Nav saistības starp subklīnisku hipotiroīdismu un depresijas attīstību

Subklīniska hipotiroīdisma loma depresijas attīstībā vēl arvien nebija īsti skaidra. Tādēļ tika veikts perspektīvs pētījums, kurā analizēja saistību starp subklīnisku hipotiroīdismu un depresijas simptomu attīstību.

Perspektīvā kohorta pētījumā iekļāva 220 545 pieaugušos pusmūža vecumā bez depresijas, kuriem tika veiktas vismaz divas profilaktiskas pārbaudes laika period 2011.gada 1.janvāris – 2014.gada 31.decembris. Visiem dalībniekiem mērīja tiroīdstimulējošā hormona, brīvā trijodtironīna (FT3) un brīvā tiroksīna (FT4) līmeni.  Pētījuma galvenais iznākums bija depresīvu simptomu attīstība, definēta pēc Depresijas skalas > 16.

Divu novērošanas gadu laikā depresīvu simptomu attīstību novēroja 7323 pētījuma dalībniekiem. Daudzfaktoru analīzes modelī nekonstatēja statistiski ticamu saistību starp depresīviem simptomiem un subklīnisku hipotiroīdismu (HR=0,97; 95 % TI [0,87 – 1,09]).

Pētnieki secināja, ka nepastāv saistība starp subklīnisku hipotiroīdismu un depresīvu simptomu attīstību lielā perspektīvā pusmūža vecuma sieviešu un vīriešu kohortā.

AVOTS: Kim JS, Zhang Y, Chang Y, et al.  Subclinical Hypothyroidism and Incident Depression in Young and Middle-Age Adults. J Clin Endocrinol Metab. 2018;103(5):1827-1833.