← Atpakaļ

Depresija: pētījumi un prakse

Pasaulē ik gadu pieaug pacientu skaits gan ar depresiju, gan citiem diagnosticētiem depresīvā spektra garastāvokļa traucējumiem, kas būtiski ietekmē kā darbspējas, tā vēlmi socializēties, veidot un uzturēt attiecības. Šajā rakstā pārskatīsim aktuālās publikācijas pasaulē par depresijas un depresīvu simptomu ārstēšanu.


Vai fiziskā slodze ir atslēga uz psihisko veselību?

AVOTS: Gerber M, Holsboer–Trachsler E, Pühse U, Brand S. Exercise is medicine for patients with major depressive disorders: but only if the “pill” is taken! Neuropsychiatr Dis Treat. 2016 Aug 5; 12: 1977–1981. doi: 10.2147/NDT.S110656. eCollection 2016.

Depresīvi traucējumi būtiski saīsina paredzamo dzīv-ildzi, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Pasaules Veselības organizācija izpētījusi, ka depresīvi traucējumi ieņem vienu no pirmajām vietām pēc dzīvildzes saīsinājuma aiz somatiskiem traucējumiem, un paredz, ka līdz 2030. gadam tie būs vadošais dzīvildzi saīsinošais iemesls.

Depresīvi traucējumi…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • Kā COVID–19 mainījis ikdienu? Latviešu ārste Francijā

    Doctus sazinājās ar vairākiem latviešu ārstiem, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Lūdzām dalīties pārdomās, kā SARS–CoV2 mainījis ārsta ikdienu un darbu. Kāds noskaņojums valda? Lūk, ko pastāstīja Latviešu ārste no Francijas Lasīt visu

  • COVID–19. Dažādu speciālistu skatpunktā

    Katru dienu pasaulē tiek atklāti apmēram 60 000 jauni SARS–CoV2 jeb COVID–19 gadījumi — tā liecina dati tīmekļvietnē worldometers.info. No gadījumu kopskaita katru dienu mirst apmēram 2500 cilvēku –– lielākajai daļai ir blakusslimības. Lasīt visu

  • Fiziskās slodzes ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu Vienkāršākā profilakse

    Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir ne tikai kardiovaskulāro, bet arī citu hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dažādu audzēju (plaušu, resnās zarnas audzēju u. c.), aptaukošanās, hipertensijas, kaulu un locītavu slimību (osteoporozes un osteoartrīta), depresijas modificējams riska faktors. Pat neliela fizisko spēju uzlabošana ievērojami samazina priekšlaicīgas nāves risku. Salīdzinoši, cilvēkiem, kuriem panākta pietiekama ķermeņa svara kontrole, nāves relatīvais risks piecu gadu periodā tiek samazināts par 44%. Īpaši jāatzīmē gados vecāki cilvēki, sievietes un iedzīvotāji ar zemāku sociālekonomisko stāvokli, kuru vidū biežāk novērojams nepietiekams fiziskās aktivitātes līmenis. Lasīt visu