Divus gadus farmaceiti strādājuši pie Labas aptieku prakses jeb farmaceitiskās aprūpes standarta izveidošanas. Ko tas dos un kā izskatīsies praksē - stāsta Latvijas Farmaceitu biedrības viceprezidents VALDIS PIRSKO.
Vai Muhammedam jāiet pie kalna vai kalnam pie Muhammeda? “Šauro” speciālistu, kuru Latvijā trūkst, došanos uz reģioniem valsts nestimulē. Viss pacientu un pašu speciālistu rokās.
Vēl no padomju laikiem iesakņojies priekšstats, ka medicīnas dokumenti ir jāraksta prokuroram un pašu zināšanai, taču šobrīd situācija būtiski mainījusies. Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj mediķi, aizpildot medicīnisko dokumentāciju, un kādas zelta likumības der ievērot?
Veselības ministrijas informācija (skat. 1. tabulu) par valsts maksājumiem ģimenes ārstu praksēm vedina domāt: ja nu prakses gluži neslīgst eiro tūkstošos, tomēr ir gana labi finansētas. Vai tā ir realitātē?
Otrā, trešā, papildu un apakšspecialitāte... — Latvijā netrūkst ārstu, kas apguvuši un praktizē vairākās, turklāt gana atšķirīgās medicīnas nozarēs. Ģimenes ārsts, kas sertificēts arī pediatrijā vai narkoloģijā, veic ultrasonogrāfijas vai elektrokardiogrāfijas izmeklējumus. Nervu un acu slimību ārsts, gastroenterologs un dietologs. Izvēļu kombinācijas dažādas.
Cilvēkiem, kas rūpējas par sirds veselību, Pasaules Veselības organizācija iesaka uzturā iekļaut iespējami mazāk piesātināto taukskābju un transtaukskābju un iespējami vairāk polinepiesātināto (omega–3 un omega–6) un mononepiesātināto taukskābju.
Primārā veselības aprūpe Latvijā atzīta par prioritāti numur viens. Visu pagājušo gadu Veselības ministrijā (VM), aktīvi iesaistoties ģimenes ārstiem, strādāja darba grupa, kas izveidoja primārās veselības attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Taču šābrīža reālajā situācijā mediķi jūtas vīlušies.
Būt ārstam nozīmē ne tikai piederēt zināmai profesijai – tas ir dzīvesveids. Tāpēc laikam jau likumsakarīgi, ka šīs profesijas pārstāvji var lepoties ar daudz un spēcīgām dinastijām. Kādas bērnības atmiņas iespaidojušas profesijas izvēli? Ko nozīmē vecāku “zīmogs”? Cik viegli vai sarežģīti turpināt iešanu vecāku pēdās – jo pacienti un kolēģi vismaz sākumā vērtēs, salīdzinās... Un kādas vecāku mācības paturētas prātā?
Pagājušajā mēnesī – 25. oktobrī – sāka darboties Ārstniecības riska fonds (ĀRF). Veselības ministrijas pārstāvji teic: bijis arī pats pēdējais laiks, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvu, kas paredz ieviest efektīvu pacientu tiesību aizstāvības modeli, kas Latvijas gadījumā ir ĀRF. No nozares profesionāļiem izskanējušas šaubas – kaut iniciatīva laba, vai kārtējo reizi steigā nav radīts kas tāds, kas nenesīs gaidītos augļus.
Pēdu problēmas bieži uzskata par maznozīmīgām, kas būtībā ir tālu no patiesības. Pēdu problēmu attīstībai ir daudzi veicinoši faktori, jo pēda ilgstoši atrodas siltā, mitrā un noslēgtā vidē. Šie apstākļi ir ideāli sēnīšu un baktēriju infekcijas attīstībai, rodas anatomiskas un estētiskas izmaiņas. Eiropas Achilles projektā 1997.–1998. gadā konstatēja, ka 58% Eiropas iedzīvotāju, kas konsultējušies pie dermatologa, ir kaut viena pēdu problēma.
