PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2013

Dr. JANA ŽODŽIKA, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas un medicīnas sabiedrības ARS ginekoloģe

PAR MARTA NUMURU

Laikā, kad ziņu portālos ik dienu informē par gripas gadījumu skaita pieaugumu, visaktuālākais raksts ir par saaukstēšanos un dažādu preparātu - arī tautas līdzekļu - pamatotu lietošanu.

Ļoti interesantā veidā izklāstīta klīniska situācija, ar to saistītās problēmas dr. Seisumas rakstā. Daudzdisciplīnu pieeja ir svarīga ne tikai pacientu ārstēšanā, bet arī diskusiju raisīšanā, tādējādi lasītājam ir iespēja iepazīties ar dažādiem augsta līmeņa profesionāļu viedokļiem. Savukārt dr. Dzeņa raksts vēlreiz pierāda - tradicionālais uzskats, ka slimnīcā "pat sienas palīdz", ne vienmēr ir patiess. Nereti ārstēšanās ambulatori ir ne tikai ekonomiski pamatotāka pieeja, bet arī izārstēšanās rezultāti ir labāki.

Viens no nozīmīgākajiem notikumiem mūsu valsts medicīnas jomā 2012. gadā, manuprāt, bija valsts apmaksātas mākslīgās apaugļošanas ieviešana, kā arī attiecīgo vadlīniju izstrāde. Diemžēl procedūru skaits ir nepietiekams, tāpēc dr. Ērenpreisa rakstā par vīriešu neauglības problēmām rodamas vērtīgas atziņas. Viss vienkāršais nereti ir arī pietiekami iedarbīgs - un veselīgs dzīvesveids ir pamats visu veselības problēmu risināšanā. Tikai tad, ja cilvēks pats daudz ieguldījis savā veselībā (nesmēķējot, nelietojot alkoholu utt.), var prasīt valsts atbalstu.

Numurā lasi:

Kardiovaskulārā riska novērtējums reimatoīdā artrīta pacientiem

Reimatoīdais artrīts (RA) ir hroniska sistēmiska iekaisīga slimība, kas saistīta ar palielinātu mirstību kardiovaskulāru notikumu dēļ. [1; 2] SMR (standartizētais mirstības koeficients) divkārt palielināts ir pacientiem ar RA. Kopumā reimatoīdais artrīts kardiovaskulārās mirstības risku palielina par 50%. [3] Šo risku saista ar išēmiskās sirds slimības un cerebrovaskulāro notikumu (CVN) izraisītu mirstību reimatoīdā artrīta pacientiem.

A. Ērglis, E. Stumbra, H. Mikažāne

Galvas smadzeņu satricinājums. Vai vienmēr pacients jāhospitalizē?

Galvas smadzeņu satricinājums ir vieglas galvas smadzeņu traumas difūza bojājuma pamatklīniskā forma. Par vieglu galvas smadzeņu traumu uzskata cietušos ar samaņas pakāpi 13–15 balles pēc Glāzgovas komas skalas. [2; 3; 31; 52] 90% cietušo ir jauni vai vidēja vecuma cilvēki (15–59 gadi). [45; 51] Vieglas galvas smadzeņu traumas diagnostikai un ārstēšanai ASV katru gadu tērē 3,9 miljardus dolāru. [7] Šobrīd ir pierādīta galvas smadzeņu satricinājumu ambulatoras ārstēšanas iespēja. Šo slimnieku hospitalizācija specializētā klīnikā būtiski neietekmē vieglas galvas smadzeņu traumas klīnisko gaitu un iznākumu.

A. Čapule

Izplatītākā vīriešu slimība gadsimtu mijā – neauglība

Ja paskatāmies uz visām slimībām (ne tikai vīriešu) vispār – kuras ir visizplatītākās? Sirds–asinsvadu slimības? Cukura diabēts? Reproduktīvās medicīnas speciālisti uzskata, ka neauglība, kas skar ap 15% pāru, ir pati izplatītākā “slimība” (pēdiņās lieku tāpēc, ka šā stāvokļa apzīmējums, iespējams, varētu šķist atšķirīgs no slimības apzīmējuma tās tradicionālajā izpratnē).

J. Ērenpreiss

Kalcijs, tā nozīme un nozīmīgums no bērnu vecuma

Kalcijs, tā pietiekama uzņemšana un papildināšana ikdienas uzturā ir diskusiju tēma mūsdienās, viedokļi ir dažādi, tiek veikti dažādi zinātniski pētījumi, bet pierādījumi par kalcija iedarbību nereti ir pretrunīgi. Šajā rakstā apkopoti lielāko pētījumu rezultāti un iespējamie šo rezultātu skaidrojumi, kā arī rekomendācijas par ieteicamajām ikdienas kalcija devām un uzņemšanas veidiem dažādās vecumgrupās.

S. Zelča

Septiņas dienas vai viena nedēļa? Saaukstēšanās un atsevišķu preparātu ietekme uz tās gaitu

Kā vēsta tautas paruna, iesnas ilgstot septiņas dienas, bet, ja labi ārstējot, tad vien nedēļu. Un tautas medicīnā ir virkne līdzekļu, kas sola šo efektu panākt, daļa no šiem līdzekļiem savu vietu atradusi arī aptieku plauktos – gan drogu veidā (piemēram, liepziedu, kumelīšu, pelašķu tēja), gan rūpnieciski ražotos preparātos, piemēram, alicīna (viela ķiplokos) preparāti. Vietējo līdzekļu sarakstu papildina no ārzemēm ievestā ehinācija, ingvers, kā arī C vitamīna un cinka preparāti, kas, lai arī mākslīgi sintezēti, vieglās pieejamības dēļ jau šķiet ieguvuši tautas medicīnas statusu.

E. Krustiņš, A. Rancāne

Funkcionāla dispepsija

Dispepsija ir biežs simptoms ar plašu diferenciāldiagnostiku un neviendabīgu patofizioloģiju. Patieso funkcionālas dispepsijas izplatību populācijā novērtēt grūti. Tiek rēķināts, ka ik gadu no dispepsijas simptomiem cieš 25% populācijas (variācijas no 13 līdz 40% dažādām populācijas grupām), vēl jāņem vērā, ka liela daļa cilvēku ar dispepsijas simptomiem neapmeklē ārstu. Funkcionālas dispepsijas ārstēšana ir nopietns uzdevums gan ārstam, gan pacientam, jo nav viena iedarbīga ārstēšanas veida, ir jāmeklē katram pacientam piemērotākais.

S. Pildava, E. Bodnieks

Paciente ar autoimūnu poliglandulāru sindromu

Prezentācijas mērķis ir atspoguļot ilgstoši neārstētas, smagas, progresējošas autoimūnas slimības dekompensāciju saistībā ar imūnās disfunkcijas izraisītām komplikācijām, uzsvērt smagas glikokortikoīdu terapijas komplikācijas pacientam ar imūndeficītu. Šis nav gadījums, lai parādītu mūsu varēšanu, tehnoloģiskās iespējas un jaunos medikamentus. Šis ir gadījums, kas beidzās letāli. Jautājums – vai šis bija fatāls gadījums no paša sākuma? Vai arī šis ir gadījums, kad mēs, rīkojoties citādi, varējām stabilizēt stāvokli un paciente kādu laiku vēl varēja dzīvot?

J. Nagaiceva, D. Seisuma

Jauna ķirurģijas klīnika ar stacionāru Rīgas centrā

Februāra beigās Magnētiskās rezonanses centrs DiaMed atklāja Dienas stacionāru. DiaMed klīnika piedāvā dažādu speciālistu palīdzību, lai pacienta veselības jautājumus risinātu kompleksi. Speciālistu padoms, diagnostiski izmeklējumi, mazinvazīvas manipulācijas un citas ārstēšanas metodes ļaus pacientam atgūt veselību.

I. Dzintara

Saprast savu vietu. Invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš

Bijis iecirkņa terapeits, ceha ārsts, divas reizes ar pārtraukumiem Liepājas reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītājs, bet kopš 2006. gada invazīvais kardiologs, kas strādā sirds katetrizācijas laboratorijā Liepājas slimnīcā – tāds ir ārsta ALFRĒDA LĪBIŅA īsais profesionālais gājums. Dzimis rīdzinieks, kas pirms 34 gadiem pārcēlās uz Liepāju – uz sievas Agritas, arī ārstes, dzimto pilsētu – ar domu: ilgi te nepalikšu! Diezin kam tagad būtu jānotiek, lai viņš no Liepājas aizietu?!

K. Pastore

Cīnāmies, “grozām”, izdzīvojam. Daugavpils reģionālā slimnīca. 1.daļa sērijā Latgales medicīna

Maršruts divām dienām: Preiļi – Dagda – Daugavpils – Krāslava. Dodamies “sagaršot” Latgales medicīnu. Daugavpils reģionālā slimnīca piektdienas rītā tikšķ kā labi ieeļļots pulkstenis. Cik rūpju tas prasa slimnīcas vadītājam? “Jā, esam Latgales medicīnas flagmanis, monstrs,” teic AIVARS ZDANOVSKIS. Un joko: viņam atlicis dzīvot trīs dienas, tad kārtējā pārbaude par remontdarbiem.

D. Ričika

Latvijas ginekoloģijas rezidente Bāzelē. Ieva Baidekalna

Pagājušā gada rudenī jaunajai ginekoloģei IEVAI BAIDEKALNAI pavērās iespēja kādu laiku stažēties ginekoloģijas klīnikā Bāzelē. Rezidente tur guvusi pārliecību, ka Latvijas ārsti nestrādā sliktāk, taču ir jomas, kurās mēs varētu mācīties. Koleģiālās attiecības. Rezidenti ar nodaļas vadītājiem ir uz “tu”. Ieva smaidot teic, ka varētu nofilmēt un rādīt, kādas var būt attiecības darbavietā. Viņai ļoti simpātisks šķitis arī veids, kā ārsti komunicē ar pacientiem – viņi nenogurstoši ik jautājumu sīki izstāsta un paskaidro pacientam. Un tas nekas, ka varbūt jau ceturto reizi.

B. Vahere

Pēc veselības uz Berni. Vēsturisks ieskats Aspazijas dzīvē

1908. gada novembrī slaveno Šveices internistu dr. Hermani Zāli (Sahli) cerībā uz panaceju uzrunāja izmisusi, frustrācijas un slimību nomocīta ārzemniece, vārdā Amalia Herkir. Viņas dzimtenē Baltijas jūras krastos, kuru svešiniece kopā ar vīru Jāni Pliekšānu (Raini) pirms dažiem gadiem bija pametusi, no autoritatīvā režīma vajāšanas glābjoties, šo sievieti pazina kā dzejnieci Aspaziju. Sagurušajā sirdzējā gan bija grūti sazīmēt spožo, ugunīgo mākslinieci, kuras spārnotais vārds vēl nesen, 1905. gada revolūcijai Krievijas rietumu pierobežā kulminējot, bija “metis degli tūkstoš sirdīs”. Bernē sagurusī un nomāktā “Herkir kundze” bija ieradusies no tāla Dienvidšveices nostūra. No Kastaņolas ciema Lugānas ezera piekrastē, kur latviešu bēgļi Aspazija un Rainis, slēpdamies zem svešas identitātes, bija patvērušies kopš 1906. gada marta. Kas zina, vai sirgstošā dzejniece būtu uzdrīkstējusies mērot tālo ceļu uz Berni, lai svešajā pilsētā meklētu palīdzību pie “paša Zāli”, ja vien...

G. Grīnuma

Higiēnas jautājumi

Vairāki simti jauniešu Latvijas slimnīcās ēnoja ārstus. Uz kardioķirurga vienu ēnojamo vietu bija pieteikušies pat 77 pretendenti! Glīti noformētās vēstulēs viņi rakstīja, ka kļūt par ārstu ir viņu lielais dzīves sapnis, ka apgūst medicīnu jauno mediķu kursos, ka mācās tajā pašā skolā, kurā reiz mācījusies kāda no tagadējām Latvijas medicīnas personībām…

Doctus