D vitamīna un omega-3 taukskābju (VITAL) pētījums ir jaunākais un plašākais, kurā tiek analizēts, vai D vitamīns vai zivju eļļa var efektīvi pasargāt no vēža vai kardiovaskulārām slimībām. Šī brīža rezultāti nav viennozīmīgi, bet tie uzrāda dažus ieguvumus attiecībā uz atsevišķiem iznākumiem.
Cilvēkiem, kuru uzturā ir augstāks A vitamīna līmenis, ir par 17 % zemāks ādas skvamozo šūnu karcinomas risks, salīdzinot ar tiem, kuri ar uzturu un uztura bagātinātājiem uzņem mazāk A vitamīna.
Apjomīgā pētījumā, kurā iekļāva 277 klīniskos pētījumus, pētnieki atklāja, ka gandrīz visi vitamīni, minerālvielas un citi uztura bagātinātāji vai diētas nav saistīti ar garāku dzīvi vai aizsardzību pret sirds slimībām.
Somijā veiktā pētījumā secināts, ka mērena holesterīna uzņemšana ar uzturu vai vienas olas apēšana ikdienā, nav saistīta ar paaugstinātu insulta risku.
Valriekstu lietošana uzturā kombinācijā ar diētu, kurā ir zems piesātināto tauku īpatsvars, var palīdzēt mazināt asinsspiedienu cilvēkiem ar kardiovaskulāro slimību risku, secināts pētījumā.
Adekvāta noteiktu uzturvielu uzņemšana ar pārtikas produktiem, bet ne no uztura bagātinātājiem, ir saistīta ar samazinātu visu cēloņu mirstību secināts pētījumā.
No 4,3 miljoniem kardiovaskulāru nāves gadījumu Eiropā 2016.gadā 2,1 miljons bija neveselīga uztura sekas. 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs tie ir aptuveni 900 000, Krievijā – 600 000 un Ukrainā 250 000 nāves gadījumi. Katru otro – trešo priekšlaicīgas kardiovaskulāras nāves gadījumu var novērst ar veselīgāku uzturu.
Cilvēkiem, kuri uzturā lieto daudz šķiedrvielu un pilngraudu produkutu, ir zemāks neinfekciju slimību risks, nekā cilvēkiem, kuri uzturā retāk lieto šos produktus. Savukārt saistība starp zemas glikēmiskās slodzes un zema glikēmiskā indeksa produktiem vēl arvien ir neskaidra.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.