Osteoporozes ārstēšanas stūrakmens ir izmaiņas dzīvesveidā. Ar to mēs saprotam, ka sievietei (pierādīts, ka sieviešu dzimums ir riska faktors) jāatmet smēķēšana/alkohola lietošana, jāsāk (jāturpina) fiziski aktīvs dzīvesveids, jānovērš kritienu riski, ar ikdienas uzturu vai uztura bagātinātājiem jāuzņem adekvāts kalcija un D vitamīna daudzums.
Taču, kad ar dzīvesveidu nav līdzēts, jāizvērtē nepieciešamība lietot farmakoloģisku terapiju. Pamata kandidātes ir sievietes pēc menopauzes ar augstu risku kritieniem un kaulu lūzumiem. Protams, pacientu skatās kopumā — pēc riska faktoriem un osteodensitometrijas izmeklējumu rezultātiem. Vienmēr jāpatur prātā, ka arī vīriešiem var būt osteoporoze un arī viņi ir jāizmeklē!
Der atcerēties, ka pirms terapijas sākšanas jānodrošina labs D vitamīna un kalcija līmenis asinīs. Pirmās izvēles zāles šobrīd ir bifosfonāti. [1] Latvijas tirgū pēc Zāļu valsts aģentūras datiem osteoporozes ārstēšanai monoterapijā vai kombinācijās ir pieci bifosfonātu klases medikamenti (pamidronskābe, ibandronskābe, rizedronskābe, zoledronskābe un alendronskābe) un viens bioloģiskais medikaments (denozumabs). [2]
Vai atšķiras i/v un p/o lietojamas ibandronskābes efektivitāte?
Divkārt maskētā 3. fāzes pētījumā MOVEST (Monthly Oral VErsus intravenouS ibandronaTe) ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa vērtēja ibandronskābes i/v un p/o formu drošuma un efektivitātes profilu.
Vismaz 55 gadus veci pacienti ar primāru osteoporozi saņēma vienu vai otru zāļu formu (paralēli otro formu placebo veidā), pētnieki pēc 12 mēnešiem salīdzināja kaulu minerālblīvumu mugurkaula jostas daļā. Relatīvais uzlabojums kaulu masas blīvumā p/o formas lietotājiem bija 5,22 % un i/v formas — 5,34 %, kas norāda uz abu zāļu formu vienlīdz labu efektivitāti. [3]
Vai var novērst osteoporozi pēc totālas gūžas locītava artroplastikas?
Četru nejaušināti kontrolētu pētījumu analīzē par 198 pacientiem, kas atbilda kritērijiem, secināts, ka rizedronskābes p/o lietošana var ievērojami mazināt kaula ap protēzi rezorbciju apkārt necementētai lielā lielakaula kājiņai (Gruen 1., 2., 3., 6. un 7. zonā) vismaz 6 mēnešus pēc totālas gūžas locītavas artroplastikas.
Pētījumi jāturpina, novērtējot šādas terapijas ieguvumus attiecībā uz retākiem kaulu lūzumiem vai nepieciešamību veikt atkārtotu artroplastiku. [5]
Līdzīgi rezultāti iegūti arī pēc 5 mg zoledronskābes i/v lietošanas. [6]
Vai nākotnē zoledronskābei varētu būt jaunas indikācijas?
Tiek pieļauts, ka zoledronskābei ir pretvēža un pretmetastāžu īpašības saistībā tieši ar krūts dziedzera vēža šūnām. Pētījumos ar zoledronskābi peļu modeļos konstatēta regulējošo T šūnu (Tregs) funkcijas nomākšana.
Laboratorijas apstākļos analizējot zoledronskābes un krūts vēža šūnu mijiedarbību, konstatēts, ka tā inhibē krūts vēža šūnu proliferāciju un migrāciju, tādējādi radot interesi turpmākiem pētījumiem par zoledronskābi kā potenciālu terapeitisku līdzekli, kas mazina vēža agresivitāti un uzlabo prognozi. [7]
Caur kādu citokīnu regulāciju strādā alendronskābe?
Eksperimentā laboratorijas apstākļos trušu mātītēm ar ķirurģiski inducētu osteoporozi tika ievadīta alendronskābe (1,15 mg/kg/nedēļā — vienai no grupām). Alendronskābes bioķīmiskās īpašības peļu modeļos vērtēja ar ELISA un imūnhistoķīmijas analīzi, konstatējot, ka tādu citokīnu kā ALP, BMP–2, bFGF un IGF–1 darbības ietekmē paātrinās osteoporozes dzīšanas procesi. [8]
Kad per os lietojamie bifosfonāti ir kontrindicēti?
Perorāli lietojamos bifosfonātus nevajadzētu izrakstīt pacientiem ar barības vada patoloģiju, pacientiem, kas nespēj ievērot zāļu lietošanas norādījumus (piemēram, pēc zāļu lietošanas 30—60 minūtes atrasties vertikālā pozīcijā), un pacientiem ar hronisku nieru slimību (GFĀ zem 30 ml/min.). Tāpat terapija ar perorāli lietojamiem bifosfonātiem nav vēlama pacientiem ar dažiem bariatriskās ķirurģijas variantiem ar anastomozēm (piemēram, Roux–en–Y). [1]
Kādas ir alternatīvas bifosfonātiem?
Denozumabs ir i/v zoledronskābes alternatīva sievietēm ar augstu riska pakāpi lūzumiem (piemēram, pacientēm gados), kā arī alternatīva pacientiem, kam ir grūtības ar (perorāli lietojamo) medikamentu dozēšanu, un pacientiem, kam, lietojot i/v bifosfonātu, rodas izteiktas blaknes. Denozumabs ir drošs lietošanai arī traucētas nieru funkcijas gadījumā.
Tomēr ir ziņojumi par paaugstinātu risku mugurkaula lūzumiem pēc denozumaba pārtraukšanas. [1]
Vai varam sagaidīt jaunas metodes osteoporozes terapijā?
Iespējams, pavisam tuvā nākotnē arī osteoporozes ārstēšanai būs transdermāli plāksteri (līdzīgi tiem, kādi šobrīd ir pretsmēķēšanas vai kontracepcijas nolūkiem).
Japānā tiek testēta transdermāla zāļu (alendronāta un rizedronāta) forma, lai atrastu efektīvāku osteoporozes ārstēšanas metodi. Jaunā zāļu ievades forma šobrīd uzrāda ļoti labu efektivitāti, uzturot nepieciešamo kalcija līmeni plazmā, un pat 6—7 × lielāku biopieejamību nekā “tīra” zāļviela. [4]
