arī ilgstoši iesaka lietot mākslīgo asaru pilienus.

Svešķermeņi

Apskatot radzeni, jāmeklē arī iespējamais radzenes svešķermenis vai tā esamība zem augšējā plaksta. Par svešķermeni zem augšējā plaksta liecina vertikālas nobrāzuma svītras radzenes augšējā daļā. Pacienti visbiežāk šādu traumu iegūst, kad vējš "iepūš" šo svešķermeni acī, piemēram, uz perona vai uz ielas no garām braucoša transportlīdzekļa. Radzenes svešķermeni visbiežāk iegūst cilvēki, kuru darbs saistīts ar metālapstrādi vai kokapstrādi, kā arī cilvēki, kas strādā celtniecībā, dārzniecībā. Radzenes svešķermeņi jānoņem no radzenes, lai nerastos iekaisumi apkārtējos audos.

Augšējā plakstiņa "izgriešana"

Būtībā katram cilvēkam (un pilnīgi noteikti - medicīnas darbiniekam) būtu jāmāk "izgriezt" augšējo plakstiņu. Cietušajam jāskatās uz leju. Vienlaikus satverot ar īkšķi un rādītājpirkstu augšējo plakstiņu ar skropstām un maigi ar otras rokas palīdzību uzspiežot uz augšējā plaksta tarsālās plātnītes augšējās daļas, mēs rotējām plaksta brīvo maliņu uz augšu, tādējādi radot iespēju apskatīt augšējā plakstiņa konjunktīvu. Jābūt sagatavotam tīram vates kociņam vai salvetītei, lai tūlīt varētu svešķermeni noņemt. Šādā veidā varam sniegt pirmo palīdzību līdzcilvēkiem un arī sev pašam. Ja svešķermeni noņem tūlīt pēc tā iekļūšanas zem augšējā plaksta, iespējams, pacientam nebūs nepieciešama speciāla ārstēšana.

Būtiska piebilde: bez BM kontroles mēs nevaram būt pārliecināti, vai radzenes svešķermenis ir tikai iestrēdzis tajā - vai arī tā gals perforējis radzeni un atrodas priekšējā kamerā (proti, spraugveida telpā starp radzeni un varavīksneni), un tas prasīs operatīvu iejaukšanos (piemēram, koka skaida, ērkšķis, bites vai lapsenes dzelonis). Šajos gadījumos var būt arī toksiska reakcija.

Perforējošu ievainojumu gadījumā augšējo plakstiņu nedrīkst izgriezt, jo iespējams izspiest acs iekšējo saturu.

"Sarkana acs" saistībā ar mehānisku kontaktlēcu valkāšanu rodas, ja pacients kaut kādu iemeslu dēļ nav varējis izņemt kontaktlēcas pirms gulētiešanas, biežāk tie ir mīksto un vienreizlietojamo kontaktlēcu īpašnieki. Šī kontaktlēca ir jāatrod un jāpārliecinās, vai tā nav bojāta, vai nav nolūzis gabaliņš, vai uz tās nav aplikumu. Radzenē, BM pārbaudot ar zilās gaismas filtru un pēc fluorescīna instilācijas, jāmeklē bojātie radzenes rajoni un arī atlūzušie kontaktlēcu gabaliņi. Svarīgi ir izslēgt radzenes čūlu, kas var rezultēties ar acs bojāeju.

 

Raksts žurnālā