Tirzepatīds statistiski nozīmīgi samazina asinsspiedienu pieaugušajiem ar aptaukošanos, kuri lietoja medikamentu aptuveni 8 mēnešus. Pētnieki secināja, ka aptaukošanās ārstēšana ar svaru samazinošu medikamentu tirzepatīdu var būt efektīva stratēģija, lai pasargātu no augsta asinsspiediena vai arī to ārstētu.
Bariatriskā ķirurģija ir efektīvāka, lai kontrolētu hipertensijas līmeni vai augstu asinsspiedienu cilvēkiem ar aptaukošanos un nekontrolētu augstu asinsspiedienu, salīdzinot ar tikai medikamentozu terapiju. Cilvēkiem, kuriem tika veikta bariatriskā operācija, bija zemāks ĶMI un pēc pieciem gadiem viņi lietoja mazāk medikamentu, vienlaikus saglabājot normālu asinsspiediena līmeni nekā tiem, kuri lietoja tikai antihipertensīvos medikamentus.
Neizskaidrojams straujš svara zudums gados vecākiem cilvēkiem var liecināt par kādu saslimšanu, un to var saistīt ar paaugstinātu kritienu un lūzumu risku, kā arī sliktāku ilgtermiņa prognozi.
Nekontrolēta arteriālā hipertensija saistīta ar paaugstinātu nevēlamu kardiovaskulāru iznākumu risku un nāvi. Atšķirībā no ASV un Ķīnas, Eiropā pieņemts lielākajai daļai pacientu antihipertensīvo terapiju sākt uzreiz ar kombinētu preparātu. Šobrīd pastāv stingri pierādījumi pašreizējo Eiropas vadlīniju rekomendācijām, lai uzlabotu līdzestību un sasniegtu veiksmīgāku asinsspiediena kontroli.
Pētījums atklāj, ka gados jauniem pieaugušajiem, kuri ziņoja par lielāku stresu pusaudžu vecumā, bija augstāks asinsspiediena, aptaukošanās un citi kardiometabolisku faktoru risks.
Viegli kognitīvi traucējumi var būt demences prodroma stāvoklis. Retrospektīvā novērojumu pētījumā Kanādā tika novērtēts, vai kādam no šobrīd izmantotajiem antihipertensīvās terapijas medikamentiem piemīt arī no demences attīstības aizsargājošs efekts.
Cilvēkiem, kas inficēti ar Covid–19, ir palielināts risks saslimt ar sirds ritma traucējumiem, piemēram, priekškambaru mirdzēšanu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās kardioloģijas laboratorijā pirmo reizi Latvijā un Baltijā implantēta sirds vārstuļu atbalsta sistēma mazinvazīvā veidā, caur cirkšņa vēnu.
Koronārā sirds slimība jaunākā vecumā ir saistīta ar paaugstinātu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences risku.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežāk sastopamā aritmija pasaulē ar skaidri zināmu insulta risku. Mazāk atpazīta ir PM saikne ar kognitīvu disfunkciju un/vai demenci. Kaut arī pastāv pārklāšanās starp PM un kognitīvu traucējumu riska faktoriem, pierādīts, ka PM neatkarīgi paredz incidentas demences attīstību.
Visticamāk, ik ģimenes ārsta praksē varam iedomāties kādu savu pacientu, kas šķietami slimo biežāk vai smagāk nekā pārējie. Nereti šie pacienti pamanās saslimt arī laikā, kad vīrusinfekcijas kā galveno iemeslu vizītei pie ārsta vairs negaidām. Kuros gadījumos varam uzskatīt, ka bērns slimo “normāli bieži”, bet kad vērts aizdomāties par papildu izvērtēšanu?
MĀRCIS GEDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs, flebologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas centra virsārsts, Latvijas Flebologu biedrības prezidents, darbu veic ar sportisku azartu un atzīst, ka savu nebūt ne vieglo ķirurga profesiju tāpat kā sportu patiesi izbauda. Arī viņa sportiskie hobiji ir tādi, kas trenē garīgo un fizisko izturību, un tad arī garās operācijas vairs nešķiet tik garas.
Gabapentinoīdi (t.sk. gabapentīns un pregabalīns) sākotnēji radīti kā antikonvulsanti, taču ņemot vērā to inhibējošās īpašības attiecībā uz CNS, tos izmanto gan epilepsijas ārstēšanā, gan neiropātiskām sāpēm, ģeneralizētai trauksmei, kā arī dažādām off label indikācijām. 2008.gadā FDA, balstoties uz tā laika ziņojumiem norādījusi uz paaugstinātu suicīda risku pacientiem, kas lieto antikonvulsantus. Nesen veiktie novērojumu pētījumi gan uzrāda konfliktējošus rezultātus starp gabapentinoīdu saistību ar paškaitējuma idejām vai mēģinājumiem.
Ar uzturu saistīts iekaisums ir saistīts ar aizkuņģa dziedzera aptaukošanās risku pacientiem ar žultsakmeņiem.
Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).
