Žurnālam Doctus ir jauka tradīcija — jau vairāk nekā 10 gadu garumā dodamies ciemos uz Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstu praksēm. Izstaigājam nodaļas, izrunājamies ar satiktajiem ārstiem. Šoreiz ceļš ved uz Kurzemi, izmetot līkumu cauri Zemgalei, pilsētai Slocenes upes krastos. Maršruts: Tukums—Dundaga—Kolka—Ventspils—Talsi. Trīs dienās redzētais un emocijas spēlējas kā melnbalti taustiņi. Skrējiens, dežurējot vairākās slimnīcās, un gaisma darba kabinetā līdz vēlai naktij. Pacietība un neticība,ka dzīve ies uz augšu. Piekusums un silts smaids.
Onkologs JĀNIS EGLĪTIS, Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, veic caurmērā trīssimt līdz trīssimt piecdesmit operāciju gadā. Ja rēķina aritmētiski — teju ik dienu pa pacientei ar diagnozi “krūts vēzis”.
Viens no 21. gadsimta medicīnas paradoksiem: lai gan tehnoloģijas attīstās strauji, slimību radītās personiskās ciešanas nekur nepazūd. Kas notiek ar cilvēku, ja viņš cieš?
Par Indiju viņa runā ar aizrautību un lielu gaišumu. Arī dzīves un darba posmos Latvijā, šķiet, sirdī viņai ir kāds gabaliņš Indijas. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Internās medicīnas rezidente un ājurvēdas studiju kursa direktora palīdze SINTIJA SAUŠA jau vairāk nekā desmit gadus katru brīvo brīdi pavada Indijā, lai padziļināti apgūtu ājurvēdu.
Dr. VIKTORS KIMS ir staru terapeits no Almati, Kazahstānas, pasaules devītās lielākās valsts (17 miljoni iedzīvotāju!). Uz Latviju viņš atvedis kolēģus — staru terapeitus un radiologa asistentus desmit dienu mācībās apgūt 3D konformālo staru terapiju.
Katram, kurš ienāk Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vispārējās kardioloģijas nodaļas vadītājas JANĪNAS ROMANOVAS kabinetā uz ilgāku sarunu, viņa vispirms izmēra asinsspiedienu. “Hipertensija ir klusā slepkava. Ne tikai pacienti, pat daudzi ārsti nezina, cik tas ir nopietni. Vai arī zina un neņem galvā. Jau kopš agras bērnības visi viņu sauc par Janu. Darīsim arī mēs tāpat!
Viņi studēja īpašā laikā. Pārmaiņu laikā. Studijas sāka 1989. gadā — sēžot augstskolas solā, piedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu, valsts veidošanas prieku un grūtumu. Tas bija arī pārdomu laiks: palikt medicīnā Latvijā, doties laimi meklēt citur pasaulē, bet varbūt pierādīt sevi citā lauciņā.
To, ka kļūs par ārstu, Onkoloģijas centra galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs JURIS TĀRS sapratis, būdams 6. klases skolnieks. Nekad nav vairījies darba, vienmēr bijis gatavs uzņemties atbildību. Gada laikā veic ap 250 operāciju, ir ilga pieredze audzēju ārstēšanā. Komplicētas un radikālas operācijas, kādas savulaik uzskatīja par unikālām, tagad ir ikdienas darbs.
Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.
“Ārsts zināmā mērā ir mākslinieks,” atzīst Krāslavas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs VJAČESLAVS APRUPS, kas darbam veltījis teju 30 gadu. Ikdienu viņš pavada ar skalpeli rokā, veicot dažādas operācijas, bet brīvajā laikā ņem otas un krāsas.
