PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Februāris 2013

MĀRIS JAKUBOVSKIS, RAKUS uroloģijas klīnika, ārsts urologs

PAR FEBRUĀRA NUMURU

Te der mums visiem labi zināmais Raiņa dzejolis, ko mana māte daiļrunas stundās deklamēja Latvijas laikā, tad tas derēja pēc padomju armijas ienākšanas, tad vācu laikā, un skolēni noteikti to skaita arī mūsu dienās: "Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs."

Pavērosim zvirbulīti dabā, tam visu dienu jāknābā, lai izdzīvotu. Esot pat putnu sugas, kam, lai nenomirtu badā, jāapēd divreiz vairāk, nekā paši sver. Tā tik ir noņemšanās! Tos putniņus, kam paber graudiņus, izmanto pavisam citiem mērķiem, labākajā gadījumā - kā dekoratīvos, bet ziemā mēs to darām aiz žēlastības, tomēr lielākoties - lai apēstu. Tā ir mana atbilde uz redakcijas jautājumu par manu dzīves principu. Negribu, lai mani apēd. Man ļoti patīk ārpusdarba pasākumi, arī sportošana, bet - godīgi nesaprotu, kā ar to var tik daudz nodarboties, kā savā rakstā min Valters Stirna. Man tāds priekšstats, ka rezidentam jāstrādā 78 stundas nedēļā, lai kaut ko sasniegtu, sevi parādītu kā ļoti centīgu ārstu.Tā vismaz mana meita strādā rezidentūrā Iowa University hospital.

Labsirdīgi esmu apskaudis anesteziologus, reanimatologus, kardiologus viņiem nepieciešamo zināšanu dēļ, kas jāliek lietā uzreiz un profesionāli kritiskās situācijās. Visu cieņu anestezioloģei Birutai Mamajai, arī kardioloģei Aijai Mačai!

Kašķis - slimība, par kuru aizmirsti, ja nestrādā akūtās palīdzības klīnikā. Noteikti iesaku izlasīt.Ļoti labs un zināšanas sistematizējošs ir Jūlijas Zepas un Initas Buliņas raksts "Jaunumi ankilozējošā spondilīta diagnostikā un ārstēšanā". Man bija interesanti izlasīt arī Jāņa Sokolova rakstu par deguna blakusdobumu iekaisumiem un to komplikācijām - konkrēts, saprotams.

Piekrītu visam Kārļa Auškāpa teiktajam, viņš izprot mūsu profesijas būtību. Ir brīnumlabi, ja kādam esi vajadzīgs, ja tev lūdz palīdzību un ja tu spēj palīdzēt, - tā ir mūsu profesijas sūtība, tā ir Dieva dāvana. Ja pildi savu misiju no sirds, zinu - Dievs to atdara.

Numurā lasi:

Akūta koronārā sindroma diagnostika un diferenciāldiagnostika

Vai par akūtu koronāro sindromu (AKS) tiešām var pavēstīt vēl ko jaunu? Pēdējos pāris gados Latvijas medicīniskajos žurnālos daudz rakstīts par izmaiņām AKS terapijā, īpaši par jaunumiem antitrombotiskās terapijas klāstā, 2011. gadā izdotas Latvijas AKS vadlīnijas ar plašu informāciju par AKS loģistiku un terapijas taktiku utt. Bet - atkārtošana zināšanu māte. Šajā rakstā pievērsīsimies ne tik daudz AKS ārstēšanai, cik diagnozes un diferenciālās diagnostikas problēmām un biežākajiem "klupšanas akmeņiem", kas novērojami ikdienas praksē.

A. Mača–Kalēja, A. Ūdre

Jaunumi ankilozējošā spondilīta diagnostikā un ārstēšanā

Reimatoloģija ir medicīnas nozare, kas šobrīd ļoti strauji attīstās. Tā vairs nav tā reimatoloģija, kuras principus mums mācīja pirms divdesmit vai pat desmit gadiem - ir jauni klasifikācijas kritēriji, jaunas diagnostikas metodes vai labi zināmu radioloģisko metožu jauni aspekti, labāka izpratne par patoģenētiskajiem mehānismiem, jaunas zāles, mērķtiecīgāka līdzšinējo zāļu izmantošana, jauns sasniedzams terapijas mērķis - remisija. Kā viens no spilgtākajiem pierādījumiem ir jaunumi autoimūno artrītu diagnostikā un terapijā.

J. Zepa, I. Buliņa

Ziemas sporta traumas

Lai arī Latvijā ziemas ir visai nepastāvīgas un neprognozējamas, tomēr, sākoties sezonai, var gaidīt ar ziemas sportu saistīto traumu pieaugumu. Iemaņas piemirsušās, pieredze vēl nav atsvaidzināta. Kuri ir traumatiskākie ziemas sporta veidi un kādas ir galvenās traumas, no kā ik gadu cieš profesionāli sportisti un amatieri? Kāda ir šo traumu pareiza ārstēšanas taktika un vai iespējama profilakse?

J. Dobelnieks

Konservanti un āda

Kosmētikas līdzekļi ir vielas un preparāti saskarei ar cilvēka organismu (ādu, matiem un matu sistēmu, ārējiem orgāniem, zobiem un gļotādu). Tie paredzēti, lai tīrītu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī ķermeni, mainītu izskatu vai uzlabotu smaržu. Kosmētikas līdzekļi ir produkti higiēnai un skaistumkopšanai. Kosmētikas līdzekļus mēs izmantojam gandrīz katru dienu – gan dekoratīvo kosmētiku, gan mazgājamos līdzekļus (šampūnu, ziepes). Kosmētikas līdzekļu sastāvā ir daudz ķimikāliju, kas laika gaitā ietekmē ķermeni.

R. Zvejniece

Nakts enurēze bērniem – ārstēšana un saistītie stāvokļi

Kopējā nakts enurēzes izplatība bērniem 5 gadu vecumā ir starp 5 un 10%. 12-14 gadu vecumā enurēzes izplatība ir vairs tikai 2-3%, bet pēc 15 gadu vecuma 1-2%. Vidējais enurēzes reižu skaits nedēļā ir 2 naktis. Aprēķināts, ka septiņi no 100 bērniem, kas slapināja gultā 7 gadu vecumā, to turpina darīt arī pieaugušo vecumā, tāpēc būtiska ir agrīna ārstēšanas sākšana. Svarīgi ārstēt enurēzi ir arī tāpēc, ka pierādīts - enurēze saistīta ar bērna psiholoģisko veselību.

S. Pildava

Jaunie antikoagulanti: pieredze un ieguvumi

Pirms gada runājām par jauno antikoagulantu nozīmi pasaules un Latvijas medicīnā, par pētījumu rezultātiem un šo medikamentu lietošanas zinātnisko pamatojumu. Gada laikā pasaulē ļoti strauji audzis jauno antikoagulantu lietotāju skaits, un arī Latvijā, lai gan šos medikamentus valsts neapmaksā, lietotāju skaits pieaug. 2012. gada beigās rivaroksabānu lietoja vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku visā pasaulē.

S. Pildava

Deguna blakusdobumu iekaisumi un to komplikācijas

Akūtu sinusītu raksturo deguna blakusdobumu gļotādas iekaisums. Tā kā deguna blakusdobumu iekaisumi reti norisinās bez deguna gļotādas iekaisuma, pareizāk ir lietot terminu "rinosinusīts" (RS). Akūts RS var ilgt līdz četrām nedēļām, kad simptomi izzūd pilnībā, savukārt recidivējoša akūta RS gadījumā ir vismaz trīs akūtas epizodes gadā ar pilnīgu atveseļošanos.

J. Sokolovs, I. Sokolova

Paplašinātā kardiopulmonālā atdzīvināšana bērniem

Bērniem primāra reanimācija aritmiju dēļ ir daudz retāk nekā pieaugušajiem, viņiem daudz biežāk ir sekundāra kardiopulmonāla reanimācija elpošanas vai asinsrites mazspējas dēļ. Sirdsdarbības apstāšanās tā saucamās asfiksijas vai elpošanas mazspējas dēļ ir biežāka arī jauniešiem (trauma, slīkšana, saindēšanās). Kardiopulmonālās reanimācijas rezultāts bērniem ir slikts; prioritāte ir identificēt agrīnās sirds un elpošanas nepietiekamības stadijas, jo tikai agrīna un efektīva iejaukšanās var glābt dzīvību.

B. Mamaja

Kašķis - kādas var būt neārstēšanas sekas

Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.

A. Stāka, S. Lugovska, E. Ceriņa

Dievs turēja manu roku. Ginekoloģe Agnija Caunīte

Rīgas 1. slimnīcas atbildīgā ginekoloģe AGNIJA CAUNĪTE visiem jaunajiem kolēģiem iesaka vispirms nodarboties ar dzemdniecību. “Pirmām kārtām tāpēc, ka šis darbs ārstam sniedz vislielāko gandarījumu. Un arī tāpēc, ka vēlāk var būt bail pārkvalificēties – kamēr jauns, tu uzdrīksties vairāk, bet, uzkrājis pieredzi, iespējams, baidīsies no lielās atbildības, jo dzemdniecības ārsts taču atbild uzreiz par divu cilvēku veselību un dzīvību, par māti un par bērnu.”

V. Vāvere

Cik daudz veselīguma uztura bagātinātājos?

No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā?

B. Vahere, D. Ričika

Ar sniegu zobos un azartu sirdī. Valters Stirna

Kardioloģijas rezidents VALTERS STIRNA savus sportisko hobijus uzskata par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Līdztekus tenisam, basketbolam, volejbolam, futbolam, veikbordam, kalnu slēpošanai un hokejam nu jau 11 gadus viņš katras sniegotās brīvdienas pavada skijoringa trasē. Tās emocijas, ko gūst, traucoties aiz motocikla piesietā trosē un ar slēpēm kājās lielā ātrumā manevrējot pa aizsaluša ezera virsmu, Valters sauc par īstu azartu.

G. Skrebele