“Es nevaru apgalvot, ka man ir kas dots bez piepūles un darba, bijuši arī asāki pagriezieni, taču jūtu, ka esmu savā vietā, un man ļoti patīk darbs, ko daru. Ja darbs patīk, ir spēks izturēt arī grūtus brīžus,” atzīst asoc. prof. ZANE ĀBOLA, BKUS Bērnu ķirurģijas klīnikas virsārste un RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītāja.
“Man ir svarīgi ar savu izgudrojumu reāli palīdzēt cilvēkiem,” uzsver talantīgā un inovatīvām idejām bagātā Dr. phys. ILZE ĻIHAČOVA, Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētniece.
Sarunājoties ar dakteri ANATOLIJU TURONOKU, Daugavpils reģionālās slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, var smelties jaunas zināšanas ne tikai par medicīnu, bet arī par mūžīgiem vaicājumiem — par dzīvi un nāvi... Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs par kolēģi saka: Anatolijs Turonoks ir piemērs jaunajiem, kādam ir jābūt zinošam, prasmīgam, profesionālam ārstam.
Daktere GUNA ŠMITE Vilces doktorātu vada nepilnus divus gadus, kopš pārņēma Dr. Ineses Pemperes praksi. Sarunā jaunā daktere ir lietišķa: ja pats nedarīsi, tad kurš cits?! Izaicinājumu laukos patiešām netrūkst — jūnijā atvērusi filiāli blakus pagastā, Lielplatonē, un arī tuvajā Augstkalnē un Elejā vairāki ģimenes ārsti vēlas doties pensijā, tāpēc pacienti jau lūko, kur pierakstīties.
Izaicinājums risināt sarežģīto un pacietība darāmo paveikt izcili. Šī kombinācija labi raksturo Dr. ANITU LAPIŅU, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Endoskopiju nodaļas vadītāju. Novembrī nodaļa svin 40 gadu jubileju. Kad dakterei Lapiņai bija 29 gadi, viņa tika uzaicināta izveidot šo nodaļu. Tagad te gadā veic vairāk nekā desmit tūkstošus ārstniecisko un diagnostisko endoskopiju.
Neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore LINDA ZVAUNE ikdienā strādā ar pacientiem, kuri cieš no dažādām sāpēm. Tās visas ir gana izaicinošas, taču daktere uzsver: galvassāpes atstātas pabērna lomā. Pirms pāris gadiem Dr. Zvaune Kopenhāgenas Universitātē ieguva maģistra grādu galvassāpju ārstēšanā, un šīs mācības ļāvušas plašāk paraudzīties uz šo jomu un vairojušas vēlmi to attīstīt augstākā līmenī.
Anatomikums ir īpaša vieta: verot smagās durvis, nevilšus gribas mazliet pierimt. Spilgta personība ir arī šīs vietas vadītāja, RSU profesore, Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore MĀRA PILMANE. Aizrautīga, allaž darbīga, prasīga. Vienlaikus atklāta un sirsnīga.
Saruna notiek starp divām operācijām, pie Rēzeknes slimnīcas spīd spoža saule, termometra stabiņš pakāpies līdz gandrīz + 25 °C. Dakteris DENISS VNUKOVS (Denys Vnukov) pajoko, ka šāda saule ir vēsāka par Ukrainas saulīti, kas gaisu sasilda līdz + 30—32 °C.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs, onkologs un krūts ķirurgs, asoc. prof. ARVĪDS IRMEJS divdesmit gadus ir veltījis onkoķirurģijai. Piedzīvojis šīs medicīnas jomas izaugsmi, strādājot apēdis ne vienu vien pudu sāls. Pērn asoc. prof. Arvīds Irmejs tika atzīts par Gada cilvēku medicīnā 2021 un saņēma Gada balvu medicīnā. Katra atdotā balss ir liecība, ka pacienti augstu vērtē ārsta darbu, uzticas un paļaujas uz viņu.
Dr. DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, kopā ar savu komandu bija cīnītāju pirmajās rindās, ārstējot koronavīrusa smagi skartos pacientus. Viņas pārraudzībā nodaļās strādā vairāki desmiti ārstu, māsu un māsu palīgu. Smagajā pandēmijas laikā Dace Žentiņa viņus spēja iedvesmot un atbalstīt, motivējusi iesaistīties arī jaunos kolēģus. Darbabiedri viņu raksturo kā izcilu krīzes vadītāju.
