No hroniskām sāpēm cieš apmēram 20 % Eiropas populācijas, tās biežāk skar sievietes un gados vecus cilvēkus. Sāpju pārvaldība kopumā vēl arvien nav apmierinoša, lielākoties tāpēc, ka trūkst pierādījumu par efektīvu ārstēšanu. Šajā rakstā pievēršamies mūsdienu pretsāpju piramīdas principam, kā arī opioīdu izrakstīšanas normām. [22]
Vācijas Sāpju izpētes asociācija atzīmējusi jau 40. gadadienu. Latvijā sāpju terapiju aktualizējam jau vairāk nekā 15 gadus, bet nevaram teikt, ka sāpju problemātika būtu atrisināta.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Jaunā pētījumā ar pelēm un žurkām zinātnieki izpētījuši, ka ibuprofēna arginātu var lietot lielākās devās bez kardiovaskulāro blakņu riska paaugstināšanās, kas ir būtiska problēma šobrīd pieejamo bezrecepšu pretsāpju produktu lietošanas gadījumā.
Sāpes pēc operācijām ir ļoti svarīgs jautājums daudziem pacientiem. Neatkarīgi no operācijas veida vai ķirurģiskās metodes sāpju pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Sāpēm mazinoties, kustības iespējams atsākt agrāk, hospitalizācijas laiks ir īsāks, izmaksas mazākas, pacienti apmierinātāki.
Kad Ivars Krastiņš, Liepājas reģionālās slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārsts un Intensīvās terapijas nodaļas virsārsts, saka: es vairāk esmu vienpatis un man nepatīk cilvēku pūļi, noticēt ir nedaudz grūti.
Audzēja gadījumā sāpes nosacīti var iedalīt divās daļās: hroniskās jeb bāzes sāpēs un izlaušanās sāpēs. Līdz ar to terapijas sastāvdaļa būs hronisko jeb bāzes sāpju kupēšana, visbiežāk izvēloties ilgdarbīgus medikamentus ar 12, (24), 72 stundu iedarbību. Izlaušanās sāpju mazināšanai izmanto ātras un īslaicīgas darbības medikamentus.
Gados veciem cilvēkiem bieži novēro izplatītas sāpes, kurām nav skaidra etioloģija. Pētījumā mēģināja noskaidrot faktorus, kas paaugstina šādu sāpju attīstību pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma.
Muguras sāpes ar vai bez apakšējo ekstremitāšu sāpēm ir visbiežākā problēma starp hronisko sāpju traucējumiem ar nozīmīgu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrības dzīvi un veselību. [1; 2] Veselības ekonomikas centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2010. gadā liecina, ka viena no visbiežākajām veselības problēmām, no kuras cieš Latvijas iedzīvotāji, ir sāpes.
Tensijas tipa galvassāpes (jeb saspringuma galvassāpes; angliski tension – spriedze, sasprindzinājums, stress) ir visbiežākā un izmaksu ziņā dārgākā hronisko galvassāpju forma pieaugušajiem. Tensijas tipa galvassāpes ir heterogēns sindroms, kas ietekmē gan diagnostiku, gan ārstēšanu. Pirms terapijas ļoti svarīgi ir noteikt pareizu diagnozi. Rakstā aplūkosim gan izmeklēšanas un diagnostikas īpatnības, gan ārstēšanas iespējas.
Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
