Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Mentāls izsīkums ir biopsiholoģisks stāvoklis, kuru inducē ilgstoši un nepārtraukti kognitīvi uzdevumi. Parasti mentāla izsīkuma gadījumā novērojam gan kognitīvās, gan fiziskās veiktspējas traucējumus. Stratēģijas, ar kurām novērst mentālu izsīkumu pētītas daudz. Kā viena no tādām varētu būt mūzikas klausīšanās. Tomēr tās efektivitāte uz cilvēka veikspēju mainās atkarībā no mūzikas veida un stila. Pētnieki sistemātiska pārskata veidā skaidroja, kā dažādi mūzikas veidi ietekmē mentālo izsīkumu un veiktspēju.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
Jauns kohortas pētījums norāda, ka interneta lietošana ir saistīta ar mazāk depresijas simptomiem, augstāku apmierinātību ar dzīvi un labāku pašu ziņotu veselību pieaugušajiem, kas vecāki par 50 gadiem, 23 valstīs, salīdzinot ar tiem, kas neizmanto internetu.
Pēdējās desmitgades 2.tipa cukura diabēta (CD) izplatība ir ievērojami pieaugusi. Paredzēts, ka līdz 2024.gadam pasaulē būs apmēram 700 miljoni CD pacientu. Slimība ir daudzfaktoru, liela nozīme ir dzīvesstila faktoriem tās attīstībā, t.sk. veselīgam uzturam ikdienā. Lielāks flavanoīdu patēriņš uzturā saistīts ar zemāku 2.tipa CD risku to antioksidējošo, pretiekaisuma un vazodilatējošo īpašību dēļ. Šajā pētījumā prospektīvi analizēts, kā tumšās, piena un kopējais šokolādes patēriņš ietekmē 2.tipa CD attīstības risku.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]
Nelīdzestība pret izrakstītajiem medikamentiem ir bieži sastopams fenomens medicīnā. Tas ietekmē klīnisko iznākumu un pacienta dzīvildzi kopumā. Īsziņas arvien biežāk tiek izmantotas ikdienas praksē, lai mainītu pacienta uzvedību. Tajā pašā laikā šī metode nav izpētīta – vai tiešām tā nes ieguvumu?
Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs (47 %) savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Situācija visās trijās valstīs ir ļoti līdzīga un atšķiras vien par dažiem procentpunktiem – Latvijā 47 %, Lietuvā 45 % un Igaunijā 49 %, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā “Eiropas pulsa aptauja”. Savu veselību kā labu vai ļoti labu aptaujā visbiežāk norādījuši iedzīvotāji Īrijā (66 %), Šveicē (65 %) un Austrijā (64 %).
Neplānots svara zudums pieaugušajiem nereti saistīts ar onkoloģiska procesa attīstību – iespējamība atklāt vēzi šādos gadījumos pieaug 3-6 mēnešu laikā kopš svara zudums ievērots. Statistika rāda, ka visaugstākā iespējamība šādiem pacientiem konstatēt limfomu, nezināmas primāras izcelsmes vēzi, aizkuņģa dziedzera vai kuņģa-zarnu trakta vēzi, kā arī plaušu un resnās zarnas vēzi. Šajā pētījumā kvantificēta prognostiskā vērtība neplānotam svara zudumam vēža dēļ atbilstīgi pacienta vecumam, dzimumam, smēķēšanas statusam un klīniskajiem raksturlielumiem.
PVO dati rāda, ka pasaulē 2019. gadā pašnāvībā miruši vairāk nekā 700 000 cilvēku, — tie ir augstāki mirstības rādītāji nekā no malārijas, HIV/AIDS un krūts vēža! Pašnāvība ir galvenais jaunu cilvēku (15—29 gadi) mirstības iemesls. Izteikta hipotēze, ka pašnāvība var būt saistīta arī ar sociāliem faktoriem, ne tikai indivīda personīgajiem raksturlielumiem, attiecīgi ietekmējot cilvēka īstermiņa un ilgtermiņa suicidālas domas un uzvedību.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.
