Aizrautīgā stāstniece ar starojošo vārdu Mirdza un mirdzošo uzvārdu Stare mazus un lielus pacientus ārstē jau trīsdesmit sešus gadus un kopš šā gadsimta sākuma vada savu ģimenes ārsta praksi Līvānos. Kopš laiku sākuma jutusi aicinājumu būt bērnu daktere un vēl šobaltdien sirdī un dvēselē palikusi pediatre.
Palienējot Viljama Šekspīra leģendāro frāzi «Būt vai nebūt — tāds ir jautājums», varētu vaicāt par Saeimā virzīto Latvijas Pediatru asociācijas ieceri atjaunot pediatriskās aprūpes tīklu Latvijā. Analizējam situāciju un apkopojam viedokļus par un viedokļus pret.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 50 % hronisko slimību pacientu ir nelīdzestīgi zāļu lietošanā. Dzīvesgudri un pieredzējuši ārsti saka: izveseļošanās procesā iesaistīti trīs: slimība, ārsts, kas mēģina slimību regulēt, un pacients, kas (ne)iesaistās veselības atgūšanā. Turklāt nereti slimība uzvedas tāpat kā pacients, un uzvedību ietekmē ļoti daudzi faktori.
Ceturtdien, 2018.gada 4. Janvārī , NVD apgalvoja, ka tehnisku traucējumu e-veselībā vairs neesot, bet piektdien pēc 16.00 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma.
No šā gada 1. janvāra ģimenes ārstiem obligāta ir e-veselības sistēmas lietošana. Doctus gada nogalē vaicāja ārstu prognozes: kāda izskatīsies ikdiena janvārī.
Pirms četriem gadiem LĪGA ZĀĢERE, Liepājas ģimenes ārste ar divdesmit gadu stāžu, izveidoja SIA “āp Doctus”. “Ir mainījies tikai juridiskais statuss, bet darbs palicis tas pats, kas iepriekš,” saka daktere un atzīstas, ka pie nosaukuma tikusi ātri.
Vai ģimenes ārsts varētu būt pieejamāks saviem pacientiem? Veikt vairāk manipulāciju? Darīt savu darbu kvalitatīvāk? Veselības aprūpes sistēmas reformā Veselības ministrija “uzzīmējusi” ideālo ģimenes ārsta praksi. Ko par to domā paši ģimenes ārsti?
Par grūtajiem pacientiem sauc tos, kas komunikācijā ir sarežģīti: vienmēr vai bieži rodas pārpratumi, spēcīgas emocijas un konflikti, kas traucē gan diagnostikas, gan ārstēšanas procesam. Kā novilkt robežas un neizsīkt?
Būs jābūt atvērtam nezināmajam svešā pilsētā vai jāstāv rindā uz praksi, varbūt jāstājas bezdarbniekos. Kursos vai pašmācības ceļā būs jāmācās uzņēmējdarbība, jāzog laiks ģimenei, jāliek lietā izdoma, jāiesaista izpalīdzīgi draugi, radi... Tas viss — lai tiktu pie savas prakses!
Ir cilvēki, par kuriem teic, ka viņi ir koši. Viņi var patikt, var nepatikt, bet savu košumu viņi saglabā. Un tas pavīd dažādos veidos: smaidā, uzrunā, straujās kustībās, izteikumos, domās un pārdomās... Tik precīzi par ģimenes ārsti MARIKU GRŪSLI!
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
