Nesen notikusī traģēdija — nevakcinēta zēna nāve no difterijas — radījusi augsni diskusijai. Vai 21. gadsimtā ar savu izvēles brīvību drīkstam apdraudēt citus, arī pašus tuvākos — savus nepilngadīgos bērnus? Kurā brīdī un cik tālu drīkst iejaukties ārsti? Un kā līdzīgos gadījumos rīkojas citur pasaulē?
Līdz šim nav novērtēta 3-4 gadus vecu bērnu kustību uzvedība pasaules kontekstā. Lai novērtētu bērnu fiziskās aktivitātes, sēdoša dzīvesstila un miega līmeni atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, tika veikts esošo informatīvo datu apkopojums par situāciju 33 pasaules valstīs.
Kaut arī pārliecinošu ziņojumu vēl iztrūkst, līdz šim apkopotā informācija norāda uz aptaukošanās nelabvēlīgo ietekmi uz kardiomiopātiju attīstības risku. Šajā pētījumā analizētā aptaukošanās saistība ar hipertrofisku un dilatācijas kardiomiopātiju un iespējamo dzimuma ietekmi procesa attīstībā.
Regulāra mērena kafijas un kofeīna daudzuma lietošana var nodrošināt aizsargājošu efektu pret vairāku kardiometabolisku slimību attīstību, tostarp 2. tipa cukura diabētu, koronāro sirds slimību un insultu.
Cannabis ir visbiežāk lietotā nelegālā viela pasaulē. Šajā pētījumā skaidrots, vai tā lietošana saistīta ar paaugstinātu galvas–kakla audzēju risku. ASV tika veikts liela apjoma daudzcentru kohortas pētījums, izmantojot medicīnisko datu ierakstus no datu bāzes par 20 gadu periodu no 64 veselības aprūpes iestādēm.
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
1.tipa cukura diabēts (CD) tradicionāli tiek uzskatīts par slimību, kas manifestējas bērnībā un pusaudža gados un var nozīmīgi ietekmēt cilvēka dzīvildzi. Dažādi pierādījumi no nesen veiktiem pētījumiem norāda, ka šo pacientu dzīvildze ir pieaugusi un ikdienā sastopamies ar vairāk 1.tipa cukura diabēta pacientiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecuma slieksni. Šajā pētījumā skaidrots, kā laika gaitā mainījies slimības slogs un citas tendences 1.tipa cukura diabēta pacientiem vecumā virs 65 gadiem.
Seborejisks dermatīts ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kuras izplatība, patoģenēze un epidemioloģiskie rādītāji nav pilnvērtīgi definēti. Balstoties uz šā pētījuma datiem, detalizēti atainoti seborejiskā dermatīta izplatības rādītāji pasaulē.
Jauni pieaugušie, kuriem ir augstāks iekaisuma līmenis, kas saistīts ar aptaukošanos, fizisko aktivitāti, hroniskām slimībām, stresu un smēķēšanu, pusmūžā var piedzīvot samazinātas kognitīvās funkcijas, atklāts pētījumā.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 000 sākotnēji veselu ASV sieviešu un kuras novēroja 25 gadus, pētnieki atklāja, ka dalībniecēm, kuras ievēroja Vidusjūras reģiona diētu, bija līdz pat 23 % mazāks mirstības risks no jebkādiem cēloņiem; tā labvēlīgi ietekmēja arī vēža izraisīto mirstību un mirstību no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Laikā no 2025. gada 3. līdz 9. novembrim Zāļu valsts aģentūra jau desmito reizi kopā ar vairāk nekā 130 organizācijām visā pasaulē piedalās starptautiskajā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Kardiometaboliskie traucējumi ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, un vēdera aptaukošanās ir viens no būtiskākajiem šo slimību riska faktoriem. Datu par normālsvara indivīdiem ar vēdera aptaukošanos un tā saistība ar kardiometaboliskajiem iznākumiem līdz šim ir bijuši ierobežoti.
Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.
