Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Tā kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar smagu sepses infekciju gadā ārstējas vairāk nekā 460 pacientu.
Pētnieku grupa atklājusi, ka vairāk nekā 4 % no visiem slimnīcās uzņemtajiem gadījumiem Zviedrijas dienvidos saistīti ar sepsi. Tas ir nepietiekami diagnosticēts stāvoklis, ko var pielīdzināt epidēmijai.
Cilvēkiem, kuri tika izrakstīti pēc hospitalizācijas ar sepsi, bija lielāks kardiovaskulāru notikumu, atkārtotas hospitalizācijas risks jebkāda iemesla dēļ vai nāves risks 12 novērošanas gadu laikā, salīdzinot ar tiem, kuri tika hospitalizēti, bet kuriem nebija sepses.
Pasaulē no sepses mirst divreiz vairāk cilvēku nekā iepriekš tika domāts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The Lancet.
Pacientiem ar sepsi un septisku plaušu bojājumu varētu būt labāki izdzīvotības rādītāji un ātrāka atveseļošanās, ja šie pacienti saņemtu C vitamīna infūzijas.
Pacientiem ar sepsi ir paaugstināts insulta vai miokarda infarkta risks pirmās četras nedēļas pēc izrakstīšanas no stacionāra, secināts pētījumā.
Sāpes gluteālajā apvidū ir izplatīta problēma, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, piemēram, sēdēšanu, staigāšanu vai citas. Lai gan sākotnēji diskomforts var šķist neliels, pastāvīgas sāpes var ietekmēt indivīda mobilitāti un dzīves kvalitāti. Izpratne par to, kas izraisa sāpes gluteālajā apvidū, ir būtiska pareizai ārstēšanai un profilaksei. Šajā rakstā tiks apskatīta tikai daļa no patoloģijām, kas var izraisīt gluteālās sāpes un būt par diferenciāldiagnozi radikulārām sāpēm.
Pacientiem ar gastroezofageālā atviļņa slimību (GERS) augstāks trauksmes līmenis bija statistiski nozīmīgi saistīts ar sliktāku atbildes reakciju uz protonu sūkņa inhibitoru (PSI) terapiju, un visizteiktākā šī ietekme bija pacientiem bez objektīviem atviļņa pierādījumiem pēc Lyon Consensus 2.0 kritērijiem.
Insulīna rezistence bieži attīstās, vēl pirms hiperglikēmija kļūst klīniski nozīmīga. Tā ir saistīta ar nopietnām hroniskām slimībām — kā aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un kardiovaskulārās slimības, kuru prevalence pasaulē pieaug. Šobrīd aprēķināts, ka insulīna rezistence sastopama katram ceturtajam vai piektajam cilvēkam pasaulē.
Šis bija kohortas pētījums Zviedrijā par zīdaiņiem, kas dzimuši no 2003.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim un novēroti pēc dzimšanas 6 mēnešus. Analīzē tika iekļauti visi dzīvi dzimuši zīdaiņi vismaz 35.gestācijas nedēļā. Primārais pētījuma iznākums bija asiņošana pirmajos 6 dzīves mēnešos.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
