Jaunākās publikācijas atbalsta iepriekšējos novērojumus par novecošanos, kas saistīta ar selektīvu zarnu funkcijas samazināšanos: garšas izmaiņas, barības vada sfinktera kustīgums, kuņģa iztukšošanās un muskuļu—zarnu (mioenterisko) nervu pinuma neironu izmaiņas, kas saistītas ar zarnu tranzītu un var ietekmēt svaru.
Jau 2013.gada sistemātiskā pārskatā secināja, ka no atsevišķām probiotikām ir uzlabojumi pacientiem ar iekaisīgās zarnas slimību (IKS) un citām kuņģa un zarnu trakta problēmām. Šī pārskata mērķis bija atjaunināt ziņojumu ar jaunāko pētījumu rezultātiem.
Varētu būt, ka uz pasaules nav cilvēka, kurš vismaz vienu reizi dzīvē nav piedzīvojis akūtas caurejas epizodi. Lielākajā daļā gadījumu caureja pieaugušajam nav dzīvību apdraudoša, taču bērniem bīstama var būt pat it kā banāla rotavīrusa infekcija.
Pētnieki atklājuši statistisku saistību starp pneimoniju gados veciem cilvēkiem un protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu. Lai gan PSI vēl arvien ir piemērotākie medikamenti, lai neitralizētu kuņģa skābi cilvēkiem ar atvilņa slimību vai kuņģa čūlu, pētījuma rezultāti liek aizdomāties, ka PSI lietošana nav tik droš kā iepriekš tika uzskatīts.
Mīļie kolēģi! Savādas ģeķības stumdīts, nospriedu, ka nupat pienācis īstais brīdis, lai ar jums paspriedelētu par labi zināmu un daudziem, pieļauju, pat pamatīgi apnikušu lietu, proti, par to, kā mūsu ārējie un iekšējie orgāni tiek apgādāti ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām vielām.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) ir bieža gremošanas trakta augšdaļas slimība ekonomiski attīstītās valstīs. Mūsdienās GEAS izplatība palielinās cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Novērojumi liecina, ka ar šo slimību vienādi bieži slimo gan sievietes, gan vīrieši.
Žultsakmens izraisīts ileuss ir reta žultsakmeņu slimības komplikācija. [1] Tas attīstās 0,3—0,5 % pacientu ar žultsakmeņu slimību. Ar žultsakmeņu slimību biežāk slimo sievietes, arī žultsakmens izraisīts ileuss biežāk attīstās sievietēm. [4]
Tuvojas svētku laiks. Uzņemšanas nodaļās, ģimenes ārstu uzgaidāmajās telpās pieaugs to pacientu skaits, kas sūdzēsies par sātīgo svētku vakariņu sekām: dedzināšanu, vemšanu, caureju, sāpēm un diskomfortu vēderā. Katrai problēmai ir savs risinājums — par to šajā rakstā.
Doctus novembra numurā Latvijas medicīnas nozaru līderiem vaicājām par nākotnes medicīnas izaicinājumiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies? Šajā numurā tematu turpinām.
1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.
Katram piektajam bērnam ar obstruktīvu miega apnoju (OSA) un preoperatīvi ieplānotu stacionēšanu intensīvās terapijas nodaļā pēc tonsilektomijas piedzīvotas respiratoras komplikācijas. Pie šādas atziņas nonākuši pētījuma autori, kas veikuši viencentra novērojumu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži sastopamas respiratoriskas komplikācijas pēc tonsilektomijas pediatriskiem OSA pacientiem un kādi ir iespējamie riska faktori.
KRISTĪNE un SURADŽS INDAKA (Suraj Indaka) MUNASINGHES ir pāris, kas viens otru papildina gan ikdienas dzīvē, gan profesionālajā darbībā — neirologs un ergoterapeite, audzina meitiņu un sapņo par rāmu dzīvi mazpilsētā. Viņi lieliski apvieno kultūru un raksturu dažādību un apliecina, ka mīlestības vārdā ir iespējams viss — arī no tālās Šrilankas pārcelties uz dzīvi Latvijā, perfekti apgūt latviešu valodu, studēt rezidentūrā nacionālajā programmā un ar lepnumu strādāt reģionālajā slimnīcā.
Latvijā tikai 14% vīriešu, saskaroties ar mentālās veselības problēmām, ir meklējuši profesionālu palīdzību, liecina sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” rīkotāju un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā Latvijas vīriešu aptauja. Vienlaikus katrs trešais vīrietis atzīst, ka pēdējā gada laikā piedzīvojis mentālās veselības grūtības. Situācija ir satraucoša arī plašākā kontekstā – Latvijā joprojām vīriešu pašnāvību skaits ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Īpaši kritiska situācija ir vecuma grupā no 45 līdz 59 gadiem.
Sievietēm ar hipertensīviem traucējumiem grūtniecības laikā neatkarīgi no tā, vai tie tika diagnosticēti pirms dzemdībām, dzemdību laikā vai pēcdzemdību periodā, bija augstāks jaunas hipertensijas attīstības risks nekā personām bez šādiem traucējumiem.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
