PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Veselības aprūpes sistēma

Latvijā vēl nebijis princips veselības aprūpē – vienas pieturas aģentūra

Latvijas Jūras medicīnas centrs šā gada 1. oktobrī atklājis jaunu struktūrvienību – Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centru. Jaunais centrs atrodas brīnišķīgā vietā Sarkandaugavā, koku ieskautā teritorijā, kur piekļūt var pa Sarkandaugavas mazajām ieliņām un piebraukt no plašās Duntes ielas. Dzeltenīgi oranžo ķieģeļu ēka, kas aizpagājušajā gadsimtā bija Sarkandaugavas bērnu patversme, ir atjaunota un mājīgajās telpās uzņems gan lielus un mazus, gan jaunus un ne tik jaunus pacientus.

I. Dzintara
Kāpēc jāziņo par zāļu blaknēm?

“Ārstam izsenis ir noteikts nekaitēt. Primum non nocere – teica Hipokrats. Kā mēs varam nekaitēt, ja nezinām visus riskus?” vaicā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktore INGUNA ADOVIČA. Lai pastiprināti pievērstos riska pārvaldībai, skaidri definētu pušu atbildību un pienākumus, sistēmu padarītu caurskatāmāku, Eiropas farmakovigilances likumdošanā veiktas izmaiņas. Piemēram, par zāļu blakusparādībām tagad varēs ziņot ne tikai veselības aprūpes speciālisti, bet arī pacienti.

D. Ričika
Doktora grāds: kā iegūt ieejas biļeti zinātnē?

Pašlaik Latvijā medicīnas un farmācijas doktorantūrā studē 205 doktoranti: Doktora grāds, protams, ir zināma domāšanas veida un brieduma apliecinājums, prestiža simbols un karjeras instruments, taču visupirms doktora grāds ir ieejas biļete zinātnē – atļauja sākt patstāvīgi nodarboties ar pētniecību. Cik daudz jāpiepūlas, lai dabūtu šo biļeti? Ar kādu mērķi tā tiek iegūta? Un ar kādas klases “ekspresi” Latvijas augstskolas piedāvā šo braucienu?

D. Ričika
“Made in Latvia” – ko spēj mūsu farmācijas nozare?

Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū?

D. Ričika
KASPARS ŪDRIS un PĒTERIS STUDERS. Traumatologu klīnika: konkurēt var tikai ar vārdu!

Līdz pulksten četriem, kad "Rietumu klīnikā" sākas Dr. med. PĒTERA STUDERA un dr. KASPARA ŪDRA pieņemšana, uzgaidāmajā telpā nav teju neviena brīva krēsla, pirmie pacienti pacietīgi gaida jau no pusčetriem. P. Studers un K. Ūdris ir pārinieki - īpašnieki 2011. gada nogalē atvērtajai klīnikai. Pērnā gada sākumā sākti remontdarbi un novembrī rīkota atvēršanas balle. Nesen nolemts paplašināt telpas, rit to labiekārtošana.

D. Ričika
Cik pacientu vēl rindā? Vizītes menedžments

Dažiem kolēģiem aiz durvīm allaž garas rindas, dažiem – viss rit kā pa diedziņu. Tie, kam rindas, nosmaida, ka pie labiem ārstiem vienmēr būs rinda, turklāt – pulkstenī skatīties vizītes laikā nav pieklājīgi. Bet vai ir pieklājīgi likt pacientam gaidīt? Kā organizēt vizīti, lai izbēgtu no haosa aiz kabineta durvīm, bet negarajās konsultācijas minūtēs iegūtu būtisko informāciju, lai vienlaikus pacients justos uzklausīts un aprūpēts? Lūk, kolēģu atziņas iz’ dzīves un psiholoģes profesionāls skatījums, kas ir lielākie laika zagļi un kā ar tiem tikt galā.

E. Eveliete, S. Krauja, E. Jonāne
Hallo! Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis...

Darba dienās no plkst. 18:00 līdz 8:00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti 20 ģimenes ārsti un ārstu palīgi pie konsultatīvā tālruņa (66016001) nomaina cits citu. Pīķa stundās – no pulksten sešiem līdz vienpadsmitiem vakarā –, kā arī brīvdienās vienlaikus strādā četri ārsti un viņu palīgi, bet naktī pie tālruņa dežurē viens. Visi ar nopietnu darba stāžu. Starp viņiem arī ANITA RĪBA, ģimenes ārsta palīdze. Šis viņai ir papildu darbs – nejauši ieraudzījusi sludinājumu un atsaukusies uz to. Ko nozīmē konsultēt anonīmu pacientu? Vai tālrunis ir plāksteris naudas trūkuma apstākļos un vai gana veiksmīgs risinājums – par to arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenta PAULA PRINČA redzējums.

D. Ričika
Pārrāvums starp veselības un sociālo aprūpi

Pacients pie ārsta nokļūst ne tikai ar savu slimību, bet arī sociālo statusu. Sociālo gadījumu slogs aug – 28% iedzīvotāju Latvijā draud ieslīgt nabadzībā. Vientuļi, trūcīgi un guloši pacienti, kuru tuvinieki maizi pelna Eiropā; pacienti bez dzīvesvietas un darba; bērni, kas slimnīcā paliek ilgāku laiku, jo vecākiem nav naudas transportam, lai atvasi izvadātu uz procedūrām dienas stacionārā... Slimnīcām tas nozīmē arī vairāk pacientu, kas aiziet, nenorēķinājušies par saņemto pakalpojumu. Cik daudz ārstam jāiesaistās pacienta sociālo problēmu risināšanā? Un ko darīt ar sociālajiem gadījumiem, kas iestrēgst slimnīcā?

D. Ričika, I. Vainovska, S. Razgale