Daudziem – īpaši ģimenes ārstiem un farmaceitiem – profesionālā ikdiena saistīta ar atbilžu meklēšanu uz dažādiem pacientu jautājumiem, kas mūsos pašos raisa interesi izzināt ko vairāk par to, ko mums mācīja augstskolā. Biežākie atbilžu avoti ir kolēģi, pierādījumos balstītas medicīnas avoti un grāmatas. Un vienā no šiem avotiem – populārajā DynaMed datubāzē – ir 121 saslimšana, kam akupunktūra pieminēta kā viena no ārstēšanas metodēm. Bet vai man kā citas jomas profesionālim ir pamatzināšanas par šo ārstniecības veidu? Un ko galu galā atbildēt pacientam?
Doctus piebilde. Sabiedrība un arī liela daļa ārstu netradicionālo medicīnu neatbalsta un jauc to ar dziedniecību. Tomēr tās ir divas pilnīgi atšķirīgas jomas, jo ar netradicionālās medicīnas metodēm strādā sertificēti ārsti un ārstēšanas metodes balsta zinātniski pierādījumi. Lai kliedētu bažas un iepazīstinātu ar netradicionālās medicīnas iespējām, sākam rakstu sēriju “Netradicionālās medicīnas virzieni”. Rakstu sēriju sāksim ar apiterapiju, kas tika izmantota jau 3500 gadu p.m.ē. un kas sniedz plašas iespējas dažādu slimību ārstēšanā.
Tālā senatnē, kad slimības tika uzskatītas par ļauno garu nedarbiem, ārstniecības augiem tika piedēvētas maģiskas spējas izdzīt ļaunos garus, dažiem augiem piemita arī ļaunas spējas.
Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, taču palīdz nenodarīt sev pāri. Lietojot ēteriskās eļļas, netiek aizmirsts par aptieku un ārsta apmeklējumu. Bet, ja vieglu problēmu (piemēram, saaukstēšanās) gadījumos, kad tika lietotas zāles, daļēji tās var aizstāt ar eļļām, tad esam spēruši kādu pakāpienu augstāk sava organisma saudzēšanā. Par to, kur slēpjas ēterisko eļļu spēks, stāsta Taka spa aromterapijas speciāliste LIENE ĀĶĪTE.
Globālās medicīnas laukā Latvijas speciālistiem ir jāsastopas ar dažādu pasaules reģionu pieredzi. Aptieku plauktos redzami Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Āzijas kontinentu augu valsts līdzekļi. Jau par ikdienišķiem kļuvuši žeņšeņa, ehinācijas, ginka preparāti. Mazāk pazīstami ir kombinētie vairākkomponentu preparāti. Rakstā aplūkots Tibetas medicīnas preparāts no ārstniecības augiem.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
Bažas par ekrānlaika patēriņa un agrīnu valodas attīstības mijiedarbību ir plaši sastopamas visā pasaulē. Iepriekš veiktie pētījumi par ekrānlaika ietekmi uz valodas attīstību ir ļoti heterogēni. Lai izpētītu bērna un vecāku dažādu ekrānu lietošanas ietekmi uz bērna valodas attīstību 5-7 gadu vecumā, veikts pētījums Norvēģijā.
