Dr. EDGARS ĶIECIS ir Latvijas Universitātes 3. gada rezidents dermatoloģijā, veneroloģijā, kurš pašlaik uz pusgadu ir apmaiņā Astūrijas Centrālajā universitātes slimnīcā (Hospital Universitario Central de Asturias) Spānijā. Viņa draudzīgā, atvērtā komunikācija ļoti piestāv spāņu saulainajam temperamentam. Pats gan smejoties teic, ka esot stresainākais kolēģis nodaļā.
Viņa prot iemācīt dermatoloģiju — tā par dermatoloģi, veneroloģi Dr. med. ILZI UPENIECI saka studenti. Forša daktere — teic pacienti. “Esmu mazliet stāstniece, mana stiprā puse ir komunikācija,” — saka pati Ilze Upeniece. Kārtību mīloša, ļoti disciplinēta — iespējams, tāpēc, ka augusi piecu bērnu ģimenē un savulaik apguvusi karatē. Ar viesmīlīgo latgaliešu saknēm, kam ģimene ir viena no lielajām dzīves vērtībām.
“Pašreizējo savas dzīves posmu es raksturotu kā meža ceļu. Stāvi uz takas un domā: pa labi mežs — vari palikt Latvijā, pa kreisi — mežs, vari doties uz ārzemēm,” saka jaunais ārsts, dermatologs venerologs ARTŪRS KAĻVA. Un piebilst, ka nav no tiem, kuri domā, ka ārzemēs zāle ir zaļāka. Atslēgas vārds ir “balanss”. Ja izdosies atrast līdzsvaru starp to, kas patīk un kas svarīgi — starp klīnisko dermatoloģiju un veneroloģiju un Latvijas iespējām palīdzēt pacientam, viņš gribētu palikt Latvijā.
Viena no būtiskām pieredzēm Covid–19 kontekstā noteikti ir darbs no mājām. Nav jau tā, ka nezinājām par darbu attālināti, taču vīruss mūs visus nolika uz lāpstiņām — pielāgojies! Ko medicīnā var un ko nevar attālināti? Apkopojām viedokļus, kā ārsti strādā (strādāja) ārkārtas situācijā.
Tie, kas daudz dara, daudz arī pagūst, intervijas laikā atzīst Dr. med. ELGA SIDHOMA, sertificēta dermatoloģe un veneroloģe. Viņa ir lielisks piemērs teiktajam, jo spēj sekmīgi apvienot ārstes pienākumus vairākās ārstniecības iestādēs ar docētājas un katedras vadītājas pienākumu izpildītājas pienākumiem Rīgas Stradiņa universitātē.
Katru dienu kaut maziem soļiem, bet uz priekšu — šādu moto sev izvēlējies dermatologs, dermatoskopijas aizsācējs Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes dermatoloģijas katedras asistents RAIMONDS KARLS.
Pacients izvēlas savu ārstu. Bet vai taisnība pretējam apgalvojumam: ārsts veido savu pacientu loku? Kā personība ar savu temperamentu, raksturu, izturēšanos pievelk konkrētus pacientus, piemēram, lietišķākus, tādus, kam netīk izplūst garās sarunās vai — gluži pretēji — kas bez sausas anamnēzes un sprieduma vēlas sirsnīgu uzmundrinājumu.
Kā mazināt mirstību no ādas vēža, kā veicināt agrīnu diagnostiku, kā par ādas vēža profilaksi runāt ar pacientiem? Un visbeidzot, kāpēc ādas vēzim senākās mācību grāmatās varēja atļauties veltīt vien dažas lappuses, bet šodien tēma ir ļoti aktuāla un saslimstības un mirstības dati ir satraukumu rosinoši. Šos jautājumus 24. aprīlī kopējā Eiromelanomas dienai veltītā konferencēs risināja dermatologi, onkologi, pieaicinot arī mediju pārstāvjus un nozares ministru.
Daudzie studiju gadi aiz muguras un jaunie ķirurgi, dermatologi, urologi, neirologi, ģimenes ārsti... iziet dzīvē. Kas īsti ietilpst jaunajam ārstam nepieciešamajā starta komplektā, lai profesionālajā izaugsmē sasniegtu augstākās virsotnes?
“Man darbs ir pirmajā vietā,” — tā attieksmi pret ārstes, kolektīva vadītājas un lektores pienākumiem augstskolā raksturo Rīgas 1. slimnīcas Ādas un STS slimību klīniskā centra vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras asociētā profesore ILONA HARTMANE.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
