Klīniskā barošana ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kritiski slimu pacientu ārstēšanā, mazinot komplikāciju risku. [1] Jēdziens “uztura terapija” nozīmē uzturvielu nodrošināšanu cilvēkiem, kas paši nav spējīgi uzņemt šo vielu atbilstīgu daudzumu, lai nodrošinātu ķermeņa metabolisma enerģētisko vajadzību, kā arī izteikta hiperkatabolisma gadījumā, kas palielina pamata vielmaiņu un rada enerģētisko nepietiekamību, kuras rezultātā notiek organisma šūnu degradācija un attīstās malnutrīcija.
Kuņģa-zarnu trakta uzdevums neaprobežojas tikai ar barības vielu gremošanu un absorbciju. Svarīga funkcija ir aizsardzība pret potenciāliem patogēniem (to skaitā alergēniem) un tolerance pret nekaitīgiem aģentiem. Lai antigēns izraisītu imunoloģisku reakciju, tam jātiek garām kuņģa-zarnu trakta aizsardzības sistēmai, kam ir divu veidu mehānismi: imunoloģiskie un ne-imunoloģiskie. No tā, kādā veidā potenciālais alergēns šķērso kuņģa-zarnu trakta aizsargbarjeras, var būt atkarīgs tā potenciāls. Rakstā vērsta uzmanība uz ne-imunoloģiskiem kuņģa-zarnu trakta aizsardzības mehānismiem, uzsverot pilnvērtīgi funkcionējoša kuņģa-zarnu trakta lomu pārtikas alerģijas gadījumā.
Vēsturiski galvenais uztura ieteikumu mērķis bija nodrošināt augošo bērna organismu ar nepieciešamajām vielām, lai novērstu deficīta stāvokļus un slimības, kas ar tiem saistās. Mūsdienīgas uztura rekomendācijas domātas labas veselības nodrošināšanai un hronisku slimību profilaksei dzīves garumā. Tā kā visa pamatā ir labs uzturs, uzdevu sev jautājumu: vai mēs protam pabarot agrīna vecuma bērnu un ieteikt pareizāko ēdienu atbilstoši individuālām īpatnībām? Grūti. Piedāvāju dažas jaunākās rekomendācijas par papildu uztura lietošanas uzsākšanu zīdaiņiem.
Datortehnoloģijas mūsu pasauli pēdējo gadu desmitu laikā ir būtiski mainījušas. Ik dienu dzirdam par tādām novitātēm kā virtuālā pasaule, virtuālās spēles, virtuālā sarakste, virtuālās konferences, un tagad ir iespējama arī virtuāla dobu orgānu izmeklēšana. Šajā apskatā pievērsīsimies jaunam radioloģiskam izmeklējumam – virtuālajai kolonoskopijai – kas kļūst aizvien pieejamāks arī Latvijā. Kādos gadījumos piedāvāt pacientam šo izmeklējumu, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi un – kāda ir šīs metodes pieejamība?
HLA molekulas, APF-1, MHC-1, MHC-2, ubikvitīns, lizo-, ribo- protea- somas un citas sōmas... burti un nosaukumi, kas pārpludina mūsdienu zinātnisko literatūru. Bet cik daudz mēs zinām par šo lietu bioloģisko jēgu? Šajā rakstā lasītājs atradīs atbildi uz šo un vienu otru citu patiešām intriģējošu jautājumu (piemēram – vai eksistē arheji?) par mūsu pasaules apbrīnojami viedo iekārtojumu.
Kairinātu zarnu sindroms piemetas trakam cilvēkam, vai kairinātas zarnas padara cilvēku traku? Tāds varētu būt vienlaikus moto un jautājums, kuru mēģināšu izgaismot. Var jautāt, kāda daļa man, gastroenterologam, par to, kā strādā galvas smadzeņu garoza? Atbilde – ir gan daļa, turklāt ļoti liela. Jo visbiežāk sastopamās hroniskās kuņģa-zarnu trakta slimības ir tā saucamie funkcionālie gremošanas orgānu traucējumi. Šīs slimības ir gastroenterologu ikdiena, tās padara dzīvi grūtu ne vien daudziem pacientiem, bet arī viņu ārstiem. Un var pieļaut domu, ka šo traucējumu īstenā izcelsmes vieta ir smadzenes – garoza vai zemgarozas centri.
Divertikuloze ir izplatīta slimība un viena no izplatītākajām atradēm resnajā zarnā. Divertikuli var veidoties visās gremošanas trakta daļās, bet 80-90% gadījumu novēro tieši resnās zarnas divertikulozi. Demonstrācijas mērķis – parādīt divertikulozes komplikāciju (divertikulīta) diagnostiku un sekmīgu konservatīvo ārstēšanu.
Lai runātu par diafragmas barības vada atveres trūci, tika veidota vienkāršotu praktisko jautājumu ķēde: kas ir norma, kas – novirze? → ko nozīmē šādas novirzes ārstēšana? → ārstēt konservatīvi vai ķirurģiski? → vai ķirurģiska ārstēšana ir sarežģīta un grūti izpildāma? → vai visiem pacientiem nepieciešama aktīva terapija?
Krona slimība (KS) ir viena no mūsdienās pētītākajām patoloģijām gastroenteroloģijas jomā. Ir daudz neskaidrību gan par tās etioloģiju, gan patoģenēzes norisēm, gan ārstēšanas taktiku. Šī literatūras apskata primārais mērķis nav sniegt praktiskas rekomendācijas, bet apkopot jaunākās zinātniskās atziņas par Krona slimību, kas parādās pasaules medicīniskajā literatūrā. Tas savukārt ļautu palūkoties uz šo slimību no mazāk ikdienišķas puses.
Šoreiz sīkāk apskatīšu īpašu hroniska aizcietējuma paveidu, kas biežāk piemeklē jaunas, reproduktīva vecuma, fiziski aktīvas sievietes. Kas tad īsti ir šī refraktārā vēdera aizcietējuma cēlonis? Un kā ar to tikt galā?
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pieaugušajiem bez arteriālas hipertensijas pētījuma sākumā labāka kognitīvā funkcija sākotnēji bija saistīta ar zemākām izredzēm attīstīties hipertensijai aptuveni 6 gadu novērošanas laikā, turklāt šo saistību daļēji mediēja aptaukošanās.
Pierādījumi par kafijas un tējas patēriņa saistību ar kaulu minerālo blīvumu (BMD) sievietēm pēcmenopauzes vecumā joprojām ir pretrunīgi. Iepriekšējie pētījumi nav analizējuši šīs saistības, izmantojot atkārtotus gan dzērienu patēriņa, gan BMD mērījumus ilgā laika periodā. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt ilgtermiņa saistību starp kafijas un tējas patēriņu un BMD sievietēm gados.
Metastāzes limfmezglos ir stingri prognostisks faktors audzēja recidīvam pēc pankreatomijas lokalizēta aizkuņģa dziedzera neiroendokrīna vēža (PanNET) gadījumā. Tomēr lielai daļai pacientu šo metastāžu nav, bet audzējs recidivē. Lai izveidotu un validētu audzēja recidība un izdzīvotībs riska rādītājus pacientiem ar limfmezglu negatīvu (LN-) PanNET, veikts retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums ASV.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmoreiz veiksmīgi īstenota inovatīva kardioneiro ablācijas metode, izmantojot radiofrekvences enerģiju, lai diviem pacientiem novērstu smagas sirds bradikardijas lēkmes – dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos, ko izraisa parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīga aktivācija. Operācijas veica Austrumu slimnīcas aritmologi sadarbībā ar kardiologu Aigaru Rubuli, kurš patlaban strādā Sālgrēna universitātes slimnīcā Gētebrogā.
