Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
Ar psoriāzi slimo aptuveni 3 % pasaules populācijas. Šiem pacientiem ir lielāks risks metabolisku, psihiatrisku, kardiovaskulāru un gastrointestinālu blakusslimību attīstībai, kuras pasliktina dzīves kvalitāti, ja psoriāze laikus netiek ārstēta un uzraudzīta un ja netiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts.
Onihomikozes bija, ir un būs nozīmīga infekcija, ar kuru jātiek galā iedzīvotājiem un veselības aprūpes speciālistiem, lai gan nemainīgi tiek uzsvērts progress sabiedrības zināšanās higiēnas jautājumos, mūsdienu diagnostikas metožu, antimikotisko medikamentu un podologu pakalpojumu pieejamība mūsu valstī. Dermatologa ikdienas praksē nereti jāuzklausa citu specialitāšu ārstu uzskati, farmaceitu viedokļi par antimikotisko medikamentu šķietamo bīstamību.
Tradicionāli strutainas ādas slimības asociējas ar bakteriālu infekciju, lai gan strutas var būt raksturīga ādas izpausme gan virālu infekciju, gan arī mikožu gadījumā. Plašā globālā pētījumā dokumentēti ~ 4,2 miljardi jaunu ādas un zemādas slimības gadījumu gadā, no kuriem ½ saistīti ar sēnīšinfekciju, bet 270 miljoni gadījumu saistāmi ar bakteriālu un 120 miljoni — ar virālu izsaucēju. [1]
Esam sagaidījuši vasaras pīķi — saules stari lutina, vairāk laika pavadām ārpus četrām sienām. Gaismas terapija brīnumaini ietekmē mūsu psihoemocionālo veselību! Bet vai atceramies par saules aizsargkrēma uzklāšanu, lai pasargātos no UV starojuma karcinogēnā efekta?
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Atopiskais dermatīts (AD) ir hroniska, iekaisīga ādas slimība, kuras klīniskā aina ir ļoti dažāda. Bērns, pieaugušais, seniors, pacients ar tumšu ādas krāsu — katrā no šiem gadījumiem klīnicists sastopas ar tikai šai pacientu grupai raksturīgām pazīmēm. Tā ir māksla laikus atpazīt AD, sākt atbilstīgu terapiju, lai sasniegtu mērķi — no niezes un izsitumiem tīru ādu un pilnvērtīgu dzīves kvalitāti pacientam.
Psoriāze ir iekaisīga, hroniska papuloskvamoza ādas slimība indivīdiem visās vecumgrupās, 2—3 % iedzīvotāju Eiropā. [1; 2] Psoriāzei ir vairāki klīniskie varianti, no kuriem biežākais — plātnīšveida psoriāze jeb psoriasis vulgaris, kas klīniski izpaužas ar norobežotām sārtām papulām un plātnītēm, klātām ar sudrabainām, irdenām zvīņām (1. attēls). Psoriāzes attīstībā nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai un provocējošiem ārvides faktoriem, bet galveno lomu psoriāzes patoģenēzē spēlē iekaisuma citokīni IL17 un IL23. [3]
Akne ir hroniska, iekaisīga, daudzfaktoru mata—tauku dziedzera vienības slimība. Pēdējos gados aizvien biežāk sāk pievērst uzmanību pieaugušo aknei. Akne pieaugušo vecumā var persistēt, recidivēt vai pirmo reizi parādīties pēc 25 gadu vecuma. [1; 2] Akne negatīvi ietekmē pacienta psihosociālo sfēru. Pacientiem biežāk novēro sliktāku pašvērtējumu, trauksmi, depresiju. [1; 3] Pieaugušo akne ir rezistentāka pret ārstēšanu nekā akne pusaudžu vecumā.
Pēdējos gadu desmitos ādas vēža sastopamība pieaugusi visā pasaulē, arī Latvijā. [1; 2] Ļaundabīgas melanomas gadījumu skaits eksponenciāli pieaudzis eiropiešiem ar I—III ādas fototipu. [3] Tiek ziņots, ka melanoma ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs grūtniecības periodā, sastopamība 5—10 gadījumi uz 100 000 grūtnieču, 25 % no visiem ļaundabīgajiem audzējiem, kas tiek diagnosticēti grūtniecības laikā. [1; 4; 5] Ir izdalīta atsevišķa diagnoze — ar grūtniecību asociēta melanoma. Tā ir melanoma, ko diagnosticē grūtniecības laikā vai 12 mēnešus postpartum. [6]
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Eiropas Urologu asociācijas (EAU) rīkotais kongress ir gada nozīmīgākais notikums Eiropas uroloģijā, kas pulcē vairāk nekā 10 000 dalībnieku no visas pasaules. EAU 40. kongress 2025. gadā norisinājās Spānijas galvaspilsētā Madridē, un tajā ar plašu un profesionālu delegāciju piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas pārstāvji.
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.