Daudziem – īpaši ģimenes ārstiem un farmaceitiem – profesionālā ikdiena saistīta ar atbilžu meklēšanu uz dažādiem pacientu jautājumiem, kas mūsos pašos raisa interesi izzināt ko vairāk par to, ko mums mācīja augstskolā. Biežākie atbilžu avoti ir kolēģi, pierādījumos balstītas medicīnas avoti un grāmatas. Un vienā no šiem avotiem – populārajā DynaMed datubāzē – ir 121 saslimšana, kam akupunktūra pieminēta kā viena no ārstēšanas metodēm. Bet vai man kā citas jomas profesionālim ir pamatzināšanas par šo ārstniecības veidu? Un ko galu galā atbildēt pacientam?
Doctus piebilde. Sabiedrība un arī liela daļa ārstu netradicionālo medicīnu neatbalsta un jauc to ar dziedniecību. Tomēr tās ir divas pilnīgi atšķirīgas jomas, jo ar netradicionālās medicīnas metodēm strādā sertificēti ārsti un ārstēšanas metodes balsta zinātniski pierādījumi. Lai kliedētu bažas un iepazīstinātu ar netradicionālās medicīnas iespējām, sākam rakstu sēriju “Netradicionālās medicīnas virzieni”. Rakstu sēriju sāksim ar apiterapiju, kas tika izmantota jau 3500 gadu p.m.ē. un kas sniedz plašas iespējas dažādu slimību ārstēšanā.
Tālā senatnē, kad slimības tika uzskatītas par ļauno garu nedarbiem, ārstniecības augiem tika piedēvētas maģiskas spējas izdzīt ļaunos garus, dažiem augiem piemita arī ļaunas spējas.
Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, taču palīdz nenodarīt sev pāri. Lietojot ēteriskās eļļas, netiek aizmirsts par aptieku un ārsta apmeklējumu. Bet, ja vieglu problēmu (piemēram, saaukstēšanās) gadījumos, kad tika lietotas zāles, daļēji tās var aizstāt ar eļļām, tad esam spēruši kādu pakāpienu augstāk sava organisma saudzēšanā. Par to, kur slēpjas ēterisko eļļu spēks, stāsta Taka spa aromterapijas speciāliste LIENE ĀĶĪTE.
Globālās medicīnas laukā Latvijas speciālistiem ir jāsastopas ar dažādu pasaules reģionu pieredzi. Aptieku plauktos redzami Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Āzijas kontinentu augu valsts līdzekļi. Jau par ikdienišķiem kļuvuši žeņšeņa, ehinācijas, ginka preparāti. Mazāk pazīstami ir kombinētie vairākkomponentu preparāti. Rakstā aplūkots Tibetas medicīnas preparāts no ārstniecības augiem.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Pētījuma dati liecina, ka statīni var nodrošināt aizsargājošu iedarbību pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu neatkarīgi no tā, cik zems šķiet prognozētais sirds un asinsvadu slimību risks. Plašā pētījumā Apvienotajā Karalistē statīnu lietošana bija saistīta ar mazāku mirstību un retākiem nozīmīgiem kardiovaskulāriem notikumiem visos riska līmeņos. Ieguvumu novēroja arī pacientiem, kas klasificēti kā “zema riska” grupa, apstrīdot ilgstošus pieņēmumus par to, kam būtu jāsaņem profilaktiska terapija. Blakusparādības bija retas un pārsvarā vieglas.
