Baiba Vahere

• Austrumu medicīna

Gabaliņš kontrastainās Indijas

Par Indiju viņa runā ar aizrautību un lielu gaišumu. Arī dzīves un darba posmos Latvijā, šķiet, sirdī viņai ir kāds gabaliņš Indijas. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas rezidente un ājurvēdas studiju kursa direktora palīdze SINTIJA SAUŠA jau vairāk nekā desmit gadus katru brīvo brīdi pavada Indijā, lai padziļināti apgūtu ājurvēdu.

• Medicīnas vēsture

1995. gada izlaidums. Pārmaiņu skartie

Viņi studēja īpašā laikā. Pārmaiņu laikā. Studijas sāka 1989. gadā — sēžot augstskolas solā, piedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu, valsts veidošanas prieku un grūtumu. Tas bija arī pārdomu laiks: palikt medicīnā Latvijā, doties laimi meklēt citur pasaulē, bet varbūt pierādīt sevi citā lauciņā.

• Veselības ministrs

Veselības aprūpes (stūr)akmeņi. Jautājumi 4 eksministriem

Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.

• Izglītība

Kā izaugt par lietaskoku

Daudzie studiju gadi aiz muguras un jaunie ķirurgi, dermatologi, urologi, neirologi, ģimenes ārsti... iziet dzīvē. Kas īsti ietilpst jaunajam ārstam nepieciešamajā starta komplektā, lai profesionālajā izaugsmē sasniegtu augstākās virsotnes?

• Hobiji

Vējš burās. Ints Putniņš, Juris Bārzdiņš, Ēriks Čēms

Saule, vējš, viļņi. Un bezgalīgs ūdens klajums. Burāšana — kā laiks, kad būt pašam ar sevi. Izaicināt ne tikai savu varēšanu, spēku, azartu, bet arī iztīrīt domas un atgriezties krastā ar jaunu enerģijas lādiņu. Par to trīs burātāju stāsti.

• Ārpus profesijas

Svētnīca ķermenim un garam. Agrita Kalsnava

Homeopātei un ģimenes ārstei AGRITAI KALSNAVAI pirts ir ne tikai iknedēļas rituāls, lai uzturētu tīru un veselu ķermeni, tā ir arī meditācija ar sevi. Pirtī iešana pavērusi ceļu uz neizsmeļamām garīgām bagātībām.

• Emocijas

JOLANTA CIHANOVIČA: Kā nenest darbu uz mājām?

Kad pēc daudzajām darba stundām beidzot pārkāpts mājas slieksnis, domām par pacientiem kaut uz brīdi vajadzētu atvirzīties otrajā plānā. Lai atpūstos, būtu kopā ar saviem mīļajiem un uzkrātu spēkus. Taču — atkal jāgatavojas kārtējai konferencei, koferī gaida nepabeigtās formalitātes vai atskan zvans no slimnīcas — un amoka skrējiens turpinās...

• Skriešana

Skriešana kā meditācija

Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?

• Ģimenes medicīna

Prioritārie ģimenes ārsti uz papīra

Primārā veselības aprūpe Latvijā atzīta par prioritāti numur viens. Visu pagājušo gadu Veselības ministrijā (VM), aktīvi iesaistoties ģimenes ārstiem, strādāja darba grupa, kas izveidoja primārās veselības attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Taču šābrīža reālajā situācijā mediķi jūtas vīlušies.

• Klīniskā farmācija

Kā klīniskais farmaceits palīdz ārstam? INGA GŪTMANE

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas aptiekas vadītāja INGA GŪTMANE ir farmaceite trešajā paaudzē. Nu jau vairākus gadus Ingas sirdslieta un lielākā aizraušanās ir klīniskā farmācija. Pa šo laiku viņa ieguvusi bagātu informāciju par klīniskās farmācijas attīstību citās valstīs, kā arī kopā ar tuvākajiem domubiedriem Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē īstenoto maģistra studiju programmu klīniskajā farmācijā no akadēmiskas pārveidojusi par profesionālu.

• Neatliekamā palīdzība

Zibensnovedēji, kurus pašus ķer zibens. Uzņemšanas nodaļa

Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās valda citas likumsakarības nekā "parastās" nodaļās. Uzrunātie ārsti saka: nepārtraukti jārēķinās ar to, ka ne ar ko nevar rēķināties. Visgrūtāk strādāt pēc brīvdienām un svētku dienām, kad vieni ir cietušies un ātro palīdzību nav saukuši, citi - tā pamatīgāk uzdzīvojuši... Taču arī pārējā laikā maiņa paiet kā lielā vāveres ritenī. Vismaz Rīgas lielajās slimnīcās. Ja rīta pusē vēl iznāk laiks iedzert kādu tasīti kafijas, tad no pusdienlaika līdz vieniem diviem naktī jāstrādā bez atelpas.

• Mediķu dinastijas

Mantotais aicinājums: Dace Melka, Guna Zaķe, Andris Gardovskis

Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā?

• Empātija

Pacients, slimība un ārsts. Un pacienta piederīgie

Ārsta un pacienta savstarpējās attiecības ir tik sarežģītas, ka grūti tām nosaukt kaut ko līdzīgu – tā reiz rakstīja profesors Ilmārs Lazovskis. Vēl sarežģītākas šīs attiecības padara pacienta piederīgie, kas ne vienmēr ir empātiski līdzās pacientam, bet mēģina nostāties starp pacientu un ārstu. Svarīgākā tad ir saruna. Vārdi. Piedāvājam astoņas praksē nebūt ne retas situācijas.

• Emocijas

Ārstniecības zelta maliņa. Cik nozīmīgs ir klientu serviss?

Kas rada pacienta emocijas ārstējoties? Ne jau tikai fakta konstatācija, cik veiksmīgi slimība izārstēta. Emocijas rada arī tas, cik droši vai nedroši pacients jūtas svešā vidē. Un te summējas daudz kas. Cik viegli var sazvanīt reģistratoru un pieteikt vizīti, vai pie ārstniecības iestādes nav jāriņķo, lai sameklētu vietu auto, cik laipni garderobiste paņem virsdrēbes, vai nav jāmaldās slimnīcas teritorijā, lai sameklētu nodaļu. Arī mīksta kušete un identificēšanas zīmīte pie personāla virsvalka atloka ir no svara. Protams, drošību un labu pašsajūtu lielā mērā rada sanitāra, māsiņas laipna attieksme un saruna ārsta kabinetā.

Cilvēks, kuru sveicina bezpajumtnieki

Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas sociālā centra “Gaiziņš” naktspatversme atrodas Rīgas Centrāltirgus teritorijā – izdevīgā vietā gan policijai, kas atved nakšņotājus, gan arī pašiem klientiem. Tāpēc tā gandrīz visu gadu ir pārpildīta. Personāls strādā kādreizējā policijas iecirkņa telpās. Ārsta palīga EDGARA SĪMAŅA pamatdarba vieta ir Neatliekamās palīdzības Rīgas reģionālā centra apakšstacija “Centrs”, taču nu jau piekto gadu viņš piestrādā arī naktspatversmē “Gaiziņš”. Pieradis uz dzīvi raudzīties pozitīvi, viņš arī par “Gaiziņa” iemītniekiem, kas pārsvarā ir alkoholiķi, runā tieši, taču tajā pašā laikā ar lielu sapratni un iejūtību.

• Veselības inspekcija

Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods"