Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja <em>Dr.</em> SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.
Ir saulaina diena, un daktere RITA KUKULE mani sagaida pie savas mājas vārtiem. “Man patīk visu laiku būt kustībā. Man ir manas metrīgās dobes ar pieciem burkāniem un piecām bietēm, zirņiem, skābenēm, arī zāle jāpļauj,” daktere ved cauri skaisti iekoptam pagalmam, kur peonijas birdina ziedlapas. Joprojām darbīga arī profesionāli — ginekoloģijā rit dakteres Kukules 61. gads, savulaik vadījusi LAGS centru, tagad konsultē pacientes ambulatori.
Norunātās intervijas laiks Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikā nedaudz kavējas. Daktere DACE MELKA vēlāk atzīs: ja agrāk varēja pusstundā pacienti nokonsultēt, tagad citkārt nesanāk. Pacientes bieži pie viņas nāk pēc galējā viedokļa. Ginekoloģijā Melku uzvārds komentārus neprasa. Dr. Dace Melka medicīnā strādā vairāk nekā 50 gadus. “Strādā” nebūs precīzs vārds, jo viņas dzīve gandrīz par simts procentiem piederējusi operatīvajai ginekoloģijai.
Jau mazliet vairāk nekā gadu ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. KLINTA LISNERE ir atgriezusies Latvijā un katru dienu liek lietā zināšanas, ko ieguva King’s College slimnīcā Fetālās medicīnas institūtā (Harris Birthright Research Centre) Londonā. Tur viņa divus gadus mācījās pie viena no augļa medicīnas pamatlicējiem — profesora Kypros Nicolaides.
Docētāja RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā, ginekoloģe, ultrasonoskopijas un kolposkopijas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā un vairākās privātās ārstniecības praksēs, pētniece — Dr. med. JANA ŽODŽIKA savā darbadienā pagūst daudz, jo vecāki un vecvecāki ieaudzinājuši, ka darbs jādara rūpīgi un līdz galam. Gūt panākumus palīdz arī tādas rakstura iezīmes kā neatlaidība un spītība. Un vēlme arvien apgūt ko jaunu.
VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības.
“Mans lielākais dzīves kūlenis? Tas, ka “aizkūleņoju” prom no Latvijas uz Itāliju, tad Šveici,” smejoties saka ginekoloģe VITA ZAČESTA, taču nopietni piebilst: “Zinu, ka gribu atgriezties Latvijā.” Iedvesmas cilvēks, ideāliste, kura domā, ka skaistākais darbs pasaulē ir ginekologa un dzemdību speciālista profesija, bet par saviem lielākajiem dzīves skolotājiem sauc ģimeni — vīru un trīs bērnus.
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
ILZE KREICBERGA neonatoloģijai veltījusi vairāk nekā 30 gadu. Pievērsties šai medicīnas jomai viņu mudinājis kāds personīgs notikums, bet, kad pēc obligātās sadales viņa, dzimusi rīdziniece, nonāca Dobeles slimnīcā, bija skaidrs: mazpilsētā viņa noteikti nepaliks.
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.
Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
