Bieži vien pacienti ar kairinātas zarnas sindromu (KZS) uzskata, ka glutēns vai kviešu produkti veicina viņu simptomus, bet veicot dažādus provokācijas testus atklājas, ka simptomu kopa nemainās un tikai daļai KZS pacientu var būt ieguvums no bezglutēna diētas.
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.
Pēdējos gados būtiski pieaugusi interese par veģetāru un vegānu uzturu. Šo uztura veidu izvēle bieži saistīta ar vēlmi uzlabot veselību, samazināt hronisku slimību risku un pozitīvi ietekmēt vidi. Rakstā sniegta informācija par ieguvumiem veselībai, lietojot veģetāru un vegānu uzturu, un iespējamu uzturvielu nepietiekamību.
Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.
Laikā ierobežota ēšana (<em>time-restricted eating</em>, TRE) tiek postulēta kā alternatīva kalorijas ierobežojošai ēšanai, lai samazinātu svaru. Tomēr, svara zudums nebūt ne viennozīmīgi atspoguļo uzlabojumu metaboliskajā profilā un <em>vice versa</em>. Pētījuma autori salīdzināja astoņu stundu TRE, 15 % kaloriju ierobežošanas un neierobežotas ēšanas efektu uz svaru, ķermeņa kompozīciju, uzņemto kaloriju daudzumu, glikēmiskajiem rādītājiem un metabolisko mainīgumu.
Kalcija uzņemšana ar uzturu saistīta ar samazinātu kolorektālā vēža risku, tomēr nav skaidrs, vai šī saistība mainās atkarībā no kalcija avota vai tumora lokalizācijas. Tāpat arī pastāv neskaidrības par kalcija efektiem attiecībā uz pacienta rasi un etnisko piederību. Šā iemesla dēļ veikts kohortas pētījums, kurā analizēti dati no Nacionālā Veselības institūta AARP <em>Diet and Health</em> pētījuma ASV.
Ēšanas paradumi ir saistīti ar urīna nesaturēšanas simptomiem pusmūža sievietēm. Piemēram, augstāks ļoti apstrādātu gatavu pārtikas produktu un ātro uzkodu patēriņš palielināja stresa simptomu un steidzamas urīna nesaturēšanas risku. Lielāks augļu patēriņš un kvalitatīvāks uzturs kopumā samazināja stresa urīna nesaturēšanas risku.
Jaunākajās ESC vadlīnijās hipertensijas pārvaldībā pievienots jauns punkts par kālija pozitīvo nozīmi uzturā. Līdz šim nav pētīts, kāds ir tiešais efekts uz insulta atkārtošanās risku parasto sāli aizstājot ar tādu, kas bagātināts ar kāliju. Vai šāda diētas paraduma maiņa var ietekmēt rekurenta insulta un nāves riskus?
Grūtniecības lakā pieaug prasības pret dzelzs rezervēm organismā, un tām izsīkstot attīstās dzelzs deficīta anēmija. Pasaulē dzelzs deficīta anēmija skar aptuveni 36,5 % grūtnieču, kas ir nozīmīgs risks gan mātes, gan augļa veselībai. Turklāt pastāv pierādījumi, ka mātes un augļa veselību ietekmē arī dzelzs deficīts pirms anēmijas attīstīšanās. Šajā publikācijā analizēti ieguvumi un riski rutīnas antenatālai dzelzs suplementācijai grūtniecēm bez anēmijas.
Ar 2. tipa CD pasaulē slimo apmēram 422 miljoni cilvēku. Vairākos pētījumos norādīts, ka ar intensīvām svara pārvaldības programmām slimības agrīnā fāzē 2. tipa CD iespējams novirzīt remisijas fāzē. Pētnieki Ķīnā pauž hipotēzi, ka dapagliflozīns kopā ar kalorijas ierobežojošu diētu varētu būt optimālāks veids, kā sasniegt 2. tipa cukura diabēta remisiju ar labāku enerģētisko deficītu un hiperglikēmijas samazināšanu nekā ar kalorāžas restrikciju vienu pašu.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
