Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
Nepieciešamību pārskatīt slimnīcu tīkla organizēšanu vairākkārt Latvijai ir norādījuši eksperti no Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Arī Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?” secinājuis, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums Latvijā nav līdzvērtīgs un to ir nepieciešams pārskatīt.
Esošā situācija
VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka slimnūcu tīkla pārskatīšana tiek veikta, ņemot vērā demogrāfiskās tendences (seniori 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 21,9% no visiem iedzīvotājiem - 2024. gada dati), tostarp dzemdību skaita samazināšanos un pieaugošo pieprasījumu pēc ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī zemo pacientu plūsmu un ārstniecības personāla trūkumu dažās ārstniecības iestādēs.
Saskaņā ar Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistra datiem 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 55 stacionārās ārstniecības iestādes. No tām valsts apmaksātus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus sniedza 41 ārstniecības iestāde.
Pilotprojekts: NMPD pacientus nogādā tuvākajā slimnīcas NMPUN
Sākot no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada 1.jūnijam tika realizēts pacientu nogādāšanas un hospitalizācijas vietu plāna (PN/HVP) ieviešanas pilotprojekts ar mērķi aprobēt modeli, kad NMPD pacientus nogādā tuvākajā slimnīcas NMPUN, izņemot gadījumus, kad pacientiem nepieciešama specializēta neatliekamā palīdzība (piemēram, insults vai akūts miokarda infarkts u.c).
Neraugoties uz iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem, pilotprojekta ieviešanas laikā ārstniecības iestādes atkārtoti sniedza informāciju, norādot uz dažādu speciālistu vai medicīnisko tehnoloģiju nepieejamību, vienlaikus lūdzot nenogādāt pacientus konkrētajā NMPUN.
Pilotprojekta laikā visbiežākie ziņojumi par gadījumiem, kad ārstniecības iestāde atsakās pieņemt NMPD brigādes, tika saņemti no I līmeņa slimnīcām — tie veidoja 60,3% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Kā biežākie atteikuma iemesli tika norādīti izmeklējumu nepieejamība, tostarp radioloģisko izmeklējumu (RTG), kā arī ķirurga vai internista nepieejamība līdz pat 1,5 mēnesim. Savukārt 30,2% gadījumos ziņojumi tika saņemti no IV līmeņa slimnīcām par speciālistu nepieejamību.
Kā secināts Veselības inspekcijas ziņojumā, slimnīcās NMPUN noteiktos speciālistus aizvieto ārsti ar citu specialitāti vai bez atbilstoša specializācijas sertifikāta, tostarp arī ārsti rezidenti. NMPUN internista profilā dežūras nodrošināja ģimenes ārsti, neatliekamās medicīnas ārsti, pediatri, infektologi un citu specialitāšu ārsti, kā arī nesertificēti ārsti t.sk. otrā un pat pirmā kursa rezidenti bez vadības vai uzraudzības. Savukārt ķirurga profila dežūras nodrošina bērnu ķirurgi, traumatologi, ortopēdi, urologi un arī nesertificēti ārsti. Dežūrās NMPUN nodarbina arī nesertificētus anesteziologus, reanimatologus, ginekologus, dzemdību speciālistus un traumatologus, ortopēdus.
Vērtējot ārstu dežūru grafikus, tika novērota arī ārstu pārslodze, dežurējot vairākas diennaktis pēc kārtas vairākās ārstniecības iestādēs bez atpūtas. Tāpat vairumā gadījumu dežurējošie speciālisti un vecmātes fiziski neatrodas NMPUN, kas apgrūtināja savlaicīgas palīdzības sniegšanu.
No 2024. gada 1.maija līdz 2025.gada 30 aprīlim V līmeņa ārstniecības iestādēs uzņemti 37,2 % no kopējā NMPUN pacientu skaita, IV līmeņa – 31,4 %, III līmeņa – 11,6 % un I un II līmeņa attiecīgi 3,4% un 3,1 %, bet pārējie pacienti – specializētās ārstniecības iestādēs.
Gultu skaits Latvijas stacionāros
Arī gultu skaits stacionāros Latvijā samazinās, un šī tendence ir līdzīga kā citās Eiropas Savienības valstīs. Saskaņā ar OECD 2022.gada datiem Latvijā ir vidēji 5,0 gultas uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir par 6% vairāk nekā vidēji ES (4,7 gultas). Salīdzinoši, Lietuvā šis rādītājs ir augstāks – 5,7, bet Igaunijā zemāks – 4,2.
Pēdējo desmit gadu laikā (kopš 2012. gada) gultu skaits Latvijā ir samazinājies par 14,6%, kas ir vairāk nekā vidēji ES (9,9%). Tomēr Lietuvā un Igaunijā šis samazinājums bijis vēl straujāks – vairāk nekā 20%.
Gultu slodzes rādītājs Latvijā ir 67%, kas ir par vienu procentpunktu augstāks nekā vidēji ES (66%). Šis rādītājs laika gaitā ir mainīgs, un, salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir nedaudz samazinājies gan Latvijā, gan citviet Eiropā.
Kādos profilos uzņemti pacienti visvairāk?
- 2024.gadā gandrīz puse jeb 42,5% no visiem hospitalizētiem pacientiem bija terapijas profila pacienti.
- Ķirurģijas profils pēc hospitalizāciju skaita ir otrs lielākais profils, kurš tiek nodrošināts no II līdz V līmeņa ārstniecības iestādēs. Kopumā ķirurģijas profilā 2024.gadā ir ārstējušies 70476 pacienti, no kuriem 50,6% pacientu ķirurģijas pakalpojumus saņēmuši V līmeņa slimnīcās un 33,6% IV līmeņa slimnīcās. V līmeņa stacionārajās ārstniecības iestādēs arī vērojama visefektīvākā ķirurģijas gultu noslodze (76,27%) un zemākā letalitāte – 1,51%.
Starp IV līmeņa slimnīcām Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir vislielākais ķirurģijā ārstēto pacientu skaits – gandrīz puse jeb 43,6% no visām šī līmeņa ārstniecības iestādēs hospitalizācijām ķirurģijas profilā.
- Ar katru gadu dzemdību skaits Latvijā samazinās un 2024. gadā ir bijušas 12 366 valsts apmaksātas dzemdības, kas ir par 13,3% jeb 1901 dzemdībām mazāk nekā 2023. gadā. Visās slimnīcās, kas sniedz dzemdību aprūpi, ir vērojams dzemdību skaita samazinājums, izņemot Ogres rajona slimnīcu, kurā 2024. gadā bija par 70 dzemdībām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Ko paredz slimnīcu attīstības plāns?
Plāns paredz pāriet uz slimnīcu dalījumu 3 līmeņos.
- I Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī. Daudzprofilu slimnīcās nodrošinās ārstu speciālistu diennakts dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmiem profiliem, kā arī radiologu konsultācijām, speciālistiem atrodoties klātienē. Daudzprofilu slimnīcās papildus pamatprofiliem nodrošinās insultvienību, onkoloģijas pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus specializētos pakalpojumus. Visu diennakti daudzprofilu slimnīcās būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.
- II Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas – diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību NMPUN nodrošinās internists un ķirurgs, savukārt nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs, reanimatologs un citi dežūrārsti, piemēram, ginekologs, pediatrs, atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Savukārt radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.
- III Pamatlīmenis jeb lokālās slimnīcas. Tās tiks iedalītas divās grupās:
- ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies NMPUN;
- ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.
- Specializētās slimnīcas. Nacionālais psihiskās veselības centrs kā metodiskās vadības institūcija psihiatrijas jomā, nodrošinās vienotu prasību ieviešanu un kvalitātes kritēriju izpildi psihiatriskā profila specializētajās slimnīcās. Savukārt, monoprofila slimnīcas, kas specializējušās, piemēram, traumatoloģijas, dzemdību aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, Veselības ministrijas redzējumā, nākotnē būtu sekmīgāk attīstāmas integrējot daudzprofilu slimnīcās, lai nodrošinātu starpdisciplināru pieeju un multidisciplināras komandas iesaisti stacionārajā ārstēšanas procesā.
Plāns paredz, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās, neatkarīgi no to līmeņa. Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi 24/7 režīmā. Īpaši uzmanība tiks pievērsta slimnīcām ārējās robežas tuvumā, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības nepārtrauktību. Papildus tiks stiprināta sadarbība ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, analizēts brigāžu izvietojums un plānota tīkla paplašināšana.
Ziņojumā uzsvērta arī novērošanas (observācijas) pakalpojumu attīstība, kas ļaus samazināt nepamatotu hospitalizāciju skaitu un uzlabot aprūpes efektivitāti. Vienlaikus tiek izstrādāti vienoti kvalitātes rādītāji, kas ļaus vērtēt slimnīcu sniegumu un sasaistīt to ar finansējumu.
Kāda būs turpmākā rīcība?
Līdz 2026. gada 1. jūnijam veiks pārskatīšanas darbu: stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos pakalpojumu profilus un pakalpojumu programmu iedalījumu, noteiks prasības ārstniecības iestādēm stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofilu nodrošināšanai;
Līdz 2027. gada 1. janvārim: pārskatīs finansējuma plānošanu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumiem pēc būtības, ievērojot valsts budžeta iespējas. Aktualizēs gultasdienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus.
Līdz 2027. gada 1. jūnijam: Īstenos sistēmiskus un efektīvus uzraudzības pasākumus pār ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības atbilstību
Līdz 2028. gada 3.janvārim: iekļaus līgumos ar stacionārajām ārstniecības iestādēm minimālo kvalitātes rādītāju izpildi un to sasaisti ar finansējumu, veiks uzraudzības pasākumus.
Līdz 2029. gada 2. janvārim: uzsāks kvalitātes rādītāju vērtēšanu un izpildi stacionārajās ārstniecības iestādēs, rādītāju izpildi; nodrošinās, ka ārstniecības iestādes īsteno pacientu observāciju līdz 24 stundām atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
Ar slimnīcu tīkla attīstības informatīvo ziņojumu var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju. Ziņojumā aplūkoti principi slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas.
