Sociālie mediji ietekmē tieši patērētājiem paredzētu ārstēšanas līdzekļu izvēli jauniešiem ar alopēciju
Pētnieki no 2024. gada novembra līdz 2025. gada septembrim Bostonas Bērnu slimnīcas dermatoloģijas klīnikās veica šķērsgriezuma aptauju, kurā piedalījās 115 pacienti vecumā līdz 25 gadiem (mediānais vecums — 14 gadi; 63% sieviešu; 63% baltādaino, 11% melnādaino, 8% aziātu) ar ārsta diagnosticētu alopēciju.
Aptaujas tika veiktas ar pacientu vecumā no 1 līdz 17 gadiem aprūpētājiem un ar pašiem pacientiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Diagnozes ietvēra alopēciju areātu, androgēno alopēciju, ķīmijterapijas izraisītu alopēciju un telogēno eflūviju.
Pētnieki apkopoja datus par demogrāfiskajiem rādītājiem, bažu līmeni saistībā ar matu izkrišanu un sociālo mediju lietošanas paradumiem, tostarp izmantotajām platformām, lietošanas biežumu, uztverto lietderību, satura ticamību, kā arī tieši patērētājiem paredzētu līdzekļu lietošanu un uztverto efektivitāti.
Kopumā 65 % respondentu norādīja, ka lieto sociālos medijus. Šis rādītājs pieauga no 34 % bērniem līdz 12 gadu vecumam līdz 72 % vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem un 90 % vecumā no 18 līdz 25 gadiem (P<0,001).
No 74 sociālo mediju lietotājiem 59 % (n=43) ziņoja, ka redzējuši ar matu izkrišanu saistītu saturu, visbiežāk platformās TikTok, Instagram un YouTube. No šiem 43 respondentiem 28 % bija izmēģinājuši šajās platformās ieteiktos līdzekļus matu izkrišanas mazināšanai, un apmierinātības līmenis bija zems.
Starp 43 respondentiem, kuri sociālajos medijos bija saskārušies ar saturu par matu izkrišanu, šo saturu visbiežāk veidoja influenceri (56 %), kam sekoja sertificēti dermatologi (35 %) un ādas kopšanas speciālisti bez dermatologa kvalifikācijas (30 %); 19 % nebija pārliecināti par satura autoru. Gandrīz ceturtā daļa respondentu reti vai nekad neapšaubīja sociālajos medijos redzētās informācijas par matu izkrišanu precizitāti, un 42 % ziņoja par ar šiem produktiem saistītām blaknēm.
Kopumā 60 % respondentu norādīja, ka kādreiz lietojuši vismaz vienu tieši patērētājiem paredzētu līdzekli matu izkrišanas ārstēšanai, lai gan tikai 30 % bija to pašreizējie lietotāji. Uztvertā efektivitāte ievērojami atšķīrās: 45 % norādīja, ka neviens no līdzekļiem nav bijis efektīvs, bet 14 % uzskatīja, ka efektīvi bijuši visi izmēģinātie līdzekļi. Neviens atsevišķs produkts netika konsekventi novērtēts kā efektīvs. Visbiežāk lietotie līdzekļi bija ēteriskās eļļas (62 %), šampūni vai kondicionieri matu retināšanās gadījumā (59 %), galvas ādas masāža (38 %) un biotīns (38 %).
“Daudzi pacienti un ģimenes vēršas pie sociālajiem medijiem un tieši patērētājiem paredzētiem produktiem, meklējot informāciju vai risinājumus matu izkrišanai, bieži vien bez stabila ieguvuma un dažkārt ar blaknēm,” secināja pētījuma autori.
Autori uzsver, ka ārstiem būtu regulāri jājautā par šādu rīcību, jāsniedz skaidra, pierādījumos balstīta informācija un jāpalīdz veidot reālistiskas gaidas. Viņi arī norāda, ka dermatologiem ir iespēja izmantot šīs platformas, lai izplatītu precīzu informāciju un palīdzētu ģimenēm kritiski izvērtēt internetā sastopamo saturu.
AVOTS: Lee S, Conza A, Aigbekaen I, et al. Social Media and Direct-to-Consumer Treatments in Pediatric and Young-Adult Patients With Alopecia: Variable Use and Mixed Perceptions. Pediatric Dermatology. 29 April 2026.