Hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā paaugstina kardiovaskulāro slimību risku

Doctus . | 2017. gada 21. augusts

Jau iepriekš veiktos pētījumos bija noskaidrots, ka hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vēlākā dzīves laikā. Tomēr iepriekš veiktajos pētījumos netika ņemtas vērā sekojošās grūtniecības un komplikācijas to laikā, kas var būt nozīmīgi šīs saistības jaucējfaktori.

Pētījuma kohorta bija 146 748 sievietes ar pirmo grūtniecību. Hipertensīvi traucējumi tika definēti, izmantojot diagnostiskos kodus, paaugstināta asinsspiediena mērījumus vai antihipertensīvo medikamentu lietošanu laika posmā starp 18. grūtniecības nedēļu un 6 nedēļas pēc dzemdībām. Pētījuma iznākums bija kardiovaskulārs notikums vai hipertensija. Izmantojot Koks proporcionālo draudu modeli, tika analizēta iespējamo jaucējfaktoru ietekme.

Kopumā 997 sievietēm diagnosticēja kardiovaskulāru saslimšanu un 6812 sievietēm – hipertensiju vai jaunu antihipertensīvo medikamentu izrakstīšanu novērošanas laikā. Salīdzinot ar sievietēm bez hipertensīviem traucējumiem grūtniecības laikā, sievietēm, kurām bija šie traucējumi, bija ievērojami augstāks kardiovaskulāro notikumu risks (HR=2,2; 95 % TI [1,7 – 2,7]). Sievietēm ar hipertensīviem traucējumiem grūtniecība slaikā bija piecas reizes augstāks hipertensijas risks vēlākā dzīves laikā (HR=5,6; 95 % TI [5,1 – 6,3]).  Modelī pievienojot iespējamos jaucējfaktorus, saistība saglabājās nemainīga.

Pētnieki secināja, ka hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā paaugstina kardiovaskulāru notikumu un hipertensijas risku vēlāk dzīves laikā.  Nākamās grūtniecības neietekmē rezultātus, ja pirmajā grūtniecībā ir bijuši hipertensīvi traucējumi, saistība ar kardiovaskulāriem notikumiem saglabājas.

 

 

AVOTS: Grandi SM, Vallée-Pouliot K, Reynier P, et al. Hypertensive Disorders in Pregnancy and the Risk of Subsequent Cardiovascular Disease. Paediatric and Perinatal Epidemiology, 2017.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Hipertensija gados jauniem cilvēkiem

    2000. gadā tika konstatēts, ka 26,4% iedzīvotāju ir arteriālā hipertensija: ~ 972 000 000 ekonomiski attīstītajās valstīs un ~ 639 000 000 attīstības valstīs, proti, katram 4. pasaules iedzīvotājam. Līdz 2025. gadam tika prognozēts hipertensijas pieaugums par 60%, tātad šobrīd šie skaitļi ir jau ievērojami lielāki. Turklāt paaugstināts asinsspiediens tiek diagnosticēts arvien gados jaunākiem pacientiem. Arteriālā hipertensija ir iemesls 62% insultu, 49% miokarda infarktu, kā arī ļoti svarīgs faktors hroniskas nieru mazspējas attīstībai. [1] Lasīt visu