PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Anestēzijas un intensīvās terapijas māsu morālais distress

O. Cereļa–Boltunova, K. Circenis
Anestēzijas un intensīvās terapijas māsu morālais distress
Pixabay.com
Globālā mērogā morālais distress kā nopietna problēma izcelta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kā tādā. Morālā distresa definīcija pirmoreiz tika piedāvāta 1984. gadā, kad Endrjū Džeimetsons (E. Jametson) to definēja kā fenomenu, kad cilvēks zina, kā pareizi rīkoties, bet institucionālo ierobežojumu dēļ pareizās rīcības īstenošana ir neiespējama. [3]

Morālais distress ir ētiska dilemma, tomēr klasiska ētiska dilemma atšķiras no dilemmas, kad tikai viens no risinājumiem ir ētiski pareizs, bet to nevar izmantot institucionālu ierobežojumu dēļ.

Klasiskas ētiskas dilemmas ietvaros, identificējot problēmu, ir vairākas ētiskas pieejas un vairāki savstarpēji atšķirīgi problēmas risināšanas paņēmieni. Veselības aprūpē morālais distress tiek definēts kā parādība, kad māsa zina, kā ētiski pareizi rīkoties noteiktā situācijā, bet jūtas bezspēcīga veikt šo darbību ētiski pareizi. [10]

Morālo distresu jeb ciešanas var definēt kā cilvēka diskomfortu, iekšējo konfliktu, kas ietekmē prātu, ķermeni un starppersonu attiecības darbā. [3] Morālais distress izraisa fiziskas un psiholoģiskas problēmas ne tikai māsām, bet visiem veselības aprūpē nodarbinātajiem. Pētījumos iegūtie dati pierāda, ka, iestājoties morālam distresam, mazinās gan aprūpes kvalitāte, gan pakalpojumu sniedzēja dzīves kvalitāte kopumā. [10]

Morālais distress kā problēma mūsdienās īpaši aktuāla ir aprūpes nodaļās, kur ir augsts mirstības līmenis. Vairāki pētījumi liecina, ka tieši anestezioloģijas nodaļā un intensīvās terapijas nodaļā strādājošām māsām morālā distresa līmenis ir vidējs un augsts (attēls).

Attēls. Morālā distresa veidi Attēls. Morālā distresa veidi
Attēls. Morālā distresa veidi

Morālais distress cieši saistīts ar izdegšanu, neapmierinātību ar darbu un sliktāku aprūpes kvalitāti. Morālā spriedze un stress plaši atzīti par nozīmīgiem faktoriem, kas veicina neapmierinātību ar darbu un vēlmi aiziet no darba. [12] Izdegšanas dēļ māsu darbs var kļūt mazāk produktīvs, darbinieki vairāk slimo un kavē darbu veselības stāvokļa dēļ, palielinās personāla mainība. [4; 6]

Ilgstošs darba radīts nogurums var izsaukt virkni simptomu, kas atstāj negatīvu iespaidu uz profesionālās darbības kvalitāti un pašas ārstniecības personas psihisko stāvokli. [2; 9] Praktizējošām māsām kā īpaši aktuālas psihosociālās problēmas var izdalīt izdegšanas sindromu un līdzjūtības mazināšanos pret pacientiem. Tā kā pētījumi pierāda, ka morālais distress un izdegšana ir cieši saistīti, pētījumā analizēti ne tikai morālā distresa rādītāji praktizējošām māsām, bet arī izzināti izdegšanas rādītāji un saikne starp abiem fenomeniem.

Līdz šim Latvijā nebija veikti pētījumi par anestēzijas un intensīvās terapijas māsu morālo distresu, nav adaptēta neviena morālā distresa skala, nav pētījumu, kuros tiktu analizētas asociācijas starp morālā distresa līmeni un izdegšanas sindromu.

Pētījuma apraksts

Mērķis

Izpētīt morālā distresa un izdegšanas sindroma rādītājus praktizējošām anestēzijas un intensīvās terapijas māsām.

Metodoloģija

Kvantitatīvs šķērsgriezuma aprakstošs un korelāciju pētījums. Instrumenti: morālā distresa mērījumu skala veselības aprūpes speciālistiem (MMG–HP) un Maslačas profesionālās izdegšanas aptauja.

Pētījuma dalībnieki — anestezioloģijas dienestos vai intensīvās terapijas nodaļās praktizējošas māsas, vismaz 18 gadus vecas, pētījumā var piedalīties neatkarīgi no dzimuma, izglītības līmeņa, ieņemamā amata, etniskās piederības.

Pētījuma bāzes — 15 ārstniecības iestādes Latvijā: divas V līmeņa, četras IV līmeņa, divas II līmeņa, divas I līmeņa ārstniecības iestādes, divas V līmeņa specializētas ārstniecības iestādes un divas specializētas ārstniecības iestādes.

Rezultāti

Pētījuma galīgo izlasi veido 184 māsas: 97,8 % sieviešu, 2,2 % vīriešu; respondentu vecums 20—69 gadi (M=42,99; SN=12,24); vidējais darba stāžs 20,28 gadi (SN=13,33); 70,6 % no visiem respondentiem strādā vairāk nekā vienu darba slodzi.

Lielākā daļa anestēzijas un intensīvās terapijas māsu, kuras piedalījās pētījumā, dzīvo Rīgas reģionā (54,9 %) un strādā stacionārā (96,2 %) tieši māsas amatā (90,8 %).

“No manis tiek prasīts rūpēties par lielāku pacientu skaitu, nekā es varu droši aprūpēt,” — 1,98 (M=2,00). Situācija, kura izraisa lielāko morālo distresu respondentiem, paredz, ka māsas visvairāk uztrauc pacientu aprūpe brīdī, kad vienlaicīgi jāaprūpē vairāk pacientu, nekā tas fiziski iespējams. Kopumā iegūtie dati liecina, ka konkrētā problēma Latvijā ir ne tikai anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļās, bet ir uzskatāma par vienotu problēmu Latvijas veselības sistēmā kopumā.

Vērtējot un meklējot korelācijas, konstatēts, ka respondentiem, kuriem ir izglītība citā specialitātē, morālā distresa rādītāji ir augstāki. Māsām, kurām ir viena darba vieta un darba slodze vairāk nekā 1,25, ir augstāki morālā distresa rādītāji. Salīdzinot iegūtos datus ar rezultātiem vairākos citos pētījumos, var secināt, ka māsas, kuras strādā virsstundas, vairāk pakļautas izdegšanai un morālam distresam. Augstākie distresa rādītāji ir Vidzemes reģionā.

No rezultātiem var secināt, ka 8,2 % respondentu kādreiz jau aizgājuši no darba morālā distresa dēļ, bet domu to pamest anketas aizpildīšanas laikā apsvēra 12 %. Respondenti, kuri apsver domu pamest amatu, uzrāda augstākus morālā distresa rādītājus nekā tie, kuri neplāno pamest savu amatu.

Respondentu sniegtie dati analizēti pēc profesionālās izdegšanas komponentu aritmētiskajiem vidējiem rādītājiem — emocionālā izsīkuma apakšskalā (M=24,16; SN=9,07), depersonalizācijas apakšskalā (M=8,65; SN=5,18), personisko panākumu apakšskalā (M=29,96; SN=6,72). Salīdzinot iegūtos datus un citās valstīs veikto pētījumu rezultātus, var secināt, ka Latvijā ir zemi darbspēju un profesionālo sasniegumu rādītāji un augstāki emocionālā izsīkuma līmeņa rādītāji, kas liecina par izteiktu izdegšanas sindromu. Rezultāti liecina par negatīvāku tendenci nekā iepriekš veiktos pētījumos Latvijā un citās valstīs. Tas skaidrojams ar to, ka māsas pildīja aptaujas Covid–19 pandēmijas laikā. Pandēmijas laikā veiktie pētījumi liecina, ka pandēmijas radītā spiediena un slodzes dēļ medicīnas personālam ir augstāki izdegšanas rādītāji, morālā distresa rādītāji, palielināta slodze un pasliktinājies psiholoģiskais stāvoklis.

Secinājumi

  • Pētījuma respondentiem konstatēti vidēji morālā distresa rādītāji.
  • Pētījuma respondentiem ir augstāki emocionālā izsīkuma vidējie aritmētiskie rādītāji (24,16±9,07) un zemāki darbspēju un profesionālo sasniegumu vidējie aritmētiskie rādītāji (29,96±6,72).
  • Pastāv saistība starp demogrāfiskajiem faktoriem un morālā distresa rādītājiem.
  • Pastāv saistība starp vecumu un profesionālo sasniegumu vidējiem aritmētiskajiem rādītājiem.
  • Situācija “no manis tiek prasīts rūpēties par lielāku pacientu skaitu, nekā es varu droši aprūpēt” rada augstākus vidējos aritmētiskos rādītājos emocionālā izsīkuma apakšskalā, depersonalizācijas apakšskalā un zemākus rādītājus darbspēju un profesionālo sasniegumu apakšskalā.
  • Pastāv saistība starp morālā distresa rādītājiem un izdegšanas sindroma rādītājiem.

Literatūra

  1. Circenis K. Praktizējošu māsu profesionālās dzīves kvalitātes psihosociālie aspekti un tos ietekmējošie faktori: promocijas darbs. Rīgas Stradiņa universitāte, 2013.
  2. Aldwin MC. Stress, Coping and Development. An Integrative Perspective. New York: The Guilford Press, 2000: 42.
  3. Corley MC. Nurse moral distress: a proposed theory and research agenda. Nurs Ethics, 2002: 36-50.
  4. Demir A, Ulusoy M, Ulusoy MF. Investigation of factors influencing burnout levels in the professional and private lives of nurses. International Journal of Nursing Studies, 2003; 40: 807-827.
  5. Maslach C, Schaufeli W, et al. Annual Review of Psychology, 2001: 397-422.
  6. Najjar N, Davis L, Beck-Coon K, Doebbeling C. Compassion Fatigue: A Review of the Research to Date and Relevance to Cancer-Care Providers. Journal of Health and Psychology, 2009; 14: 267-277.
  7. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga: Kamene, 1996.
  8. Seljē H. Mana mūža stress. Rīga: Zinātne, 1983.
  9. Tselebis A, Moulou A, Ilias I. Burnout versus depression and sense of coherence: Study of Greek nursing staff. Nursing and Health Sciences, 2001; 3: 69-71.
  10. Azarm A, Hasanlo M, et al. Moral Distress and the Nursing Care Quality: A Correlational Study in Teaching Hospitals, 2016. jhsme.muq.ac.ir/article-1-147-en.html
  11. Garros D. (2016). Moral Distress in the Everyday Life of an Intensivist. www.frontiersin.org/articles/10.3389/fped.2016.00091/full
  12. Garros D, Austin W, Carnevale AF. (2015). Moral Distress in Pediatric Intensive Care. jamanetwork.com/journals/jamapediatrics/article abstract/2411825
  13. Mealer M, Moss M. (2018). Should all ICU clinicians regularly be tested for burnout? We are not sure. www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6222015/
  14. Mealer M, Moss M. (2016). Moral distress in ICU nurses. www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5683387/
  15. Palmer-Dryden K, Moore G, et al. (2020). Moral Distress of Clinicians in Canadian Pediatric and Neonatal ICUs. journals.lww.com/pccmjournal
  16. Vaine I. (2019). Psihoemocionālā labklājība darba vietā un stresa menedžments. www.talakizglitiba.lv