Vēl aizvien valda uzskats, ka vējbakas ir viegla un pašlimitējoša bērnu infekcijas slimība, taču literatūras dati liecina, ka 2—6 % vējbaku pacientu attīstās komplikācijas un līdz pat 80 % gadījumu tās attīstās iepriekš veseliem pacientiem. Riska grupā ir jaundzimušie, pusaudži, pieaugušie un pacienti ar traucētu imūnsistēmas darbību.
Vakcinācija ievērojami samazinājusi saslimstību un mirstību no dažādām infekcijas slimībām, ierobežojusi (vai pat pilnībā izskaudusi!) to izplatību un nu kļuvusi par sava veiksmes stāsta upuri.
Par ērču pārnestajām slimībām runāts un rakstīts daudz, tomēr šī problēma ir aktuāla visos Latvijas reģionos. Diemžēl statistika liecina, ka inficēto ērču skaits un inficēto pacientu skaits ar ērču pārnestajām slimībām turpina pieaugt.
Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekmē cilvēka imūno sistēmu. Tā mērķis ir šūnu jeb celulārā imunitāte, galvenokārt CD4 šūnu, kuru bojājuma rezultātā mazinās cilvēka aizsardzības spējas pret infekcijām un dažiem audzēju veidiem, HIV dēļ ar to inficētai personai var attīstīties slimības, kas neizraisa veselības problēmas cilvēkam bez HIV.
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, iespējams, ir pati biežākā seksuālā ceļā iegūtā slimība pasaulē. CPV vakcīnas ir pirmās, kas izveidotas pret kādu no vēža veidiem. [1] 2008. gadā vācu medicīnas zinātnieks, virusologs Haralds cur Hauzens par pētījumiem par cilvēka papilomas vīrusa infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēzi saņēma Nobela prēmiju. [2; 3]
Rota vīrusi (RV) uzskatāmi par vienu no biežākajiem smaga akūta gastroenterīta ierosinātājiem zīdaiņiem un maziem bērniem. [1; 2] RV ir visizplatītākais caurejas ierosinātājs, kura dēļ kā attīstītajās, tā attīstības valstīs pacients jāstacionē — aptuveni 40 % gadījumu (abu līmeņu valstīs). [4; 5]
Gripai līdzīgas slimības aprakstītas jau pirms mūsu ēras, bet vismaz 400 gadus tiek reģistrētas epidēmijas, kam raksturīga febrila temperatūra un elpošanas sistēmas bojājums. [25; 26] Gripa skar visu vecumu cilvēkus, lai gan vislielākais risks saslimt un ciest no slimības izraisītām komplikācijām ir maziem bērniem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
Pasaulē jau vairāk nekā 30 gadu pazīstams cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas tālāk attīstās par AIDS. Inficēšanās mehānisms ir labi zināms, skaidri definēti profilakses pasākumi, taču tiek diagnosticēti arvien jauni HIV infekcijas gadījumi — kopumā pasaulē jau reģistrēti aptuveni 100 miljoni HIV infekcijas gadījumu.
Ir jāizturas uzmanīgi pret izmaksām — izmeklējumiem, terapiju, tomēr, ja iepriekš būtu zināms, ka paciente ir HIV pozitīva, ērču encefalīts šajā gadījumā, visticamāk, nebūtu diagnosticēts. Šoreiz lēnā diagnostika deva pareizu diagnozi, bet pacientes stāvoklis tāpēc nemainījās; iznākums, visticamāk, būtu tāds pats.
Šoreiz nevis viens klīniskais gadījums, bet trīs it kā nesaistīti klīniskie gadījumi, kas tomēr izrādās saistīti, tiem visiem ir viens ierosinātājs — Aspergillus spp. Šie klīniskie gadījumi liek atcerēties par aspergillām rezistentu slimību gadījumā.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
