Žurnāli

← Atpakaļ

Autors

Gunta Skrebele

žurnāliste

Visi autora raksti

  • Medicīna 2050. I daļa: onkoloģija, kardioloģija, endokrinoloģija, psihosomatiskā veselība*

    Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Lasīt visu

  • Netaisnīgās darba stundas

    Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam... Lasīt visu

  • Stāsts jau nav tikai par rindām. Kvotas un izmeklējumi.

    Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas! Lasīt visu

  • Cik smaga profesionālā nasta? Mediķu arodslimības

    Dati liecina, ka mediķi ir arodslimību statistikas līderi. Situācija nelabojas — arodslimību skaits mediķu vidū pieaug. Visbiežāk tās ir balsta un kustību sistēmas problēmas, ko rada dažādas pārslodzes. Lasīt visu

  • Kurš ģenerālis negrib kļūt par pulkvedi?! Speciālistu konkurence

    Būt labākajam, izcīnīt savu vietu, ja vajag, ar zobiem un nagiem — šī ir XXI gadsimta iezīme. Nav cerību, ka tā ies mazumā. Drīzāk pretēji. Medicīna šajā ziņā nav izņēmums. Kā konkurenci, paaudžu maiņu izjūt jaunie un pieredzējušie mediķi? Lasīt visu

  • Recepšu stāsti. Kādas ir biežākās kļūdas un kā tās novērst?

    Recepte ir dokuments, un Ministru kabineta noteikumi strikti nosaka — tajā nevar palikt neaizpildītas sadaļas. Tas ir teorētiski. Dzīvē ir citādi — dažkārt tiek aizmirsts pacienta personas kods, vārds, adrese, sajauktas zāļu devas, improvizēts ar zāļu nosaukumiem, saīsinājumiem. Lasīt visu

  • Izmērīt kvalitāti

    Jau trešo gadu decembrī tiks pasniegta Latvijas ārstniecības iestāžu Kvalitātes balva. Par to, kāpēc tā ir būtiska Latvijas medicīnai un kāda ir situācija kvalitātes vadības jomā mūsu ārstniecības iestādēs, stāsta Kvalitātes balvas organizatori. Lasīt visu

  • Latvijas gabaliņš Eiropas puzlē. Atziņas pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā

    Sešus mēnešus ilgā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā noslēgusies — ar darba grupu sēdēm, konferenču priekšlasījumiem, formālām un neformālām ministru diskusijām. Kādas ir galvenās atziņas? Kā izskatāmies citu valstu fonā? Un cik daudz veselības aprūpes jomu var ietekmēt Eiropas Savienības līmenī un par ko nav jālolo ilūzijas, jo pašiem vien savs “sūnu ciems” būs jāsakārto? Lasīt visu

  • Manējie četrdesmit divi. Divu mediķu stāsti par pirmo noskrietu maratonu

    Četrdesmit divi kilometri — klasiskā maratona distance — visvairāk ir cīņa pašam ar savu raksturu. Varu—nevaru robežu paplašināšanu, izkāpšanu no komforta zonas. Kad nakts pavadīta dežūrā vai dienā garas stundas nostāvētas pie operāciju galda, kad aiz loga brāzmains vējš vai lietus, nav nekādu atrunu. Kā gan tas var radīt atkarību un endorfīnus? Lasīt visu

  • Kāda ir laba aptiekas prakse?

    Divus gadus farmaceiti strādājuši pie Labas aptieku prakses jeb farmaceitiskās aprūpes standarta izveidošanas. Ko tas dos un kā izskatīsies praksē - stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības viceprezidents VALDIS PIRSKO.     Lasīt visu

  • No divdesmit tūkstošiem septiņsimtie

    Gada sākumā vairāki Latvijas zinātniskie institūti bija sašutuši par starptautisko izvērtējumu, ko IZM organizēja sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes sekretariātu. Par šo jautājumu un vēl šo to saistībā ar zinātni jautājām Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam. Lasīt visu

  • “Frīraideri”, atbildība un veselības aprūpes konti

    Naudas vienmēr būs par maz. ASV vairāk nekā 10% no iekšzemes kopprodukta tiek atvēlēti veselības aprūpei un dažiem šķiet, ka arī tas ir par maz. Kāda ir Latvijas veselības aprūpes diagnoze? Kā iedzīvotājus ieinteresēt sekot savam veselības tēriņu apjomam? Uz jautājumiem atbild ANDRIS STRAZDS, Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists. Lasīt visu

  • Ar sniegu zobos un azartu sirdī

    Kardioloģijas rezidents VALTERS STIRNA savus sportisko hobijus uzskata par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Līdztekus tenisam, basketbolam, volejbolam, futbolam, veikbordam, kalnu slēpošanai un hokejam nu jau 11 gadus viņš katras sniegotās brīvdienas pavada skijoringa trasē. Tās emocijas, ko gūst, traucoties aiz motocikla piesietā trosē un ar slēpēm kājās lielā ātrumā manevrējot pa aizsaluša ezera virsmu, Valters sauc par īstu azartu. Lasīt visu

  • Vai veselība ir vērtība?

    "Laba veselība neapšaubāmi ietilpst laimes formulās", teic  Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors IVARS AUSTERS. Vai veselība mūsu sabiedrībā ir vērtība? Kāpēc tas neatspoguļojas mediķu novērtējumā (atalgojumā)? Un kā šo vērtību - veselību - devalvē "sarunāšanas" kultūra - pacients sarunā ar ārstu, kā negaidīt oficiālajā rindā, kā iegūt labāku attieksmi... Lasīt visu

  • 10 JAUTĀJUMI. Hobijārsti un krievu rulete veselības aprūpē

    Kā un kāpēc sajaucas privātā un publiskā medicīna? Kā patiesībā Latvijā izdzīvo ārsts, kam ir smieklīgi maza alga? Vai reformas - obligātā veselības apdrošināšana - sakārtos privātās - publiskās medicīnas attiecības? Atbild SIA “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs MĀRIS RĒVALDS. Lasīt visu

  • Kāda zāļu reklāma izraisa domāšanu?

    Par to, vai zāļu reklāma palīdz tapt veselākiem vai gluži otrādi - slimākiem, vai tai jābūt socāli atbildīgai  un kāda reklāma vispilnīgāk saniedz savu mērķi -  uz "Doctus" 10 jautājumiem atbild reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Lasīt visu

  • Nerakstītie likumi medicīnā

    Par izcilo ķirurgu Jāni Jēgermani ir kāds nostāsts – kā viņš apraudzījis slimniekus uzņemšanas nodaļā. Piegājis pie pacienta, kurš sāpēs skaļi kliedzis, pielicis roku pie vēdera un teicis: šis var gaidīt. Piegājis pie otra pacienta, kurš klusiņš: nekavējoties uz galda! Kad klusiņajam pacientam attaisījuši vēderu, izrādījies, ka tur ir sastrutojis apendikss, jau plīsis. Lielais kliedzējs saņēmis medikamentozu terapiju, nākamajā dienā vēders jau bijis mīksts un nesāpīgs un varējuši viņu laist mājās. Lasīt visu

  • Kāda ir traumatologa piedzīvojumu un izturības terapija?

    Traumatologs MĀRTIŅŠ MALZUBRIS izturības sacensībās piedalās jau septiņus gadus un piekrīt dr. Olafa Libermaņa teiktajam, ka tikai tas ķirurgs, kas spēj noskriet maratonu, spēs arī stundām ilgi operēt. Mārtiņa garākā operācija ilgusi desmit stundu, bet vairākas diennaktis ilgas izturības sacensības, kad miegam atvēlētas vien piecpadsmit minūtes, piedzīvotas vairākkārt. Šovasar pārvests arī čempiona tituls no Latvijas čempionāta rogainingā. Sacensībās un ķirurga darbā ir daudz līdzību, bet par visu plašāk stāsta Martiņš. Lasīt visu

  • Neparastais ārsta instruments – intuīcija

    Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami...  Lasīt visu

  • Mediķu viedokļi par ārstu tiesībām

    Par ārstu tiesību jautājumiem un par savu pieredzi un saskari ar tiesību jautājumiem stāsta trīs ārsti. Traumatologs-ortopēds Valdis Andersons, ginekoloģe Dace Melka un ģimenes ārsts Igors Stoma. Lasīt visu

  • Dakter, tev arī ir tiesības!

    Pacientu tiesības parasti uzšķiļ dzirksteli: kuram ir tiesības un kuram pienākumi?! “Ja nezina likumus, tad šķiet, ka tiesības ir pacientam, bet ārstam – tikai pienākumi. Nezināmais rada neizpratni, šķietamu apdraudējumu. Ja ārsts orientējas savās tiesībās – zina, ko drīkst darīt un ko ne –, tā ir milzīga priekšrocība. Tādā veidā viņš var sevi pasargāt no juridiska rakstura problēmām,” uzsver RONALDS ROŽKALNS, ārsts un zvērināts advokāts. Lasīt visu

  • Kā pavēstīt sliktas ziņas?

    Acu kontakts ar pacientu vienā līmenī, klusa, piemērota vieta (nedarīt to pa tālruni vai garāmskrienot slimnīcas gaitenī), sēdēt pietiekami tuvu, nedramatizēt situāciju, savaldīt savas emocijas un neapspiest pacienta emocijas, nerunāt aplinkus, bet būt tiešam, stāstīt visu, neatstājot vietu neuzdotiem jautājumiem, pārliecināties, ka pacients saprot stāstīto, uzskicēt shematiski, iezīmēt pieturas punktus nākotnei – šie ir daži knifi, kā pasniegt sliktas ziņas. Tās ne vienmēr nozīmē fatālu diagnozi, tās var būt arī komplikācijas un diagnoze, kas ievērojami pazeminās pacienta dzīves kvalitāti. Ja pasaulē šīs iemaņas trenē īpašos apmācību kursos, uzrunātie ārsti teic, ka tos apguvuši personiskā pieredzē. Lasīt visu

  • Man patīk, ja lekcijās skan smiekli. Santa Purviņa

    Farmakoloģe docente SANTA PURVIŅA nupat izdevusi savu ceturto farmakoloģijas grāmatu. Ikdienā viņa strādā ar studentiem un ambulatori konsultē pacientus psihiatrijā, sapņo par rezidentūras izveidi klīniskajā farmakoloģijā, bet brīvajā laikā pa Latvijas mežu bezceļiem traucas ar enduro motociklu. Lasīt visu

  • Mēs to paveicām! Unikālās operācijas, uzdrīkstēšanās un riska cena

    Pirmā autologo cilmes šūnu transplantācija sirds muskulī četrus mēnešus vecam zīdainim ar sirds mazspēju. Sekmīga alogēnā asinrades cilmes šūnu transplantācija, kas trīs gadu laikā ļāvusi pilnībā izveseļoties akūtas limfoleikozes pacientam. Jauna metode, ārstējot pacientus ar lieliem kaulu defektiem. Divas veiksmīgas un pasaules mērogā unikālas operācijas pacientiem ar aknu cirozi. Nepretendējot pārskaitīt  Latvijas mediķu lielisko veikumu pērnajā gadā, drīzāk gribējām šajā bilancē “lasīt starp rindiņām”. Par to, kāda ir riska robeža un cena medicīnā. Par uzdrīkstēšanos, profesionālo izaicinājumu, gadiem rūpīgu gatavošanos un prasmi reaģēt neordināri. Par mācībām “pēc kaujas” un to, ko gaidīt tuvākajā nākotnē. Un, protams, par gandarījumu – līdzīgu amerikāņu filmu izskaņai: “We did it – mēs to paveicām!” Lasīt visu