Migrēna ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, tai skaitā, infarktu, insultu, trombiem un izmainītu sirds ritmu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Ziema ir gadalaiks, kad daudzi cilvēki gūst lielākas vai mazākas traumas. Traumatologu ikdiena ir pacienti, kam ziemas prieki beigušies bēdīgi: salauzta roka, sasista galva un citas traumas, kas sākotnēji šķiet viegli risināmas un sekas neatstāj. Vai tiešām?
Ķirurģiska pacienta dzīves kvalitāte mūsdienās nav iedomājama bez efektīvas atsāpināšanas. Neadekvāta pēcoperācijas perioda vadīšana pagarina atveseļošanos, atrašanās laiku stacionārā, palielina stacionēšanas izmaksas un intrahospitālo mirstību.
Muguras sāpes ir ļoti bieža veselības problēma pasaulē un iemesls, kas ietekmē gan darba kvalitāti, gan pacienta vispārējo labsajūtu. Muguras sāpju iemesli var būt dažādi, svarīgi ņemt vērā iespējamos ietekmējošos faktorus — vecumu, mazkustīgumu, aptaukošanos, blakusslimības, psiholoģiskos aspektus. Katrs pacients jāizvērtē individuāli.
No hroniskām sāpēm cieš apmēram 20 % Eiropas populācijas, tās biežāk skar sievietes un gados vecus cilvēkus. Sāpju pārvaldība kopumā vēl arvien nav apmierinoša, lielākoties tāpēc, ka trūkst pierādījumu par efektīvu ārstēšanu. Šajā rakstā pievēršamies mūsdienu pretsāpju piramīdas principam, kā arī opioīdu izrakstīšanas normām. [22]
Vācijas Sāpju izpētes asociācija atzīmējusi jau 40. gadadienu. Latvijā sāpju terapiju aktualizējam jau vairāk nekā 15 gadus, bet nevaram teikt, ka sāpju problemātika būtu atrisināta.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Jaunā pētījumā ar pelēm un žurkām zinātnieki izpētījuši, ka ibuprofēna arginātu var lietot lielākās devās bez kardiovaskulāro blakņu riska paaugstināšanās, kas ir būtiska problēma šobrīd pieejamo bezrecepšu pretsāpju produktu lietošanas gadījumā.
Sāpes pēc operācijām ir ļoti svarīgs jautājums daudziem pacientiem. Neatkarīgi no operācijas veida vai ķirurģiskās metodes sāpju pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Sāpēm mazinoties, kustības iespējams atsākt agrāk, hospitalizācijas laiks ir īsāks, izmaksas mazākas, pacienti apmierinātāki.
Kad Ivars Krastiņš, Liepājas reģionālās slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārsts un Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts, saka: es vairāk esmu vienpatis un man nepatīk cilvēku pūļi, noticēt ir nedaudz grūti.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Pieaugušie bieži nav informēti, ka uz viņiem attiecas vakcinācija, un domā, ka tas ir pakalpojums tikai maziem bērniem. Seniori mēdz teikt, ka viņu veselības stāvoklis vairs nav tāds, lai vakcinētos. Ir jūtama arī dezinformācijas ietekme — katrai vakcīnai sava. Šī raksta ietvaros ieskatāmies vakcinācijas aktualitātē pieaugušajiem un veicinām paši savu modrību, lai palielinātu aptveres rādītājus.
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
