Labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija (LPH) histoloģiski tiek definēta kā slimības process, ko raksturo labdabīga stromas un epiteliālo šūnu hiperplāzija prostatas periuretrālajā zonā. LPH ir viens no biežākajiem iemesliem, kas ietekmē vīriešu dzīves kvalitāti pēc 50 gadu vecuma. LPH nav dzīvību apdraudošs stāvoklis, tomēr tas var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Neārstēta LPH var novest pie tādām dzīvību apdraudošām komplikācijām kā nieru funkcijas zudums, urosepse u.c.
Neirogēna urīnpūšļa (normāla urīnpūšļa funkciju traucē kādas neiroloģiskas patoloģijas un disfunkcijas, piemēram, trauma, insults, vispārējas neiroloģiskas saslimšanas vai bojājumi) pacientu noteikti ir gadījies uzklausīt dažādu specialitāšu ārstiem. Maija Doctus numurā varējāt lasīt par neirogēna urīnpūšļa definīcijām, patofizioloģiju, cēloņiem. Raksta turpinājumā - par diagnostiku un terapijas iespējām.
Ikvienas specialitātes ārstam ikdienas praksē ir gadījies uzklausīt pacienta sūdzības par urinācijas traucējumiem. Nereti cēlonis urinācijas traucējumiem ir kādas citas orgānu sistēmas saslimšana. Šoreiz uzmanība vērsta galvenokārt urīnpūšļa funkcijas traucējumiem, kam pamatā ir kāda neiroloģiska saslimšana. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar neirogēnu urīnpūsli – definīcijām, patofizioloģiju, cēloņiem, klīniskajām izpausmēm un terapijas iespējām.
Varikocēle un testikulārā funkcija, spermas kvalitātes pasliktināšanās, multifaktorālā patofizioloģija, diagnostika, ārstēšanas metodes šodien un nākotnē – diskusijas turpinās arī par varikocelektomiju kā vīriešu infertilitātes ārstēšanas metodi. Nav vienota viedokļa, kāda būtu pareizā ārstēšanas taktika, tāpēc pagaidām katrs speciālists vadās pēc personiskās pieredzes, uzskatiem, iegūtās informācijas no dažādiem literatūras avotiem un pētījumu rezultātiem, kā rīkoties, diagnosticējot varikocēli, lai novērstu iespējamo infertilitātes attīstību.
Urodinamiski izmeklējumi ir funkcionālu izmeklējumu kopums, ko izmanto pacientiem ar dažādiem urinācijas traucējumiem un apakšējo urīnceļu simptomiem. Liela daļa šo pacientu cieš no urīna nesaturēšanas, tāpēc raksta mērķis ir iepazīstināt ar funkcionālās diagnostikas veidu – urodinamiskiem izmeklējumiem, metodes darbības pamatprincipiem un to lomu, izmeklējot pacientus ar urīna nesaturēšanu.
Demonstrācijas mērķis: smaga komplicēta urīnceļu infekcija; urosepse ar akūtu nieru mazspēju, bet labu iznākumu. Slimības gaitu un ārstēšanu nopietni sarežģīja osteomielīts pēc traumas – salauzta kājas pirksta –, kas radīja jautājumus un diskusiju par imūnsupresijas ģenēzi pacientam.
Cirkumcīzija – vīriešu dzimumlocekļa priekšādiņas rezekcija jeb apgraizīšana – ir viena no biežāk veiktajām uroloģiskajām operācijām pasaulē. Tomēr cirkumcīzijas biežuma ziņā dažādās populācijās ir ievērojama atšķirība. Tās prevalence lielā mērā ir atkarīga no reliģiskiem, etniskiem, socioekonomiskiem un daudziem citiem faktoriem. ASV neonatālā cirkumcīzija sevišķi populāra bija pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, sasniedzot pat līdz 90% jaundzimušo zēnu. Šobrīd tā svārstās 65 un 82 procentu robežās. Savukārt Eiropas valstīs, Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Āzijā cirkumcīziju izdara salīdzinoši retāk.
Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms.
Literatūrā nav apkopojošu datu par saslimstību Eiropā, bet Amerikas Savienotajās Valstīs tie ir līdz 7 miljoniem apmeklējumu gadā saistībā ar urīnceļu infekciju un līdz 2 miljoniem vizīšu pie ārsta, kas saistītas ar cistītu. Aptuveni 15% no visām gada laikā izrakstītajām antibiotikām tiek lietotas saistībā ar urīnceļu infekciju.
Pēc literatūras datiem, Rietumeiropā sievietes ar stresa urīna inkontinenci līdz nonākšanai pie ārsta slimo ilgstoši – 60% no pacientēm vairāk nekā četrus gadus. Vismaz 25%, nesaņemot adekvātu terapiju piecu gadu laikā, no tālākas terapijas atsakās. [1] Latvijā stāvoklis ir daudz nopietnāks. Divas trešdaļas no konsultētajām pacientēm slimo vismaz piecus līdz desmit, daudzas – 20-30 gadus. Liela daļa pārtrauc izmeklēšanu un ārstēšanu jau pēc pirmās vizītes, lai gan diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai atrastu pareizāko risinājumu pat vissarežģītākajos gadījumos, ir pietiekami plašas.
Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisuma slimība, kas var attīstīties infekciju, toksisku vielu iedarbības vai imūnsistēmas aktivācijas rezultātā. Miokardītam ir plašs klīnisko izpausmju un slimības gaitas spektrs, un lielākajā daļā gadījumu tas spontāni izzūd. Turklāt dažiem pacientiem iekaisums var izraisīt plašu rētošanos, kas veicina kreisā kambara remodelēšanos, novedot pie dilatācijas kardiomiopātijas. [1] Ņemot vērā 2025. gada Eiropas Kardiologu biedrības atjauninātās miokardīta vadlīnijas, tiks akcentēti jaunākie pierādījumi un rekomendācijas, lai atspoguļotu aktuālo izpratni par slimības diagnostiku.
Sievietes ir tikpat motivētas kā vīrieši pārtraukt smēķēšanu, tomēr viņu motivācijas modeļi atšķiras, un viņas biežāk meklē palīdzību smēķēšanas atmešanas konsultācijās. Literatūras un klīnisko pētījumu dati liecina, ka sievietēm bieži ir grūtāk pilnībā atteikties no smēķēšanas. Viņas biežāk kļūst par tabakas industrijas mārketinga mērķi un var būt jutīgākas pret sociālekonomisko spiedienu, kā arī biežāk izmanto smēķēšanu, lai tiktu galā ar negatīvām emocijām.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Rehabilitācijas medicīnas centrs ir saņēmis Eiropas Medicīnas speciālistu savienības (The European Union of Medical Specialists) Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas sekcijas atzinumu, kas apliecina atbilstību Eiropas līmeņa prasībām un ļauj tam kļūt par apmācīttiesīgu centru.
Uzturošā terapija ar makrolīdiem pacientiem ar bronhektāzēm ir demonstrējusi vērā ņemamu efektivitāti paasinājumu novēršanā, kas ir nozīmīgi riska faktori kardiovaskulāru notikumu attīstībai. Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst vispārīgu makrolīdu uzturošās terapijas novērtējumu no kardiovaskulārā ieguvuma un drošuma profila skatījuma, veikts kohortas pētījums.
