Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 / Style Definitions / table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;} Viņi ir īpaši. Ar to, ka prasa vairāk laika, nervu un izmeklējumu. Ja atskaita hipohondrijas pacientus, ir pietiekami daudz objektīvu iemeslu, kāpēc pacienti staigā no ārsta pie ārsta un meklē vidējo viedokli. Meklē uzticības personu, pareizo diagnozi, iespēju tikt pie medikamentiem... Lai saasinātu jūsu modrību – trīs pieredzes stāsti.
Latvijas stacionāru sistēmas dārziņā sabiris daudz akmeņu. Vispirms jau – slimnīcu par daudz. Gultu par daudz. Stacionārā pavadīto dienu par daudz. Par to, ka bērni dzimst slimnīcās, kur nav neonatologa. Par to, ka šobrīd daļa slimnīcu strādā kā dienas stacionāri ar pārnakšņošanu un uztur ilūziju par kvalitatīvu akūto stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, – ko gan lai iesāk dežurējošs lors ar infarkta pacientu?! Par to, ka stacionāri aizrāvušies ar lokālpatriotisku sacensību – kurš kuru pārspēs ar jaudīgākiem dzelžiem?!
Pirms vairākiem gadiem intervijā Doctus daktere Vija Cera, Gaiļezera slimnīcas Toksikoloģijas nodaļas vadītāja, sacīja: tas ir ļoti liels novērtējums, ja kolēģis piezvana naktī un lūdz konsultēt savu pacientu. Vai ir daudz tādu speciālistu, kam varētu bez vilcināšanās piezvanīt nakts laikā un lūgt padomu? Kādas ir kvalitātes, kas svarīgas, izvēloties kolēģi, ar ko sadarboties: līdzīgs domu gājiens, profesionalitāte, pacientu apmierinātība, kolēģa prestižs, pieredze, korporatīvās saites? Kāds ir labs kolēģis labai sadarbībai?
Uz jautājumu, vai tiek izjusta medicīnas specialitāšu noslāņošanās, atbildes ir neviennozīmīgas. No “nav ētiski specialitātes dalīt prestižajās un mazāk prestižajās” līdz “medicīnā ir baltie cilvēki un citi”. Kā rāda 2008. gada un iepriekšējo gadu rezidentūras dati, tad pieprasītākās specialitātes Latvijas medicīnā ir oftalmoloģija, uroloģija, ortodontija, radioloģija, ginekoloģija un internā medicīna (skat. tabulu). Vairāku gadu garumā pieprasījuma kāpnēs uz pēdējā pakāpiena atrodas neatliekamā medicīniskā palīdzība – 2007. gadā uz 14 budžeta vietām pieteicās tikai viens pretendents, pērn – neviens. Tā kā bija skaidrs, ka nebūs pieprasījuma, šī specialitāte nepiedalījās konkursā par rezidentiem.
Grūti teikt, vai to, kas pašlaik notiek veselības aprūpē, var nosaukt par reformu, kas notikšot “diemžēl skarbāk, nekā to varētu izdarīt plānveidīgi, metodiski, tagad ar drausmīgu, nepopulāru, nepatīkamu griezienu”.* Drīzāk tas atgādina situāciju, kad ledainie laikapstākļi kārtējo reizi mūs pārsteiguši nesagatavotus. Tad nu āliņģi tiek urbti cerībā, ka sistēma nenoslāps. Tiesa, nav izskanējuši ekonomikā balstīti aprēķini, ka ledus tiek urbts īstajās vietās un ka zivīm pietiks skābekļa un spēka pabāzt galvu ārā no āliņģa.
“Viss, ko es domāju, kad kāpu, bija – ja jau mana paziņa Eleina to varēja izdarīt, tad arī es varu. Un vēl domāju par mazo spēļu kaziņu, ko man bija iedevusi meita un ko biju apsolījis uznest pašā augšā. Nu, tādas štruntīgas domas,” smaida 73 gadus vecais profesors EGILS VĒVERBRANTS, kurš pirms gada uzkāpa Kilimandžaro Uhuru jeb Brīvības virsotnē.
Pie ieejas slimnīcas ambulatorajā daļā pretim raugās novērošanas kameras vērīgā acs, rindu mašīna piedāvā izvēlēties pakalpojumu. Vestibils gaiši izremontēts. Kopā ar UĢI ZELTIŅU, Bauskas slimnīcas valdes locekli, izstaigājot pārējās slimnīcas ēkas, iespaids paliek nemainīgs – palātas, gaiteņi, slimnīcas teritorija glīta, atturīga. Pēc ciemošanās kristalizējas būtiskākais slimnīcas vadmotīvs: sakārtota vide slimniekam rada drošību un ticību, ka arī medicīniskā palīdzība būs sakārtota un pacients ātrāk izveseļosies.
Turpinām ciemoties Latvijas slimnīcās. Jelgavas pilsētas slimnīca ar jauno, sniegbalto fasādi pelēkajai ziemai noteikti izgriež pogas. Nule kā pabeigta krāsošana! Arī ceļš gar slimnīcu bruģēts jauns – ar ērtām autostāvvietu kabatām. Tas gan tāpēc, ka iepretim slimnīcai taps stadions. Ambulatorajā daļā rosās celtnieki – jāpabeidz reģistratūras remonts; pilsētas dome uzdāvinājusi pacientiem ērtu e-kiosku interneta piekļuvei. Kad slimnīcas valdes loceklis dr. ANDRIS ĶIPURS ved ekskursijā pa slimnīcu un stāsta par saimniekošanas noslēpumiem, nepamet doma: viss ir ļoti racionāli pārdomāts. Nē, ir jau arī pa emocijai – piemēram, jaunajā operāciju blokā. Zaļā, zilā, baltā, dzeltenā zāle...
