Palienējot Viljama Šekspīra leģendāro frāzi «Būt vai nebūt — tāds ir jautājums», varētu vaicāt par Saeimā virzīto Latvijas Pediatru asociācijas ieceri atjaunot pediatriskās aprūpes tīklu Latvijā. Analizējam situāciju un apkopojam viedokļus par un viedokļus pret.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 50 % hronisko slimību pacientu ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Dzīvesgudri un pieredzējuši ārsti saka: izveseļošanās procesā iesaistīti trīs: slimība, ārsts, kas mēģina slimību regulēt, un pacients, kas (ne)iesaistās veselības atgūšanā. Turklāt nereti slimība uzvedas tāpat kā pacients, un uzvedību ietekmē ļoti daudzi faktori.
Ceturtdien, 2018.gada 4. Janvārī , NVD apgalvoja, ka tehnisku traucējumu e-veselībā vairs neesot, bet piektdien pēc 16.00 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma.
No šā gada 1. janvāra ģimenes ārstiem obligāta ir e-veselības sistēmas lietošana. Doctus gada nogalē vaicāja ārstu prognozes: kāda izskatīsies ikdiena janvārī.
Pirms četriem gadiem LĪGA ZĀĢERE, Liepājas ģimenes ārste ar divdesmit gadu stāžu, izveidoja SIA “āp Doctus”. “Ir mainījies tikai juridiskais statuss, bet darbs palicis tas pats, kas iepriekš,” saka daktere un atzīstas, ka pie nosaukuma tikusi ātri.
Vai ģimenes ārsts varētu būt pieejamāks saviem pacientiem? Veikt vairāk manipulāciju? Darīt savu darbu kvalitatīvāk? Veselības aprūpes sistēmas reformā Veselības ministrija “uzzīmējusi” ideālo ģimenes ārsta praksi. Ko par to domā paši ģimenes ārsti?
Par grūtajiem pacientiem sauc tos, kas komunikācijā ir sarežģīti: vienmēr vai bieži rodas pārpratumi, spēcīgas emocijas un konflikti, kas traucē gan diagnostikas, gan ārstēšanas procesam. Kā novilkt robežas un neizsīkt?
Būs jābūt atvērtam nezināmajam svešā pilsētā vai jāstāv rindā uz praksi, varbūt jāstājas bezdarbniekos. Kursos vai pašmācības ceļā būs jāmācās uzņēmējdarbība, jāzog laiks ģimenei, jāliek lietā izdoma, jāiesaista izpalīdzīgi draugi, radi... Tas viss — lai tiktu pie savas prakses!
Ir cilvēki, par kuriem teic, ka viņi ir koši. Viņi var patikt, var nepatikt, bet savu košumu viņi saglabā. Un tas pavīd dažādos veidos: smaidā, uzrunā, straujās kustībās, izteikumos, domās un pārdomās... Tik precīzi par ģimenes ārsti MARIKU GRŪSLI!
Ik pa laikam ziņu lentes rotā virsraksti, ka uz Latviju pārvietotas personas no Sīrijas, Eritrejas, Irākas..., kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Un arī apmulsums — visi pirmie 23 aizsardzības statusu ieguvušie ir prom. Vācijā! Skaidrs, ka patvēruma meklētāji ir mūsu tagadne un nākotne. Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma viņiem ir gatava?
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Pētnieki Apvienotajā Karalistē veikuši gadījumu kontroles pētījumu FOCUS (Foot/ankle Osteoarthritis and Cognitive Impairment in retired UK Soccer players) kohortā, lai noteiktu, vai pēdas/potītes traumas ir neatkarīgs riska faktors osteoartrīta (OA) attīstībai pensionētiem profesionāliem futbolistiem.