Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja <em>Dr.</em> SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.
Ir saulaina diena, un daktere RITA KUKULE mani sagaida pie savas mājas vārtiem. “Man patīk visu laiku būt kustībā. Man ir manas metrīgās dobes ar pieciem burkāniem un piecām bietēm, zirņiem, skābenēm, arī zāle jāpļauj,” daktere ved cauri skaisti iekoptam pagalmam, kur peonijas birdina ziedlapas. Joprojām darbīga arī profesionāli — ginekoloģijā rit dakteres Kukules 61. gads, savulaik vadījusi LAGS centru, tagad konsultē pacientes ambulatori.
Norunātās intervijas laiks Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikā nedaudz kavējas. Daktere DACE MELKA vēlāk atzīs: ja agrāk varēja pusstundā pacienti nokonsultēt, tagad citkārt nesanāk. Pacientes bieži pie viņas nāk pēc galējā viedokļa. Ginekoloģijā Melku uzvārds komentārus neprasa. Dr. Dace Melka medicīnā strādā vairāk nekā 50 gadus. “Strādā” nebūs precīzs vārds, jo viņas dzīve gandrīz par simts procentiem piederējusi operatīvajai ginekoloģijai.
Jau mazliet vairāk nekā gadu ginekoloģe, dzemdību speciāliste Dr. KLINTA LISNERE ir atgriezusies Latvijā un katru dienu liek lietā zināšanas, ko ieguva King’s College slimnīcā Fetālās medicīnas institūtā (Harris Birthright Research Centre) Londonā. Tur viņa divus gadus mācījās pie viena no augļa medicīnas pamatlicējiem — profesora Kypros Nicolaides.
Docētāja RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā, ginekoloģe, ultrasonoskopijas un kolposkopijas speciāliste Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikā un vairākās privātās ārstniecības praksēs, pētniece — Dr. med. JANA ŽODŽIKA savā darbadienā pagūst daudz, jo vecāki un vecvecāki ieaudzinājuši, ka darbs jādara rūpīgi un līdz galam. Gūt panākumus palīdz arī tādas rakstura iezīmes kā neatlaidība un spītība. Un vēlme arvien apgūt ko jaunu.
VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības.
“Mans lielākais dzīves kūlenis? Tas, ka “aizkūleņoju” prom no Latvijas uz Itāliju, tad Šveici,” smejoties saka ginekoloģe VITA ZAČESTA, taču nopietni piebilst: “Zinu, ka gribu atgriezties Latvijā.” Iedvesmas cilvēks, ideāliste, kura domā, ka skaistākais darbs pasaulē ir ginekologa un dzemdību speciālista profesija, bet par saviem lielākajiem dzīves skolotājiem sauc ģimeni — vīru un trīs bērnus.
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
ILZE KREICBERGA neonatoloģijai veltījusi vairāk nekā 30 gadu. Pievērsties šai medicīnas jomai viņu mudinājis kāds personīgs notikums, bet, kad pēc obligātās sadales viņa, dzimusi rīdziniece, nonāca Dobeles slimnīcā, bija skaidrs: mazpilsētā viņa noteikti nepaliks.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
