Cik veselīga ir kafijas dzeršana? Jaunāko pētījumu rezultāti

Pētījumu rezultāti liecina, ka mērena kafijas dzeršana ir gan droša, gan no tās lietošanas ir ieguvumi. Izdzerot līdz 5 krūzītēm kafijas dienā, ieguvumi ir garīgai un psiholoģiskai veselībai, kā arī ilgdzīvotībai. Sniedzam īsu ieskatu jaunāko pētījumu apkopojumā.

Zemāks mirstības risks

Divos lielos pētījumos, kuri publicēti 2017.gada 10.jūlijā žurnālā Annals of Internal Medicine, ziņots, ka kafijas dzeršana ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstību. Pirmo reizi pētnieki novēroja saistību starp kafijas lietošanu, veselību un mirstību, kontrolējot sagatavošanas atšķirības. Ieguvumi tika novēroti starp dažādām Eiropas populācijām, dažādām rasēm un etniskajām grupām. Šo pētījumu rezultāti apstiprina iepriekš atklāto saistību starp kafijas lietošanu un zemāku visu cēloņu mirstību.

Zemāks ātriju fibrilācijas risks

Tas varētu izklausīties neticami, ka viela, kas zināma, kā asinsspiedienu paaugstinošs līdzeklis, varētu pazemināt koronārās slimības, sirds mazspējas un ātriju fibrilācijas risku. Zemas kofeīna devas samazina ātriju fibrilācijas risku par 11 %, savukārt augstas kofeīna devas šo risku samazina par 16 %. Tomēr vēl nevienā pētījumā nav atklāta saistība starp kofeīnu un priekšlaicīgām atriālām vai ventrikulārām kontrakcijām.

Iespējams, ka kafijas labās īpašības darbojas pret negatīvajiem efektiem. Kafijas pupiņas samazina zema blīvuma lipoproteīna holesterīna oksidāciju, kā arī iekaisuma marķierus.

Cerebrovaskulārās slimības un insults

Meta-analīzē atklāts, ka 1 – 6 kafijas krūzītes dienā samazina insulta risku par 17 %, savukārt Zviedrijā veiktā pētījumā ar sievietēm atklāts, ka insulta risks samazinās par 22 – 25 %.

Citā meta-analīzē ar pacientiem bez cerebrovaskulārām slimībām atklāts, ka 1 – 3 kafijas tasītes dienā var pasargāt no išēmiska insulta vispārējā populācijā. Japānā veiktā pētījumā pierādīja, ka dzerot kafiju vidēji 13 gadus, insulta risks samazinās par 20 %.

Cukura diabēts

Kafijai varētu būt svarīga loma cīņā ar hiperglikēmiju, izmainītu lipīdu līmeni un palielinātu ķermeņa tauku daudzumu. Vairākos pētījumos ir analizēta saistība starp regulāru kafijas dzeršanu un labāku glikozes metabolismu, insulīna sekrēciju un nozīmīgi zemāku cukura diabēta risku. Eksperti min, ka kafijas un cukura diabēta negatīvā korelācija var būt saistīta ar kafijas pret iekaisuma īpašībām un antioksidatīvajām īpašībām, kas samazina glikozes absorbciju.

Ļaundabīgie audzēji

Pētījumos pierādīta saistība starp kafijas lietošanu un samazinātu dažādu lokalizāciju audzēju risku, tai skaitā, endometrija vēža (vairāk kā 4 tasītes dienā), prostatas vēža (6 tasītes dienā), galvas un kakla audzēji (4 tasītes dienā) un krūts vēzis (vairāk kā 5 tasītes dienā), bazālo šūnu karcinoma (vairāk kā 3 tasītes dienā) un melanoma. Ieguvumi varētu būt kafijas antioksidatīvo un antimutagēno īpašību dēļ. Pašos jaunākajos pētījumos pierādīta arī kafijas pozitīvā ietekme uz zemāku kolorektālā vēža incidenci, izdzerot vairāk kā 2,5 tasītes dienā.

Neirodeģenerācija

Papildus tam, ka kafija sniedz ātru garīgu pacēlumu, tā sniedz arī ilgtermiņa ieguvumus. Vienā pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar viegliem kognitīviem traucējumiem, dzerot trīs – piecas krūzītes kafijas dienā, izdevies izvairīties no traucējumu progresēšanas. Citā pētījumā atklāta korelācija starp kofeīnu un atmiņas konsolidāciju. Kafija ar kofeīnu jau labu laiku tiek uzskatīta par neiroprotektīvu Pārkinsona slimības gadījumos. 

Depresija

Pētnieki uzskata, ka kafijas dzeršana uzlabo garīgo veselību un pasargā no depresijas. Vienā pētījumā pierādīja, ka sievietēm, kuras katru dienu izdzer divas – trīs tasītes kafiju ir par 15 % zemāks depresijas risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras izdzer mazāk kā vienu tasīti nedēļā. Par 20 % zemāks depresijas risks tika novērots tām sievietēm, kuras izdzēra četars vai vairāk tasītes kafijas dienā. Īslaicīgais efekts varētu būt saistīts ar serotonīna un dopamīna aktivitāti, bet ilgtermiņa efekts varētu būt saistīts ar kafijas antioksidatīvajām un pret iekaisuma īpašībām. 

Aknu slimības

Kafijas lietošana var pasargāt aknas, palēnināt alkohola cirozes un C hepatīta progresēšanu un samazināt hepatocelulāras karcinomas risku. Citā pētījumā atklāja, ka kafijas lietošana samazina ne alkohola taukainās aknas slimības risku un var pasargāt no aknu cirozes pacientus, kuriem jau ir ne alkohola taukainās aknas slimība. Cilvēkiem ar ģenētiksu predispozīciju uz alkohola hepatītu, tiem, kuri regulāri nelietoja kafiju biežāk attīstījās šī slimība.

Un tas vēl nav viss…

Vairākos pētījumos pierādīts arī, ka kafijas lietošana var atvieglot sausās acs sindromu, mazināt podagras simptomus un cīnīties pret infekcijām, aizsargāt pat pret meticilīnrezistentu Staphylococcus aureus (MRSA). Tomēr mehānsism vēl nav noskaidrots.

Risks

Protams, kopā ar ieguvumiem vienmēr nāk arī riski. Papildus tam, ka kafijas paaugstina asinsspiedienu, kafija var veicināt vai pasliktināt trauksmi, bezmiegu un trīci, kā arī iespējams kafija paaugstina glaukomas risku. Tāpat pastāv diskusijas, vai ar pārdozēt kafijas lietošanu. Ir pieņemts, ka leālā kofeīna deva ir 10 g dienā (100 kafijas tasītes)

AVOTS: Stetka BS, et al. How Healthy Is Coffee? The Latest Evidence. Medscape, 2017.