PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Konservanti un āda

R. Zvejniece
Konservanti un āda
Kosmētikas līdzekļi ir vielas un preparāti saskarei ar cilvēka organismu (ādu, matiem un matu sistēmu, ārējiem orgāniem, zobiem un gļotādu). Tie paredzēti, lai tīrītu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī ķermeni, mainītu izskatu vai uzlabotu smaržu. Kosmētikas līdzekļi ir produkti higiēnai un skaistumkopšanai. Kosmētikas līdzekļus mēs izmantojam gandrīz katru dienu – gan dekoratīvo kosmētiku, gan mazgājamos līdzekļus (šampūnu, ziepes). Kosmētikas līdzekļu sastāvā ir daudz ķimikāliju, kas laika gaitā ietekmē ķermeni.

Aktualitāte

Ķīmiska viela individuāli šķiet nekaitīga, bet, reizinot to ar daudziem produktiem, ko izmanto ikdienā, rodas "kokteiļa efekts", un tas uzkrājas organismā (urīnā, asinīs, nabassaites asinīs, krūts pienā u.c.). Kosmētikas līdzekļu lietošana un ietekme uz veselību ir satraucoša - pieaug saslimstība ar vēzi, hronisku slimību, alerģiju un citu slimību risks, dramatiski samazinās dzimstība, attīstās neiroloģiskas dabas uzvedības traucējumi (autisms, hiperaktivitāte) un jaunas slimības (ķīmiska jutība, fibromialģijas u.c.).

Tāpēc pēdējos gados arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts konservantiem kosmētikā, informācija par konservantu kaitīgo ietekmi uz veselību kļuvusi plaši pieejama. Cilvēki arvien biežāk meklē kosmētikas produktus ar norādi "bez konservantiem", "bez parabēniem". Bet konservantu galvenā nozīme ir novērst baktēriju, sēnīšu, raugu vai pelējumu vairošanos, tie novērš inficēšanās varbūtību kosmētikas ražošanas/lietošanas procesā. Veidojas interesants paradokss, jo tajā pašā laikā cilvēki no dažādām infekcijām baidās. Ja kosmētikas produktu sastāvā nebūtu konservantu, tad kosmētikas līdzekļi dažās dienās būtu baktēriju pilni, un šo piesārņoto produktu lietošanas sekas būtu izsitumi uz ādas vai acu iekaisums. Pamatā lielākā daļa kosmētikas līdzekļu ir eļļas vai ūdens emulsija, kas ir labi apstākļi, lai vairotos baktērijas. Ja uz ādas ir brūce, tad baktērijas var nokļūt asinsritē un izraisīt sistēmisku infekciju. Ir, protams, kosmētikas produkti, kam nav nepieciešami konservanti, piemēram, cieti, sausi produkti, pasterizēti, īpašā iepakojumā - tie biežāk ir līdzekļi pret akni, daži pretgrumbu krēmi, augļskābes. Konservanti nav nepieciešami, ja produktam tiek pievienots alkohols vai eļļas, vai antibakteriālās vielas - uz šiem produktiem raksta "bez konservantiem". Visos gadījumos (ar/bez parabēniem, citiem konservantiem) kosmētikas līdzekļi ir droši patērētāju veselībai, un to garantē Eiropas reglamenti, vieni no stingrākajiem noteikumiem pasaulē. Tālāk raksturosim konservantus, ko visbiežāk pievieno kosmētikas līdzekļiem.

Konservanti

Parabēni

Vieni no populārākajiem konservantiem ir parabēni, kam pēdējā laikā pievērsta pastiprināta uzmanība to iespējamās negatīvās ietekmes dēļ uz veselību. Parabēnus būtībā lieto jau no 1920. gada. Ar terminu "parabēni" apzīmē vienu ķīmisko vielu grupu. Ir vairāki parabēni, kas atšķiras pēc struktūras. Vispārējā sintēzē iegūtie parabēni ir arī pārtikas produktos: tie ir klāt miežiem, zemenēm, upenēm, vaniļai, burkāniem, zivīm, pupām, greipfrūtiem, sīpoliem, rozīnēm, baltvīnam, vīna etiķim, raugam un dažiem sieriem. Parabēnu lieliskās pretmikrobu un pretsēnīšu darbības dēļ tos kā konservantus izmanto jau vairāk nekā 80 gadu. Tos izmanto atsevišķi vai kopā ar citiem konservantiem. Parabēni ir ļoti daudzos kosmētikas un higiēnas produktos: grimā, šampūnos, mitrinošajos krēmos, depilatoru krēmos, skūšanās krēmos, tīrīšanas gelos, lubrikantos, dezinficēšanas līdzekļos.

Iedarbības spektra dēļ tie bieži ir kombinācijā kā metil-/etil- parabēni. Tie izteikti darbojas pret Grama pozitīviem organismiem. [1; 2]

Lai arī pret Grama negatīviem organismiem, īpaši Pseudomona aeruginosa, iedarbība būtu plašāka, parabēnus bieži kombinē ar citiem konservantiem, piemēram, formaldehīda atbrīvotājiem, fenoksietanolu vai izotiazolinonu. Parabēnus lieto ne tikai kosmētikas līdzekļu ražošanā. Tie ir arī medikamentos, piemēram, lokālajos kortikosteroīdos, [3] un uz ādas tie var izpausties Unna zābaciņu veidā (skat. 1. attēlu). [4]

Alerģija pret parabēniem Alerģija pret parabēniem
1. attēls
Alerģija pret parabēniem

Ar parabēniem bieži ir tā, ka tie izraisa t.s. "parabēnu paradoksu": ādas alerģija neattīstās uz veselas ādas, bet parādās tikai tad, ja āda ir traumēta vai ekzematizēta. [5]

Parabēni var izraisīt arī tūlītēja tipa IgE reakciju ar kontakturtikārijas attīstību. [6]

Ir pierādīts, ka metilparabēni, ko uzklāj uz ādas, reaģē ar UVB stariem un izraisa ādas novecošanos un DNS bojājumu. Bet parabēni bieži neizraisa sensibilizāciju, tikai 0,5-1% gadījumu attīstās sensibilizācija, un šī proporcija ir viena no mazākajām citu konservantu vidū. [7] Citi maz sensibilizējoši konservanti: hlorracetamīds, hlorheksidiīns, benzalkonija hlorīds, triklozāns, sorbikskābe.

Pavisam izvairīties no parabēniem ir grūti, jo tie ir arī pārtikas produktos. Tos apzīmē kā E214, E215, E218, E219. Parabēni ir kūciņās, saldajos dzērienos, krēmos un pastētēs, konditorejas izstrādājumos, želejās, desās, saldinātājos, uzkodās, konservos un sīrupos.

Pieļaujamā koncentrācija un kaitīgā iedarbība

Kosmētikas līdzekļiem ir jāatbilst noteiktiem reglamentiem, un Eiropā reglamenti ir stingri. Parabēnu pieļaujamā koncentrācija kosmētikas produktos ir 0,8%. Tomēr pēdējos gados parādījusies pretrunīga informācija par to negatīvo ietekmi uz veselību: alerģiski, mutagēni, bojā endokrīno sistēmu, fertilitāti, seksuālo orgānu attīstību (krūšu, prostatas un sēklinieku audzēji). Parabēni spēj uzsūkties ādas dziļākajos slāņos, absorbēties asinsrites sistēmā un uzkrāties organisma audos. Šādā veidā vielas var būt nozīmīgā koncentrācijā un ievērojami bojāt imūnsistēmu, sekmējot dažādu slimību un anomāliju veidošanos. Turklāt šīs vielas caur mātes organismu tiek nodotas pēcnācējiem (parabēnu klātbūtne fiksēta arī mātes pienā), tiek traumēta jaundzimušā imūnsistēma.

Tomēr vēl neviens pētījums neapstiprina parabēnu kaitīgo ietekmi uz veselību, lietojot kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvā ir parabēni. Gandrīz visi pētnieki, kas analizējuši kosmētikas un krūts vēža iespējamo saistību, secina, ka pārliecinošam apgalvojumam par parabēnu kancerogēno iedarbību vai to nekaitīgumu trūkst pētījumu. Ja pētījumu būtu pietiekami, varētu rosināt aizliegumu parabēnu lietošanai kosmētikas līdzekļu ražošanā. Negaidot šādu pētījumu publiskošanu, Dānija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas 2010. gada nogalē izdevusi aizliegumu bērniem paredzētos produktos izmantot divus no parabēniem - propilparabēnu un butilparabēnu. Šobrīd nav zināms, vai arī citas valstis ievēros piesardzības principu un aizliegs parabēnu izmantošanu bērnu vai pieaugušo kosmētikā.

Uzraksts "bez parabēniem" vēl nenozīmē, ka to sastāvā nav citu konservantu, varbūt vēl kaitīgāku. Patiesībā tirgū nedrīkstētu laist kosmētikas līdzekļus, ar kuriem ātri vien varētu inficēties.

Nātrija laurilsulfāts

Ļoti agresīvs uz gļotādu, var izraisīt ādas kairinājumu, ādas un acu gļotādas alerģiju.

Monoetanolamīns, dietanolamīns, trietanolamīns (MEA, DEA, TEA)

DEA viegli uzsūcas caur ādu un uzkrājas orgānos, piemēram, smadzenēs, kur var izraisīt hroniski toksisku ietekmi. Stipras koncentrācijas DEA parasti plaši izmanto kosmētikas līdzekļos un tualetes piederumos: šampūnos, matu krāsās, losjonos, krēmos, trauku mazgājamajos līdzekļos. Ja šos produktus izmanto regulāri, būtiski palielinās vēža attīstības varbūtība lielākajai daļai patērētāju, īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem.

Šie konservanti tiek pievienoti sārmainas vielas pH līmeņa regulēšanai kosmētikas līdzeklī un kā šķīdinātājs. Nevēlamā iedarbība: var būt kairinošs. Bieži kosmētikas līdzekļos tiek izmantots arī Isopropyl Mystrate (eļļveida mīkstinoša viela), kas savienojumā ar TEA vai DEA veido kancerogēnus jeb vēzi izraisošus savienojumus nitrosamīnus.

Formaldehīds

Formaldehīds ir bīstams konservants tā kancerogēnās darbības un izteiktās alerģizācijas dēļ. Tas pazīstams arī ar dažādiem citiem nosaukumiem: formalīns, skudrskābe, aldehīdi, paraforms, metanāls, metilaldehīds, metilēnoksīds, oxymethylene, oxomethane.

Kosmētikas līdzekļu ražošanā biežāk izmanto formaldehīdu atbrīvojošos konservantus Quaternium 15, Imidazolidinyl urea, Diazolidinyl urea, Bronopol, DMDM hidantionu. Visiem produktiem, kuru sastāvā formaldehīda vai formaldehīdu atbrīvotāju koncentrācija pārsniedz 0,05%, uz iepakojuma obligāti jābūt uzrakstam "satur formaldehīdu". Japānā un Zviedrijā jau ir aizliegta formaldehīda/tā atbrīvotāju atrašanās kosmētikas līdzekļu sastāvā. Formaldehīda alerģiju klīniski visbiežāk raksturo sejas vai acu plakstiņu dermatīts (eritēma, ādas lobšanās) (skat. 2. attēlu); ja formaldehīds ir dezodoranta sastāvā, tad padušu dermatīts; ja trauku mazgājamā līdzekļa vai roku krēma sastāvā - roku ekzēma. Ja tosilamīda formaldehīds ir nagu lakas sastāva, var attīstīties arī t.s. ektopiskais (acu, sejas, kakla) dermatīts. Reizēm arī matu šampūni izraisa alerģiju - galvas ādas eritēmu, ausu, acu eritēmu.

Formaldehīda atbrīvotāja  izraisīts kontaktdermatīts Formaldehīda atbrīvotāja  izraisīts kontaktdermatīts
2. attēls
Formaldehīda atbrīvotāja izraisīts kontaktdermatīts

Propilēnglikols

Nav ieteicams cilvēkiem ar bojātu ādu. Šis piemaisījums zināms kā kancerogēns daudzu vēžu attīstībā. Ir toniku, sejas, acu un ķermeņa krēmu sastāvā. Spēcīgs ādas kairinātājs. Epidemioloģiskie pētījumi liecina par vīriešu neauglību pēc saskares ar glikola ēteriem darbavietā. Ziņots arī par dzimstības samazināšanos sievietēm pēc saskares ar glikola ēteriem darbavietā. Tas var ietekmēt arī menstruālo ciklu, grūtības ieņemt bērnu un dažādu iedzimtu defektu attīstību.

Propilēnglikols tiek lietots kā ādas mitrinātājs un piedevu šķīdinātājs kosmētikas līdzekļu ražošanā. Nevēlamā iedarbība: toksisks, izraisa aknu anomālijas un nieru bojājumus (dzīvnieku testi); tā kā tam ir maza molekulmasa, tas viegli iekļūst audos. Uzsūc mitrumu, arī no ādas, sausinot to. Propilēnglikola vietā kosmētikā ieteicams lietot augu glicerīnu.

Alkilfenoli

Alkilfenoli (nonylphénol, nonoxynol, octylphénol, O-phénylphénol, propylphénol, amylphénol, heptylphénol, dodécylphénol, méthylphénol (ou crésol), éthylpénol (ou xylénol), 4-tert-octylphenol) ir mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas līdzekļu, tīrīšanas līdzekļu sastāvā.

Tā kā alkilfenoli piesārņo vidi un ūdeni, tad ES atzīst to potenciāli negatīvo ietekmi uz auglību un augļa attīstību. Turklāt nonilfenols iedarbojas uz spermicīdiem. Alkilfenoli ietekmē endokrīno sistēmu [1], izmaina hormonālo attiecību, reproduktīvos orgānus un stimulē krūts vēža šūnu augšanu.

Fenoksietanols

Fenoksietanols kalpo kā šķīdinātājs citiem konservantiem (piemēram, parabēniem) un dažreiz smaržām. Fenoksietanols ir alerģisks, var izraisīt ekzēmas un nātreni. Ja tas iekļūst dermā vai placentā, var izraisīt arī neirotoksiskus un neiroloģiskus traucējumus. Ir aizdomas, ka fenoksietanols ir kancerogēns un var izraisīt reproduktīvos traucējumus.

Triklozāns

Triklozāns (Cloxifenolum, Irgasan, Lexol 300, Aquasept, Gamophen, TCL, DP300, éther de diphényle d'hydroxyle 2.4.4, Trichlorine-2) ir sintētisks produkts, ko jau vairāk nekā 30 gadu izmanto kā antibakteriālu, pretsēnīšu, pretvīrusu, antizobakmens konservantu. Šobrīd to pievieno daudziem produktiem, arī  "antibakteriālajiem"/"pretmikrobu" produktiem - līdzekļiem pret pinnēm, pirmās palīdzības produktiem, ziepēm, zobu pastām, mutes skalojamajiem līdzekļiem, losjoniem, skūšanās krēmiem, dezodorantiem, sūkļiem un vienreizlietojamajiem dvieļiem.

Tas piesārņo vidi un veicina pieaugošu baktēriju rezistenci pret antibiotikām. Triklozāns var sagraut cilvēka vairogdziedzera funkciju. Turklāt tas sadalās toksiskos produktos, tas ir kancerogēns, bioloģiski uzkrājošs un ļoti noturīgs. Tas maina muskuļu darbību, īpaši sirds muskuļu. Triklozānu var konstatēt asinīs, urīnā un pat mātes pienā.

BHT (Butylated Hydroxythaluene)

Dažādu krēmu, dezodorantu sastāvā. Antioksidants, kas kavē kosmētikas līdzekļa oksidāciju, bojāšanos. Nevēlamā iedarbība: sintētisks antioksidants, kas izraisa alerģiskas reakcijas. BHT vietā ieteicams izmantot dabiskos antioksidantus, piemēram, E un C vitamīnu.

Aizvien izplatītāka kļūst kosmētikas līdzekļu izveide, pievienojot dabīgos konservantus. Tie var būt:

  • Evitamīns;
  • greipfrūtu sēklu ekstrakts;
  • spirts;
  • benzojskābe;

•    boraxitrus sēklu ekstrakts;

•    copper sāls;

  • aromātiskās eļļas;
  • glicerīns;
  • hinokitiols;
  • medus;
  • Japānas sausserža ekstrakts;
  • tējaskoka eļļa;
  • perilikskābe;
  • salicilskābe;
  • sāls;
  • sudraba hlorīds;
  • nātrija glikonāts;
  • vasabi ekstrakts;
  • cinka sāls.

Bet jāņem vērā, ka arī šie līdzekļi kādam var izraisīt alerģiju. Un to lietošana būtu ieteicama 30 dienas.

Noslēgums

Visu raksturoto ķīmisko vielu atrašanās kosmētikas līdzekļu sastāvā nenozīmē, ka tās izraisa kaitējumu veselībai, ir jāievēro vien Eiropas reglamentos noteiktais daudzums. Tomēr ilgstoša to lietošana var radīt nozīmīgas veselības problēmas, piemēram, alerģijas, ādas kairinājumu, hormonālās sistēmas darbības traucējumus, audzējus, centrālās nervu sistēmas un reproduktīvās sistēmas traucējumus. Jāņem vērā, ka konservanti ir nepieciešami daudzos kosmētikas līdzekļos, jo, ja to nebūtu, tad kosmētikas līdzekļus nebūtu iespējams uzglabāt - savairotos baktērijas, to lietošanas sekas būtu ādas un acu infekcijas. Jāatceras, ka nav ideāla konservanta, tomēr kosmētikas līdzekļu ražošana bez tiem arī nav iespējama.

Tā kā ir informācija par konservantu slikto ietekmi uz veselību, daudzi ražotāji uz saviem produktiem norāda: "Nesatur konservantus", "Nesatur parabēnus". Būtībā tas ir tikai tirgdarbības triks pircēju piesaistīšanai.

Literatūra

  1. Fransway AF. The problem of preservation in the 1990s. III. Agents with preservative function independent of formaldehyderelease. Am J Contact Dermatology, 1991: 145-174.
  2. Rietschel RL, Fowler JF, Jr. Allergy to preservatives and vehicles in cosmetics and toiletries. // Fischer's contact dermatitis, 5th ed. Philadelphia: Lippincott, Williams & Wilkins, 2001: 211-260.
  3. Fisher AA. Allergic paraben and benzyl alcohol hypersensitivity relationship of the "delayed" and "immediate" varieties. Contact Dermatitis, 1975; 1: 281-284.
  4. Praditsuwan P, Taylor JS, Roenigk HH, Jr. Allergy to Unna boots in four patients. J Am Acad Dermatol 1995: 33: 906-908.
  5. Fisher AA. The paraben paradoxes. Cutis, 1973; 12: 830-831.
  6. Henry JC, Tchen EH, Becker LE. Contact urticaria to parabens. Arch Dermatol, 1979; 115: 1231-1232.
  7. Wilkinson JD, Shaw S, Andersen KE, et al. Monitoring levels of preservative sensitivity in Europe. A 10-year overview (1991-2000). Contact Dermatitis, 2002; 46: 207-210.