Asimptomātiska hiperurikēmija ir stāvoklis, kad urātu koncentrācija serumā ir palielināta, bet nav novēroti mononātrija urātu (MSU) kristālu nogulsnēšanās slimības simptomi, piemēram, podagra vai nierakmeņu slimība. Lai gan šīs klīniskās izpausmes var attīstīties jebkuram cilvēkam ar hiperurikēmiju jebkurā brīdī, aptuveni ⅔ vai vairāk paliek asimptomātiski, viņiem nekad neattīstās podagrisks artrīts, akūta vai hroniska hiperurikēmiska nefropātija vai urātu nefrolitiāze. [1—3]
Apvienojot vārdus “terapija” un “diagnostika”, radies termins “teranostika”, kas pēdējos desmit gados arvien izteiktāk iezīmē izmaiņas nākotnes nukleārās medicīnas un personalizētās terapijas jomā. Teranostika piedāvā konvencionālās terapijas “vienas zāles der visam” nomaiņu uz personalizētu, molekulāru un precīzāku ārstēšanas metodi.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākais mazasinības cēlonis bērna vecumā, bet dzelzs deficīts ir izplatītākais mikroelementu deficīts pasaulē gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. [1; 2]
Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Par ērču encefalītu, jādomā, ir dzirdējis katrs Latvijas iedzīvotājs, jo ik gadu, iestājoties siltākam laikam, atkal un atkal dzirdam par šo slimību. Un, lai kā cerētu, ka tieši šogad ērču encefalīta gadījumu nebūs, — tas nav iespējams. Ērcēm mūsu klimats patīk. Vīruss dabā cirkulē. Un, kamēr ir risks saslimt, nedrīkst apstāties sabiedrības izglītošanas darbs par slimību un tās profilakses iespējām, jo sekas ir ne tikai saslimšanas gadījums kopējā statistikā, bet cilvēks ar potenciālu darbspēju un funkciju zudumu.
Skatoties labdarības raidījumus par bērniem, kas cietuši no seksuālas, fiziskas un emocionālas vardarbības, vienmēr jādomā, ka ikvienam no šiem bērniem ir ģimenes ārsts. Ņemot vērā statistiku, mēs šos bērnus satiekam praksē, bet bieži pat nenojaušam, kas ar viņiem notiek.
Ambulatorajā praksē ir daudz pacientu, kas sūdzas par caureju. Parasti pacienti pamana, ka vēdera izeja kļūst biežāka, tā var būt gan formēta, gan neformēta. Ap 30 % šādu pacientu sūdzību saistītas ar funkcionāliem traucējumiem vai kairinātas zarnas sindromu (KZS).
Pēdējos 30 gados valstīs, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādaini, tiek runāts par faktu, ka ādas ļaundabīgo veidojumu skaits pieaug. Ādas audzēju problemātikā (diagnostikā un ārstēšanā) īpaši akcentē melanomas atpazīšanu, bet milzīgais gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, kuru mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni — bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu.
Hroniskas sāpes ir izplatīts stāvoklis primārajā veselības aprūpē ar aprēķinātu izplatību pasaulē — 20 %. Akūtu sāpju gadījumā pamata uzmanību vēršam sāpju cēloņa novēršanai, toties hronisku sāpju terapija lielākoties mērķēta uz sāpju seku novēršanu, funkciju un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
