Izdrukā:
Četri vienkārši izmeklējumi var palīdzēt ģimenes ārstam pneimonijas diagnostikā
Drudzis, paaugstināts pulss, izmainīta elpošana un zems skābekļa līmenis – šo izmeklējumu veikšana ģimenes ārstam var atvieglot pneimonijas diagnostiku, secināts lielā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Pētījumā tika analizēta informācija par 28 883 pacientiem, kuri vērsās pēc palīdzības pie ģimenes ārsta ar plaušu vai elpceļu simptomiem. Tika apkopota informācija par pacientu simptomiem, izmeklējumu rezultātiem un lietotajiem medikamentiem; pacientus turpināja novērot 30 dienas. Kopumā 720 pacientiem tika veikts rentgens un no tiem 115 pacientiem diagnosticēja pneimoniju.
Pētnieki atklāja, ka dažas pazīmes un simptomi ir biežāk izplatīti pacientiem ar pneimoniju. Tie ir temperatūra augstāka par 37,8°C, sprakšķoši trokšņi plaušās, pulss augstāks par 100 sitieniem minūtē un skābekļa piesātinājums asinīs zem 95 %. Pētnieki atklāja, ka 86,1 % pacientu ar pneimoniju bija vismaz viena no šīm pazīmēm.
Šis ir pirmais lielais pētījums, kurā pierādīts, ka skābekļa piesātinājuma samazinājums var liecināt par pneimoniju. Šie pierādījumi liek domāt, ka katram ģimenes ārstam kabinetā vajadzētu būt pulsa oksimetram, ar kuru noteikt skābekļa piesātinājumu.
Pareiza pneimonijas diagnostika ļauj izvairīties no nevajadzīgas antibiotiku lietošanas, tādejādi mazinot multirezistences risku.
AVOTS: Moore M, Stuart B, Little P, et. al. Predictors of pneumonia in lower respiratory tract infections: 3C prospective cough complication cohort study. European Respiratory Journal, 2017; 50 (5): 1700434
Saistītie raksti
-
Sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana pierādījumos balstītas medicīnas skatījumā
Sadzīvē iegūta pneimonija ir viens no biežākajiem nāves iemesliem pasaulē. [1] Mirstība hospitalizēto pacientu vidū pasaulē svārstās no 5% līdz 20%. [2] Latvijā kopējā letalitāte pneimoniju dēļ hospitalizēto pacientu vidū 2010. gadā bijusi 3,1%, ar vislielāko pacientu īpatsvaru virs 60 gadu vecuma. [3] Slimības ārstēšanu reglamentē vadlīnijas, taču turpinās pētījumi, kas vērsti uz mirstības mazināšanu [1], ārstēšanas izmaksu reducēšanu, drošu kritēriju meklēšanu pneimonijas ārstēšanai ambulatori, racionālu antibakteriālo terapiju, agrīnu pāreju no intravenozas uz perorālu terapiju. Latvijā joprojām nav izstrādātas vadlīnijas sadzīvē iegūtu pneimoniju ārstēšanai, tāpēc klīniskajā praksē izmanto citu valstu vadlīnijas, jaunākos pētījumus un personīgo pieredzi. Lasīt visu
-
Dažas grūtniecības laikā lietotās antibiotikas saistītas ar iedzimtiem defektiem bērniem
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas. Lasīt visu
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu