Izdrukā:
Četri vienkārši izmeklējumi var palīdzēt ģimenes ārstam pneimonijas diagnostikā
Drudzis, paaugstināts pulss, izmainīta elpošana un zems skābekļa līmenis – šo izmeklējumu veikšana ģimenes ārstam var atvieglot pneimonijas diagnostiku, secināts lielā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Pētījumā tika analizēta informācija par 28 883 pacientiem, kuri vērsās pēc palīdzības pie ģimenes ārsta ar plaušu vai elpceļu simptomiem. Tika apkopota informācija par pacientu simptomiem, izmeklējumu rezultātiem un lietotajiem medikamentiem; pacientus turpināja novērot 30 dienas. Kopumā 720 pacientiem tika veikts rentgens un no tiem 115 pacientiem diagnosticēja pneimoniju.
Pētnieki atklāja, ka dažas pazīmes un simptomi ir biežāk izplatīti pacientiem ar pneimoniju. Tie ir temperatūra augstāka par 37,8°C, sprakšķoši trokšņi plaušās, pulss augstāks par 100 sitieniem minūtē un skābekļa piesātinājums asinīs zem 95 %. Pētnieki atklāja, ka 86,1 % pacientu ar pneimoniju bija vismaz viena no šīm pazīmēm.
Šis ir pirmais lielais pētījums, kurā pierādīts, ka skābekļa piesātinājuma samazinājums var liecināt par pneimoniju. Šie pierādījumi liek domāt, ka katram ģimenes ārstam kabinetā vajadzētu būt pulsa oksimetram, ar kuru noteikt skābekļa piesātinājumu.
Pareiza pneimonijas diagnostika ļauj izvairīties no nevajadzīgas antibiotiku lietošanas, tādejādi mazinot multirezistences risku.
AVOTS: Moore M, Stuart B, Little P, et. al. Predictors of pneumonia in lower respiratory tract infections: 3C prospective cough complication cohort study. European Respiratory Journal, 2017; 50 (5): 1700434
Saistītie raksti
-
Sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana pierādījumos balstītas medicīnas skatījumā
Sadzīvē iegūta pneimonija ir viens no biežākajiem nāves iemesliem pasaulē. [1] Mirstība hospitalizēto pacientu vidū pasaulē svārstās no 5% līdz 20%. [2] Latvijā kopējā letalitāte pneimoniju dēļ hospitalizēto pacientu vidū 2010. gadā bijusi 3,1%, ar vislielāko pacientu īpatsvaru virs 60 gadu vecuma. [3] Slimības ārstēšanu reglamentē vadlīnijas, taču turpinās pētījumi, kas vērsti uz mirstības mazināšanu [1], ārstēšanas izmaksu reducēšanu, drošu kritēriju meklēšanu pneimonijas ārstēšanai ambulatori, racionālu antibakteriālo terapiju, agrīnu pāreju no intravenozas uz perorālu terapiju. Latvijā joprojām nav izstrādātas vadlīnijas sadzīvē iegūtu pneimoniju ārstēšanai, tāpēc klīniskajā praksē izmanto citu valstu vadlīnijas, jaunākos pētījumus un personīgo pieredzi. Lasīt visu
-
Antikoagulantu lietošana saistīta ar zemāku demences risku pacientiem ar ātriju fibrilāciju
Gados veciem cilvēkiem ar ātriju fibrilāciju (AF) novēro ātrāku kognitīvo funkciju pasliktināšanos un paaugstinātu demences risku, salīdzinot ar līdzīga vecuma cilvēkiem bez AF. Jaunā pētījumā secināts, ka antikoagulantu lietošana mazina šo risku. Lasīt visu
-
Pretiesnu līdzekļi nav piemēroti bērniem līdz 6 gadu vecumam
Pretiesnu līdzekļus nevajadzētu lietot bērniem līdz 6 gadu vecumam, un uzmanīgi lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam saaukstēšanās gadījumos, jo nav pierādījumu, ka tie palīdzētu mazināt simptomus un par drošumu nav pierādījumu. Lasīt visu
-
Allopurinols podagras ārstēšanai var pasargāt no hroniskas nieru slimības
Allopurinola lietošana podagras ārstēšanai var pasargāt no hroniskas nieru slimības, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA Internal Medicine. Lasīt visu