Medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi Latvijā

Azartiski, gatavi jauniem izaicinājumiem, mēģināt vēl un vēl, līdz iecerētais vainagojas ar panākumiem un peļņu. Laimīgi par to, ka ar savu darbu var risināt pasaules problēmas. Lielākie panākumi viņiem vēl tikai priekšā. Latvijas medicīnas zinātnes jaunuzņēmumi.

Pētījums, ko Ekonomikas ministrija veica pirms diviem gadiem, rāda, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēma aug, rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, piesaista kvalificētu darbaspēku. Pirms diviem gadiem kopumā piesaistītās investīcijas bija mērāmas 85,2 miljonos eiro. Ik gadu tie ir vidēji plus 50 jaunuzņēmumi. Ja skatās pa nozarēm, tad galvenie uzsvari sadalās šādi: 32 % veido digitālās tehnoloģijas, 9 % — mākslīgais intelekts un lielie dati, 9 % — viedās tehnoloģijas un roboti, 6 % — medicīnas tehnoloģijas. Šajā rakstā stāstām par dažiem medicīnas jaunuzņēmumiem, kuri izpelnījušies apbalvojumus un kuriem vērts pasekot līdzi.

Alternatīva ģipsim

Cast Print

  • dibinātāji Sigvards Krongorns un Jānis Oliņš
  • 3D drukāts ģipsis, kuru var pavilkt zem žaketes, ar kuru var peldēties utt.
  • savienojams ar rehabilitāciju
  • uzņēmuma pastāvēšanas divos gados palīdzējuši vairāk nekā 500 pacientiem
  • izaicinājums: gada laikā pasaulē cilvēki gūst sešus miljonus traumu — ja rēķina katru 40. pacientu, pareizinām ar 100 eiro, var iegūt uzņēmuma tirgus daļu!

Vai arī 21. gadsimtā lūzums obligāti jāfiksē ar ģipsi? Mediķu domas dalās, bet medicīnas jaunuzņēmuma Cast Print izveidotāji Sigvards Krongorns un Jānis Oliņš radījuši alternatīvu — fiksatoru, pie kura var tikt ar 3D printera palīdzību. “Ne viens, ne otrs neesam mediķi, tāpēc pirmais, protams, bija mediķu viedoklis. Pirms nonācām pie risinājuma, konsultējāmies ar ļoti daudziem ārstiem ar lielu pieredzi lūzumu ārstēšanā,” stāsta Sigvards Krongorns.

“Liels izaicinājums ikvienam medicīnas jaunuzņēmumam ir tas, ka uzņēmējs nevar piedāvāt līdz galam nepārbaudītu produktu, kas pacientam var radīt jaunas sāpes. Līdz brīdim, kad pirmo fiksatoru lūzuma ārstēšanai varējām piedāvāt pacientam, pagāja divi gadi, kuros uzklausījām mediķu, klīniku vadītāju un arī apdrošināšanas firmu pārstāvju viedokli.

Esam palīdzējuši pacientiem ar dažādu veidu lūzumiem, apmierināti ar mūsu piedāvājumu ir 99,9 % no viņiem. Esam saņēmuši daudzus paldies par izglābtiem atvaļinājumiem un pasākumiem, par iespēju pēc lūzuma dzīvot pilnvērtīgi — mūsu piedāvātais fiksators ir elpojošs, viegls un ūdensdrošs. Cilvēkam nav vajadzīgs speciāls apģērbs, šo fiksatoru nevar pamanīt pat zem plāna vasaras apģērba. Tas ir pielāgots katra konkrētā cilvēka anatomijai. Klients ar fiksatoru var iet dušā un peldēties.”

Šobrīd uzņēmumam ir sadarbība ar deviņām Latvijas medicīnas iestādēm un divām Lielbritānijā. Latvijā fiksators izmaksā no 50 līdz 75 eiro, ārzemēs — dārgāk. Pašu zemē lētāk, jo produkts izstrādāts kopā ar Latvijas ārstiem un tā radītājiem ir vēlme, lai tas būtu pieejams arī Latvijas iedzīvotājiem. “Mūsu vadmotīvs — uzlabot pacientu dzīves kvalitāti lūzumu ārstēšanas laikā. Sākumā bijām kā baltas lapas. Labi apzinājāmies — iecerēto realizēsim tikai tad, ja būsim gatavi ieklausīties profesionāļu pieredzē, neatlaidīgi un spītīgi.”

Digitālās tehnoloģijas insulta rehabilitācijā

Vigo Health

  • digitāls insulta rehabilitācijas asistents
  • dibinātāji Kristaps Krafte un Dr. Jānis Slēziņš
  • starp laureātiem Eiropas jaunuzņēmumu konkursā InnoStars Awards 2019 bija divi Latvijas pārstāvji, viens no tiem — Vigo Health
  • motivācija — veselības aprūpe ir ar milzīgu pievienoto vērtību!

“Darbu šajā jomā sāku pirms četriem gadiem, kad Dānijā studēju veselības aprūpes inovācijas, pētīju iespējas palīdzēt insulta pacientiem un šajā jomā saskatīju daudz risināmu problēmu. 2018. gadā strādāju ar insulta pacientiem un piedāvāju dažādus risinājumus, bet pacientu atzinību izpelnījās tikai viens, un pie tā pilnveides turpmāk arī strādāju,” stāsta Kristaps Krafte, viens no jaunuzņēmuma Vigo Health dibinātājiem. Tagad uzņēmums ticis līdz reālam produktam, kas jau ir mājās daudziem insultu pārcietušajiem Latvijā. Programmas saturs tiek papildināts ar jauniem vingrinājumiem. Sadarbībā ar psihologiem un terapeitiem piedāvā arī kognitīvi biheiviorālo terapiju.

“Nekad neesmu vēlējies strādāt finanšu vai mediju jomā. Savā darbā ļoti iestājamies par humānisma principiem, izvēlamies tikai tādas tehnoloģijas, kas nenodara pāri cilvēkam. Galvenā panākumu atslēga, manuprāt, ir smags darbs un neatlaidība. Kā vislielāko panākumu uztveru gandarījumu par katru cilvēku, kuram ar mūsu piedāvājuma palīdzību izdevies atveseļoties. Šādu labo piemēru krājas aizvien vairāk, un viņu vidū ir arī 85 gadus veci pacienti, kuriem, lietojot mūsu digitālo rehabilitācijas programmu, kļūst labāk. Viņi veseļojas, daži jau atkal var pacelt rokās mazbērnus.”

Pacientu dati klīniskajiem pētījumiem

Longenesis

  • līdzdibinātāji — Sergejs Jakimovs un Emīls Sjundjukovs, uzņēmuma vadībā arī investors Garri Zmudze
  • mērķis — paātrināt klīnisko pētniecību: klīniskās institūcijas un sponsori no lielas anonimizētas metadatu kopas var leģitīmi atrast vajadzīgās pacientu kohortas
  • klienti — Eiropas Savienībā, Dienvidkorejā, Tuvajos Austrumos, ASV

Šogad oktobrī Longenesis bija starp finālistiem EIT Health InnoStars Headstart programmā kā uzņēmums, kurš atbalsta Covid–19 izpēti ar tehnoloģisko rīku komplektu, kas palīdz risināt ar pacienta datiem saistītas juridiskas problēmas. Rīks sader ar GDPR, HIPPA un sniedz iespēju drošā veidā pētniekiem parādīt pacienta datus bez personiskas informācijas. Uzņēmums dibināts 2019. gadā un radies kā atbilde uz to, ka ir institūcijas, kas veic klīniskos pētījumus, bet nav mehānisma, kas definē, kādi dati vai pacienti konkrētajā klīnikā ir, turklāt šiem datiem tikt klāt nav nemaz tik vienkārši. Proti, datu regulas neļauj datus uzticēt jebkuram, turklāt dati glabājas dažādos formātos. Uzņēmums piedāvā informācijas platformu, kur klīniskās institūcijas var leģitīmi parādīt informāciju ar anonimizētiem metadatiem un atlasīt konkrētam zinātniskajam pētījumam vajadzīgās pacientu kohortas. Vēl cits Longenesis izstrādātais produkts ir risinājums pacientu digitālās piekrišanas organizēšanai.

Nesen klajā laists arī skrinings.lv — platforma ar vairākiem rīkiem, kas ļauj noteikt cilvēka risku saslimt ar krūts vēzi. Riska faktorus definējošo testu pamato vairāk nekā 150 augstas raudzes zinātniski raksti un pētījumi par krūts vēzi. Vēl rīku klāstā ir krūšu pašizmeklēšanas dienasgrāmata un iedzimtas mutācijas diagnosticējošo testu atšifrēšanas rīks. Ja šāds risks atklājas, sievietei nosūta uzaicinājumu veikt pārbaudes. Tā kā dzīvesveida riska faktori ir subjektīvi un mainīgi, platformas veidotāji pēta, kā dzīvesveida ietekmi apvienot ar ģenētiskajiem faktoriem un vizuālajiem marķieriem.

Digitālie risinājumi anatomijas apguvei

Anatomy Next

  • izaudzis no uzņēmuma Exonicus, kura dibinātāji ir brāļi Sandis un Jānis Kondrāti
  • panākumu atslēga — vienkāršība: “Mazāk ir vairāk!”
  • uzņēmums saņēmis daudz apbalvojumu (Eiropas jaunuzņēmumu balvu, Zviedrijas biznesa balvu u.c.)

Uzņēmums sākumā reģistrēts ASV, Latvijā Anatomy Next ir struktūrvienība, bet visa darbība vienmēr notikusi Latvijā, sadarbojoties ar augsti kvalificētiem programmatūras inženieriem, māksliniekiem un medicīnas speciālistiem. Uzņēmuma līdzīpašnieks Uldis Zariņš norāda, ka sadarbība ar ASV Aizsardzības departamentu atvieglo kontaktus ar vadošajiem pasaules mēroga augstskolu speciālistiem, biznesa partneriem ASV un palīdz piesaistīt vairāk investīciju. 2016. gadā Anatomy Next plašāk pievērsās digitālo risinājumu meklējumiem, lai medicīnas izglītības iestādēm nodrošinātu mācību līdzekļus attālinātai anatomijas mācīšanai. Pagājušajā gadā Anatomy Next sāka darboties patstāvīgi un reģistrēja jaunu holdingu Anatomy Next Inc. ASV, kļūstot par atsevišķu juridisku subjektu.

Savukārt Sandis Kondrāts un Jānis Kondrāts ar uzņēmumu Exonicus turpina darboties pie traumu simulatoru izgatavošanas. Tie domāti ASV armijas jauno mediķu mācībām, palīdzot viņiem virtuālajā vidē gūt pieredzi dažādu ievainojumu ārstēšanā. Galvenie Anatomy Next sadarbības partneri ir Mičiganas Universitāte, Vašingtona Universitāte Sietlā, Rīgas Stradiņa universitāte un Sarkanā Krusta medicīnas koledža Latvijā.

“Strādājot vissvarīgākais ir ieklausīties pasūtītāja vajadzībās, nevis mēģināt viņam uzspiest savu viedokli. Manuprāt, svarīga ir vienkāršība. Lai pasniedzējam vai studentam nav ilgi jādomā, kā darboties ar mūsu piedāvāto programmu, bet, to atverot, uzreiz saprot, kas jādara. Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad cilvēce cieš no informācijas pārsātinātības, mēs redzam savu vietu informācijas atlasē un skaidrā, vienkāršotā pasniegšanā,” saka Uldis Zariņš. Uzņēmums Exonicus, no kura izaudzis Anatomy Next, jau 2013. gadā ātri iemantoja popularitāti, publicējot grāmatu par cilvēka anatomiju, ko joprojām plaši izmanto mākslinieki, kinostudiju darbinieki, zinātnieki. 2015. gadā uzņēmums pievērsās virtuālās realitātes programmatūru izstrādei, ievērojami paplašinot medicīnas tehnoloģiju robežas.

 

Foto: SHUTTERSTOCK

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada decembra numurā

Uz augšu ↑
  • No aplausiem līdz agresijai. Sabiedrības reakcija Covid–19 laikā

    Starptautiskās publikācijas ziņo, ka Covid–19 laikā pieaug neiecietība, emocionāla (mutiska) vardarbība, stigmatizācija, kas vērsta pret medicīnas darbiniekiem. To labi var redzēt arī sociālajos tīklos: sabiedrība sadalījusies divās frontēs. Vieni pauž atbalstu mediķiem, citi — agresivitāti. Saruna ar profesori ANDU ROŽUKALNI, RSU Komunikācijas fakultātes dekāni, Komunikācijas studiju katedras vadītāju. Lasīt visu

  • Drošībai vajag histērisko šuvīti. Ķirurgs MĀRIS NAĻIVAIKO

    “Nē, to es nevarēšu izturēt, labāk mācīšos par terapeitu!” — tā studiju laikā pēc pirmajiem operāciju zālē redzētajiem skatiem nosprieda topošais ārsts MĀRIS NAĻIVAIKO. Tagad viņš jau 34 gadus ir vispārējais ķirurgs, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas 5. Ķirurģijas nodaļas virsārsts un Ķirurģiskā bloka virsārsts. Ķirurgs, pie kura rindā pierakstās pacienti no visas Kurzemes. Lasīt visu

  • Sirds glābējs. Kardioķirurgs prof. PĒTERIS STRADIŅŠ

    Profesors PĒTERIS STRADIŅŠ šīs intervijas fotogrāfijai izvēlējās simbolisku fonu — Paula Stradiņa KUS būvniecības procesā. Vēsturisku foto, kas sasien pagātni ar tagadni un norāda uz nākotni. Simboliski norāda uz pārmaiņām, kuras piedzīvojam: Covid–19, slimnīcas attīstība, medicīnas virzība. Arī transformācijas, kas notiek katrā no mums. Lasīt visu