Mēdz teikt, ka ceļojot mēs apgūstam vairāk nekā ikkurā katrā citā veidā. Varbūt tāpēc ārsti ir tik lieli ceļotāji?! Garšas, vēstures, satikto cilvēku, neparedzamu situāciju, iespaidu, pieredzes kolekcionāri.
“Lai strādātu, baterijas ir jāuzlādē,” saka Liepājas reģionālās slimnīcas ginekoloģe IEVA RAMANE. “Citi to dara skrienot, citi bauda kultūras pasākumus, citi lielpilsētā, bet es dabā.” Savulaik vecāki Ievu iepazīstināja ar ūdenstūrismu, un pie tā viņa ir palikusi.
“Man ir tik laba profesija! Vienmēr patikuši bērni un ziedi. Visu izdevies apvienot, ar visu esmu lutināta. Katru dienu satieku mazus bērniņus, man dāvina arī ziedus un pašai ir savs dārzs. Tas ir tik forši,” smaidot un izrādot pašas un ģimenes veidoto dārzu, kas krāšņi aug un zied jau vairāk nekā desmit gadu garumā, saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste INGUNA ZUPA. Zupu ģimene ir cēsnieki, un Briežu ielu viņi sauc par savu oāzi zemes virsū.
Otolaringoloģe AINA KRAVALE un ginekologs JURIS URTĀNS ir pamanāmi ne tikai Preiļos. Izcili savu specialitāšu pārstāvji, aktīvi ikdienas dzīvē, enerģijas, gudrības un labsirdības pilni, aizrautīgi piedalās kultūras pasākumos. Tādi viņi ir vienmēr — gan kā dzīvesdraugi, gan kā darba kolēģi un biznesa partneri.
Pacients izvēlas savu ārstu. Bet vai taisnība pretējam apgalvojumam: ārsts veido savu pacientu loku? Kā personība ar savu temperamentu, raksturu, izturēšanos pievelk konkrētus pacientus, piemēram, lietišķākus, tādus, kam netīk izplūst garās sarunās vai — gluži pretēji — kas bez sausas anamnēzes un sprieduma vēlas sirsnīgu uzmundrinājumu.
Kad notiek mūsu saruna, viņas dzīvē ir Jurģi. No Desavas, pilsētas Austrumvācijā, latviešu ginekoloģe KARĪNA BREMMERE pārceļas uz Bavārijas dienvidrietumiem. Skaidrā laikā varot redzēt Alpus, kas pa gaisa līniju sākas pēc nieka simts kilometriem. Pēc četrarpus gadu darba pieredzes Vācijā viņa iegādājusies privātpraksi.
“Nekas nenotiek uzreiz un ātri, bet, ja regulāri atgādini, tad solīti pa solītim aiziet,” saka Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente prof. Dace Rezeberga. Viņa stāsta par asociācijas redzējumu un aktuālajiem darbiem.
Kas tur īpašs, dzīvības pusē taču stājas visi mediķi jau pēc definīcijas, vai ne? Bet Dr. GINTS LAPIŅŠ, Vidzemes slimnīcas dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts, to izdarījis vēl īpaši.
Vai nu palīdzēs daktere Tirāne, vai neviens – ar šādiem vārdiem sievietes, kam neizdodas ieņemt vai iznēsāt bērniņu, pie viņas bieži vien sūta kolēģi. Viņa ar pacientēm nečubinās, ir lietišķa, dažkārt arī paskarba, taču pie ginekoloģes endokrinoloģes ASTRĪDAS TIRĀNES prakses kabineta vienmēr kāda sieviete gaida uz pieņemšanu.
Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā?
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Akūts vidusauss iekaisums ir vidusauss gļotādas iekaisums, kas skar bungdobumu, aizauss kaula šūnas un Eistāhija (tuba auditiva) kanālu. Biežākais akūta vidusauss iekaisuma cēlonis ir infekcija, kas vidusausī parasti nonāk no aizdegunes caur Eistāhija kanālu. Iekaisuma procesā veidojas tuba auditiva disfunkcija, kas rada vienvirziena vārstules efektu — inficētais sekrēts iekļūst vidusausī, bet tūska kanālā neļauj nodrošināt pilnvērtīgu drenāžu un ventilāciju.
No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.
Sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) ASV klīniskajā praksē līdz šim nav raksturoti reziduālie riski sliktam klīniskajam iznākumam, neskatoties uz nozīmēto četrkāršo farmakoterapiju. Retrospektīva kohortas pētījuma ietvaros tika analizēti klīniskie iznākumi un veselības aprūpes izmaksas pacientiem, kas HFrEF hospitalizēti un izrakstoties saņēmuši četrkāršu sirds mazspējas terapiju.
Semaglutīds ir pierādījis spēju samazināt progresēšanas risku uz 2. tipa cukura diabētu pacientiem pēc miokarda infarkta ar lieko svaru vai aptaukošanos bez cukura diabēta. Tomēr semaglutīda terapijas ieviešana ikdienas klīniskajā praksē ir sarežģīta augsto izmaksu un ierobežotās pieejamības dēļ.
