Cik veselīga ir kafijas dzeršana? Jaunāko pētījumu rezultāti
Pētījumu rezultāti liecina, ka mērena kafijas dzeršana ir gan droša, gan no tās lietošanas ir ieguvumi. Izdzerot līdz 5 krūzītēm kafijas dienā, ieguvumi ir garīgai un psiholoģiskai veselībai, kā arī ilgdzīvotībai. Sniedzam īsu ieskatu jaunāko pētījumu apkopojumā.
Zemāks mirstības risks
Divos lielos pētījumos, kuri publicēti 2017.gada 10.jūlijā žurnālā Annals of Internal Medicine, ziņots, ka kafijas dzeršana ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstību. Pirmo reizi pētnieki novēroja saistību starp kafijas lietošanu, veselību un mirstību, kontrolējot sagatavošanas atšķirības. Ieguvumi tika novēroti starp dažādām Eiropas populācijām, dažādām rasēm un etniskajām grupām. Šo pētījumu rezultāti apstiprina iepriekš atklāto saistību starp kafijas lietošanu un zemāku visu cēloņu mirstību.
Zemāks ātriju fibrilācijas risks
Tas varētu izklausīties neticami, ka viela, kas zināma, kā asinsspiedienu paaugstinošs līdzeklis, varētu pazemināt koronārās slimības, sirds mazspējas un ātriju fibrilācijas risku. Zemas kofeīna devas samazina ātriju fibrilācijas risku par 11 %, savukārt augstas kofeīna devas šo risku samazina par 16 %. Tomēr vēl nevienā pētījumā nav atklāta saistība starp kofeīnu un priekšlaicīgām atriālām vai ventrikulārām kontrakcijām.
Iespējams, ka kafijas labās īpašības darbojas pret negatīvajiem efektiem. Kafijas pupiņas samazina zema blīvuma lipoproteīna holesterīna oksidāciju, kā arī iekaisuma marķierus.
Cerebrovaskulārās slimības un insults
Meta-analīzē atklāts, ka 1 – 6 kafijas krūzītes dienā samazina insulta risku par 17 %, savukārt Zviedrijā veiktā pētījumā ar sievietēm atklāts, ka insulta risks samazinās par 22 – 25 %.
Citā meta-analīzē ar pacientiem bez cerebrovaskulārām slimībām atklāts, ka 1 – 3 kafijas tasītes dienā var pasargāt no išēmiska insulta vispārējā populācijā. Japānā veiktā pētījumā pierādīja, ka dzerot kafiju vidēji 13 gadus, insulta risks samazinās par 20 %.
Cukura diabēts
Kafijai varētu būt svarīga loma cīņā ar hiperglikēmiju, izmainītu lipīdu līmeni un palielinātu ķermeņa tauku daudzumu. Vairākos pētījumos ir analizēta saistība starp regulāru kafijas dzeršanu un labāku glikozes metabolismu, insulīna sekrēciju un nozīmīgi zemāku cukura diabēta risku. Eksperti min, ka kafijas un cukura diabēta negatīvā korelācija var būt saistīta ar kafijas pret iekaisuma īpašībām un antioksidatīvajām īpašībām, kas samazina glikozes absorbciju.
Ļaundabīgie audzēji
Pētījumos pierādīta saistība starp kafijas lietošanu un samazinātu dažādu lokalizāciju audzēju risku, tai skaitā, endometrija vēža (vairāk kā 4 tasītes dienā), prostatas vēža (6 tasītes dienā), galvas un kakla audzēji (4 tasītes dienā) un krūts vēzis (vairāk kā 5 tasītes dienā), bazālo šūnu karcinoma (vairāk kā 3 tasītes dienā) un melanoma. Ieguvumi varētu būt kafijas antioksidatīvo un antimutagēno īpašību dēļ. Pašos jaunākajos pētījumos pierādīta arī kafijas pozitīvā ietekme uz zemāku kolorektālā vēža incidenci, izdzerot vairāk kā 2,5 tasītes dienā.
Neirodeģenerācija
Papildus tam, ka kafija sniedz ātru garīgu pacēlumu, tā sniedz arī ilgtermiņa ieguvumus. Vienā pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem, dzerot trīs – piecas krūzītes kafijas dienā, izdevies izvairīties no traucējumu progresēšanas. Citā pētījumā atklāta korelācija starp kofeīnu un atmiņas konsolidāciju. Kafija ar kofeīnu jau labu laiku tiek uzskatīta par neiroprotektīvu Pārkinsona slimības gadījumos.
Depresija
Pētnieki uzskata, ka kafijas dzeršana uzlabo garīgo veselību un pasargā no depresijas. Vienā pētījumā pierādīja, ka sievietēm, kuras katru dienu izdzer divas – trīs tasītes kafiju ir par 15 % zemāks depresijas risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras izdzer mazāk kā vienu tasīti nedēļā. Par 20 % zemāks depresijas risks tika novērots tām sievietēm, kuras izdzēra četars vai vairāk tasītes kafijas dienā. Īslaicīgais efekts varētu būt saistīts ar serotonīna un dopamīna aktivitāti, bet ilgtermiņa efekts varētu būt saistīts ar kafijas antioksidatīvajām un pret iekaisuma īpašībām.
Aknu slimības
Kafijas lietošana var pasargāt aknas, palēnināt alkohola cirozes un C hepatīta progresēšanu un samazināt hepatocelulāras karcinomas risku. Citā pētījumā atklāja, ka kafijas lietošana samazina ne alkohola taukainās aknas slimības risku un var pasargāt no aknu cirozes pacientus, kuriem jau ir ne alkohola taukainās aknas slimība. Cilvēkiem ar ģenētiksu predispozīciju uz alkohola hepatītu, tiem, kuri regulāri nelietoja kafiju biežāk attīstījās šī slimība.
Un tas vēl nav viss…
Vairākos pētījumos pierādīts arī, ka kafijas lietošana var atvieglot sausās acs sindromu, mazināt podagras simptomus un cīnīties pret infekcijām, aizsargāt pat pret meticilīnrezistentu Staphylococcus aureus (MRSA). Tomēr mehānsism vēl nav noskaidrots.
Risks
Protams, kopā ar ieguvumiem vienmēr nāk arī riski. Papildus tam, ka kafijas paaugstina asinsspiedienu, kafija var veicināt vai pasliktināt trauksmi, bezmiegu un trīci, kā arī iespējams kafija paaugstina glaukomas risku. Tāpat pastāv diskusijas, vai ar pārdozēt kafijas lietošanu. Ir pieņemts, ka leālā kofeīna deva ir 10 g dienā (100 kafijas tasītes)
AVOTS: Stetka BS, et al. How Healthy Is Coffee? The Latest Evidence. Medscape, 2017.

Saistītie raksti
-
Kafijas dzeršana samazina žultspūšļa vēža risku
Pētījumu rezultāti liek domāt, ka kafijas dzeršana varētu samazināt žultspūšļa slimību risku, kas savukārt cieši ir saistīta ar žultspūšļa vēža risku. Lasīt visu
-
Kafija un tēja var uzlabot aknu veselību
Pārsteigums! Ik rīta tēja vai kafija var izdarīt vairāk nekā tikai pamodināt no rīta. Starptautiska pētnieku komanda ir pierādījusi, ka kofeīna uzņemšana var samazināt aknu aptaukošanos cilvēkiem ar nealkohola taukaino hepatozi. Šī pētījuma rezultāti ir publicēti žurnāla Hepatology septembra numurā. Lasīt visu
-
Kafijas dzeršana nepaaugstina hronisku slimību risku
Kafijas dzeršana nepaaugstina sirds slimību vai ļaundabīgu audzēju attīstības risku un ir saistīta ar zemāku 2.tipa cukura diabēta attīstības risku, ziņo Vācijā veikta pētījuma rezultāti, kurā bija iesaistīti vairāk nekā 40 000 cilvēku. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu