PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Veselības aprūpes sistēma

Medicīna kā māksla. Arī divdesmit pirmajā gadsimtā

Kad profesori pieliek sarunai punktu, pulk-stenis rāda astoņi vakarā. Valdis Pīrāgs aizsteidzas nolikt svecīti pie Rīgas pils mūra sienas (saruna notiek Lāčplēša dienas vakarā - aut.). Īpašās dienas noskaņā saruna par to, kā mūsdienās traktēt jēdzienu "māksla" Paula Stradiņa slavenajā teicienā "Medicīna ir amats, zinātne un māksla", aizplūst daudz dziļākās dimensijās. Par latviešu tautas izdzīvošanas gēnu. Par to, kā mainījusies ciešanu jēga. Par moderno dzīvesveidu, kas ik rītu liek iet dušā, būt fiziski tīram, ļauj salabot ķermeni gēnu līmeni, bet nepieprasa salabot dvēseli un klausīties sirdsapziņā. Vai ārstam jāpieskaras pacienta dvēselei?Sarunājas filozofe Maija Kūle un ārsts Valdis Pīrāgs

D. Ričika
Mantotais aicinājums

Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā?

B. Vahere
Ārstēt. Riskēt. Un arī maksāt

Pagājušajā mēnesī – 25. oktobrī – sāka darboties Ārstniecības riska fonds (ĀRF). Veselības ministrijas pārstāvji teic: bijis arī pats pēdējais laiks, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz ieviest efektīvu pacientu tiesību aizstāvības modeli, kas Latvijas gadījumā ir ĀRF. No nozares profesionāļiem izskanējušas šaubas – kaut iniciatīva laba, vai kārtējo reizi steigā nav radīts kas tāds, kas nenesīs gaidītos augļus.

L. Brūvere
Problemātiskas pēdas ādas kopšana

Pēdu problēmas bieži uzskata par maznozīmīgām, kas būtībā ir tālu no patiesības. Pēdu problēmu attīstībai ir daudzi veicinoši faktori, jo pēda ilgstoši atrodas siltā, mitrā un noslēgtā vidē. Šie apstākļi ir ideāli sēnīšu un baktēriju infekcijas attīstībai, rodas anatomiskas un estētiskas izmaiņas. Eiropas Achilles projektā 1997.–1998. gadā konstatēja, ka 58% Eiropas iedzīvotāju, kas konsultējušies pie dermatologa, ir kaut viena pēdu problēma.

R. Karls, J. Janovska
Kā neapjukt zinātnisko rakstu gūzmā? Ar pierādījumiem pamatotu medicīnas zināšanu pārvaldība

Pēdējos 25 gados digitālās tehnoloģijas transformējušas pacienta medicīniskos ierakstus, informāciju par organizācijām, pieeju veselības aprūpei un zinātniskai medicīnas informācijai. Bieži grāmatās rakstītais novecojis jau pirms publicēšanas, bet zinātnisko pierādījumu daudzums nepārtraukti pieaug. Piemēram, datubāzē Access Pharmacy katru gadu publicē vairāk nekā 2 000 000 rakstu, ik pēc sešiem septiņiem gadiem to skaits divkāršojas. To neviens aizņemts ārsts nevar pārskatīt, kur nu vēl izlasīt! [1] Medicīnas literatūra turpina izplatīties, un tās ātrums ir nomācošs ikvienam, ja nav sistemātiskas pieejas informācijas izmantošanai.

Pacients ziņošanas procesā par zāļu blaknēm

Šā gada 1. februārī Latvijā stājās spēkā jaunā farmakovigilances kārtība, kurā ir noteiktas arī pacienta tiesības ziņot par zāļu izraisītām blaknēm. Līdz šim pienākums ziņot par novērotajām blaknēm bija ārstiem un farmaceitiem. Kāda ir citu valstu uzkrātā pieredze šajā jautājumā, kur par blaknēm pacienti jau ziņo kopš 2003. gada?

U. Ārmanis
Ārsta darbība zem inspektora lupas

Ārsts darbu padarījis, bet cik cilvēcīgi - aizmirsis to dokumentēt. Gatavs pat pieaicināt pacientu, kas manipulāciju var apliecināt inspektoram. Bet tas neder. Skats no otras puses. Inspektors stāsta par ārstu, kas no pacienta iekasē naudu par mīkstu kušeti un ērtu telpu ar augstiem griestiem... Nekas nav tikai balts vai melns. Taisnība ir kaut kur pa vidu - tāds ir secinājums, uzklausot ārstus un Veselības inspekcijas pārstāvjus. Bez nepateicīgās uzrauga lomas neiztikt. Taču sekošana sīkākajam likuma burtam reizumis producē kārtējo dokumentu, nevis labo situāciju pēc būtības. Kā ārstam un inspektoram nespēlēt kariņu, bet būt cienīgiem sadarbības partneriem?

D. Ričika
Sadarbība ar Veselības inspekciju: Paula Prinča viedoklis

PAULS PRINCIS, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: "Manā praksē bijušas divas plānveida Veselības inspekcijas pārbaudes un vairākas operatīvās. Toreiz biju izbrīnīts par inspektoru izpratni, savukārt nu attieksme, kā noprotu pēc kolēģu teiktā, mainījusies par labu pazemojošai ārstu sodīšanai."

M. Zvaigzne