Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.—2020. gadam rīcības virzienā “Vesels un darbspējīgs cilvēks” uzsvērts priekšlaicīgas mirstības un darbaspēju zaudējums un cēloņsakarība ar dažādiem veselības riskiem, riskantu alkohola lietošanu. [1] Alkohola lietošana rada ne tikai kaitīgas sekas veselībai, bet arī ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus indivīdiem un sabiedrībai kopumā.
Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar matu folikulus un tauku dziedzerus. Lai gan akne un tās varianti sastopami visās vecumgrupās, visbiežāk tā novērojama tieši pusaudžiem. Klīniskā aina ir variabla, veidojoties komedoniem, papulām, pustulām un mezgliņiem uz sejas un arī ķermeņa ādas.
Posturālas ortostatiskas tahikardijas sindroms (POTS) pirmo reizi atzīts 1993. gadā, pateicoties neirologam Filipam Lovam (Philip Low) un viņa kolēģiem. [1] Rakstā apkopota informācija par POTS un par nepamatotu sinusa tahikardiju, kad sirds frekvence nav proporcionāla fiziskā, emocionālā vai farmakoloģiskā stresa līmenim.
Savlaicīga glaukomas diagnozes noteikšana un atbilstīgas individualizētas terapijas sākšana palīdz saglabāt redzi, jo slimība progresē lēnāk.
“Dakter, bet ko man palietot imunitātei?”, “Man ir nogurums, nespēks, trūkst enerģijas”, “Es nopirku šīs tabletītes, vai būs labas?” — šī ir tikai daļa no jautājumiem, ko dzirdam savā ārsta kabinetā. Jāatceras: neko nevajag palietot lietošanas pēc un katram uztura bagātinātājam, mikroelementam ir sava vieta un laiks.
Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.
Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.
Lai gan hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (saukts arī par deguna polipozi un hronisku polipozu rinosinusītu) nav dzīvībai bīstama slimība, tā būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi diagnosticēt, kā arī ātri un efektīvi nodrošināt nepieciešamo terapiju, lai maksimāli uzlabotu pacienta ikdienu.
Pēdu ādas struktūra, salīdzinot ar citām ķermeņa daļām, ir unikāla. Tās loma ir pārvarēt un pielāgoties ārējiem stresoriem fiziskas slodzes apstākļos, tāpēc epidermā, lielākoties stratum corneum daļā, ir struktūras, kādu nav nekur citur, piemēram, telpiski izkārtots keratīns, lai nodrošinātos pret fizikāliem iedarbības faktoriem.
Katru gadu pasaulē dzīvību sev atņem 703 000 cilvēku, kas nozīmē vienu pabeigtu pašnāvību ik 40 sekundes. Pašnāvības ir ceturtais vadošais nāves iemesls (pēc ceļu satiksmes negadījumiem, tuberkulozes un vardarbības) 15—19 gadu vecumā. [1; 4]
